Trikātas sakta, kumeliņš, lībiskā ķemmīte un citas senlatviešu rotas
Nesen notikušajā Simjūda gadatirgū Valmierā nevarēja nepamanīt studijas «Kalvis» senlatviešu rotu kopiju bagātīgo piedāvājumu, tādēļ daudzi tirgus apmeklētāji pie tā ar interesi piestāja. Arī «Liesma». Tā tapa saruna ar šīs studijas vadītāju VALDU KESNERI.
VALMIERĀ. Studijas «Kalvis» vadītāja Valda (no kreisās) un studijas dalībniece Sandra ar senlatviešu rotu kopijām nesen notikušajā Simjūda gadatirgū. Ārijas Romanovskas foto
Studijas nosaukums iegūts ar meistarību
Rīgas domes Kultūras centra «Ritums» Tautas mākslas studijas «Kalvis» vadītāja, iepazīstinot ar savu radošo kolektīvu, uzsvēra, ka tā esot senākā studija Latvijā. Valda pastāstīja: «Studija dibināta un darbojas kopš 1959. gada. Tātad jau 60! Es studijā esmu no 1971. gada. Tagad nākas dzirdēt jautājumu, sak, vai tad tolaik – padomju Latvijā – jums atļāva darināt senlatviešu rotu kopijas. Atbilde vienkārša: atļāva, jo funkcionāri nezināja un nesaprata, kas tas ir! Sākotnēji mākslinieki strādāja domubiedru pulciņos, kas pamazām apvienojās un izveidoja studijas. Lai tiktu pie tās statusa, bija ar saviem darbiem jāpiedalās izstādēs gan Latvijā, gan arī aiz tās robežām. Kultūras ministrijā, izvērtējot katras kopas šādā vai citā mākslas sfērā paveikto, stila un tradīciju ievērošanu, lēma piešķirt vai nepiešķirt Tautas studijas nosaukumu. Tos nedalīja pa labi un kreisi. Tie bija jānopelna ar pamatīgu darbu un meistarību. Tieši tāpat tas notika arī ar Tautas daiļamata meistara nosaukuma piešķiršanu. Pie tā varēja tikt tikai tad, kad bija vismaz desmit izstādes notikušas. Un, kā tagad Amatnieku brālībai, tā toreiz Kultūras ministrijas izveidotai komisijai bija jāstāda priekšā desmit savi darbi. Tagad diemžēl nekas tāds vairs nenotiek!»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv