Uzņēmums ar 70 dažādām profesijām

Šoreiz vairāk parunāsim par to, kā notiek darba devēja un darba ņēmēju sadarbība šajā uzņēmumā, tāpēc sarunā piedalās AIVARS FLEMINGS, SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs, un DINIJA KĪTA, uzņēmuma personāla vadītāja.

VALPRO kārtējais finanšu gads beidzas 30. septembrī. Tad jau varam uzreiz sākt ar pašu jaunāko statistiku, arī par darbaspēku...

D.K.: Šodien (30. oktobrī) mēs uzņēmumā esam 302 darbinieki.

A.F.: Pieprasījums diktē piedāvājumu. Šajā 2025. gadā mums ir 21,9 miljoni eiro apgrozījums, kas ir pieaugums pret 2024. gadu. Interesanti, ka apgrozījums uz vienu strādājošā slodzi pret iepriekšējo gadu pieaudzis par 6%. Šobrīd ir ļoti būtiski kāpināt automatizāciju, jo darbaspēka izmaksas ir pieaugušas. Mūsu nozarē notikusi vēl viena lieta – enerģijas un darbaspēka izmaksu pieauguma rezultātā kļuvis ekonomiski izdevīgi sākt automatizēt atsevišķu komponenšu izgatavošanu uz progresīvām presēm (formām). Agrāk to darīja cilvēki, tagad – gudrākas mašīnas.

BRĪVAJĀ LAIKĀ. Arī šogad augustā kempingā Ezerpriedes norisinājās tradicionālais VALPRO vasaras festivāls darbiniekiem un viņu ģimenēm. Kopā sadarbojoties, bija jāveic dažādi uzdevumi. Trīs komandas, kuras to paveica veiksmīgāk, saņēma naudas balvu jeb iespēju noorganizēt savas komandas saliedēšanās pasākumu.

Kuras uzņēmumā ir pieprasītākās profesijas, kurās ir vakances?

A.F.: Nekas jau nav mainījies. Inženiertehnisko speciālistu trūkums Latvijā joprojām ir, jo ilgākā laika periodā nav pietiekami mācīti tā saucamie STEM priekšmeti. Ja skatās no profesionāla darba viedokļa, tad pieprasītākie ir metinātāji, metinātāji un vēlreiz metinātāji. Ja cilvēkam ir galva savā vietā un vēlme strādāt, tad mēs šo lietu mācām.

Vai varam šo darbaspēku padalīt arī sīkāk? Pa dzimumiem, pēc darba stāža, vecuma...

D.K.: No darbiniekiem trešā daļa VALPRO ir sievietes. Strādājošo vidējais vecums ir plus mīnus 45 gadi, kas ir labs rādītājs. Nesen pati pabiju Audi automašīnu rūpnīcā Minhenē, kur ir precīzi tāds pats strādājošo vidējais vecums kā VALPRO. 60% mūsu darbinieku ir valmierieši, apmēram 5% ierodas darbā no apkārtējiem novadiem, atlikušie 35% nāk no visa Valmieras novada. Vidējais uzņēmumā nostrādātais laiks ir 8,5 gadi, 56% darbinieku VALPRO nostrādājuši 5 un vairāk gadus. Ilgākais darba stāžs šobrīd mūsu uzņēmumā strādājošajam ir 45 gadi. Lepojamies ar Goda Valmierieti Jāni Šķēpu, kuram vien maza astīte pietrūka līdz šajā uzņēmumā nostrādātiem 70 gadiem. Jānis joprojām ir gaidīts ciemiņš mūsu uzņēmumā.

Runājot par iekļaujošu vidi, mūsu uzņēmumā strādā arī vairāku citu tautību strādnieki, jau vairākus gadus mūsu darbinieki ir arī ukraiņi. Šobrīd ir daudz pieteikumu tieši metinātāja profesijā no trešo valstu pilsoņiem, taču pagaidām mēs veiksmīgi iztiekam. Gadu gaitā mums izveidojusies laba situācija, kas ļauj ražošanā strādāt arī vājdzirdīgiem. Varbūt sākumā bija bažas, kā to spēsim, bet viss izdevās ļoti labi, arī šo cilvēku pulciņš VALPRO kļuvis lielāks.

A.F.: Abpusēja komunikācija ir ļoti laba, līdz ar to arī labjūtība ir gan viņiem, gan kolektīvam. Kaut kad mēs varētu iekārtot darba vietas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taču pagaidām šo iespējamību bremzē neizpildāmas prasības no dažādu kontrolējošo iestāžu puses, kas procesu pārvērš par apgrūtinošu kopumā.

Kādas šodien ir galvenās problēmas, lai nodrošinātu to darbaspēku, kāds nepieciešams pozīciju noturēšanai biznesā, arī attīstībai?

D.K.: Cilvēku Latvijā paliek tikai mazāk. Gan speciālisti ar prasmēm, gan atbildīgi cilvēki, kas saprot darba kultūru un visu pārējo, – pie viņu piesaistes jāstrādā katru dienu.

Cik liela konkurence pašlaik ir Valmierā un Vidzemē par darbiniekiem metālapstrādes un mašīnbūves nozarē?

A.F.: Ir pilnīgi skaidrs, ka konkurenti cīņā par darbaspēku ir. Gan Metāro, gan Ciedra, gan Baltma, gan Daupro... Valmieras tehnikums dara savu darbu, tomēr kaut kādi speciālisti šajās nozarēs tiek veidoti. Arī metinātājus apmāca, taču šobrīd prasība pret metināšanu ir būtiski pieaugusi. Ir svarīgi labi metināt, bet šiem cilvēkiem ir jākļūst spējīgiem lasīt rasējumus, uz galda salikt produktu kopā un sametināt. Tieši uz šo profesiju, manuprāt, to varētu saukt par atslēdznieku – metinātāju, nākotnē būtu jāskatās arī tehnikumā. Valmiera attīstās labi visos virzienos, ieskaitot dzīvojamo fondu, arī kultūras un sporta piedāvājumu, tāpēc mēs ļoti ceram, ka magnēts ar nosaukumu Valmiera darbosies. Izskatās, ka tas ir viens no ceļiem, kā piesaistīt darbaspēku Valmieras novadam no ārpuses.

Nesaucot skaitli, vai šobrīd VALPRO piedāvātais atalgojums ir konkurētspējīgs tādā pietiekami piesātinātā metālapstrādes un mašīnbūves centrā, kāda ir Valmiera?

D.K.: Tas ir nepārtraukts process, nevar tā pateikt – esam konkurētspējīgi, un punkts! Principā par to jādomā katru dienu, jo nav jau runa tikai par metālapstrādes uzņēmumiem mums apkārt, tas ir jebkurš uzņēmums. Mēs jau neesam atrauti no šī procesa.

Cik liela ir kadru mainība uzņēmumā VALPRO? Kāpēc?

D.K.: Orientējoši tie varētu būt kādi 15%. Iemesli ir daudzi un dažādi. Sākot ar to, ka darbs nav viegls, un ne vienmēr jauniešiem ir spēks, izturība un brīžiem gribēšana strādāt fizisku darbu ražošanā. Tas ir viens no būtiskiem iemesliem. Protams, ir arī konkurence – ne tikai šeit uz vietas, bet mums jākonkurē arī pasaulē. Joprojām cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm, bet ir arī, kas atgriežas.

A.F.: Ar to jārēķinās, ka pasaule ir kļuvusi maziņa un atvērta. Tu nevari aizliegt cilvēkam pamēģināt atrast laimi citā zemē. Mans uzskats joprojām tāds – katrs, kurš apskatās, kā iet pasaulē, atgriežoties ir vērtīgs, jo ir kaut ko iemācījies, ir kaut ko sapratis... Gan skolu, gan biznesu uzsākt vieglāk ir Latvijā, jo šeit tomēr daudzās jomās ir, kur iesākt. Tajās attīstītajās pasaules valstīs mūs nemaz tik ļoti negaida. Protams, ir arī gadījumi, kad mēs no saviem darbiniekiem šķiramies paši, un šeit iemesli var būt tiešām ļoti dažādi, ieskaitot skaistu pavadīšanu pensijā.

D.K.: Taču ir arī gadījumi, kad lūdzam mūsu pensionārus atgriezties darbā uz kādu brīdi, lai palīdzētu uzņēmumam tikt galā ar kādu steidzamu pasūtījumu. Oktobris ir VALPRO veselības mēnesis, kad mēs apvienojam obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem, uzaicinot visu ārstu brigādi uz vietas. Joprojām tā ir sociālā programma, mēs maksājam darbiniekiem ēdināšanas naudu, un šīs summas gadu no gada mainās. Protams, arī viss pārējais šajā jomā: veselības apdrošināšana, izvadīšana pensijā, apsveikumi svarīgos dzīves brīžos...

Kā VALPRO notiek jaunu darbinieku piesaiste?

D.K.: Visos iespējamos veidos! Iekšēji, piemēram, šobrīd mums ir septiņi pašu darbinieki, kas izmanto iespēju un paralēli darbam apgūst metinātāja profesiju Valmieras tehnikumā, starp viņiem ir arī viena dāma. Joprojām cenšamies lauzt stereotipu, ka metinātāji var būt tikai vīrieši. Šobrīd mums VALPRO jau viena metinātāja strādā – viņa nemetina lielos korpusus, bet metina kannām uzgaļus. Mēs arī stimulējam savus darbiniekus reklamēt mūsu vakances un aicināt pie mums darbā. Viņi saņem gan tīri simbolisku bonusu – skaisti dizainētu VALPRO T-kreklu – uzreiz, kad jaunais darbinieks tiek pieņemts darbā, gan tad, ja jaunatnācējs iztur pārbaudes laiku un paliek uzņēmumā, klāt nāk vēl finansiāls bonuss. Tas saucas: atved draugu – saņem balvu!

Cik liela nozīme ir priekšzināšanām profesijā?

D.K.: Uzņēmumā ir vairāk nekā 70 dažādas profesijas. Protams, ir kādas, kurās tikai viens pārstāvis, taču metināšanas veidi vien ir vairāki.

A.F.: Ir tā saucamās tehniskās profesijas, kurās neapšaubāmi labāk ir tad, ja cilvēkam jau ir tehniskā bāze. Apmācīt uz vietas var. Vai tas būtu jādara darba devējam vai ne – tas ir mūžsenais jautājums. Šobrīd Valmiera tomēr veidojas par vietu, kurā viena no galvenajām nozarēm ir metālapstrāde, tāpēc šo profesiju cilvēku skaitam – gan atslēdzniekiem, gan metinātājiem, gan krāsotājiem – jāpalielinās. Metālapstrādes apgrozījums Valmieras pilsētā ir 3%.

Cik plaša ir sadarbība ar Valmieras tehnikumu? Nupat 24. oktobrī noslēdzās Valmieras tehnikuma Pieaugušo izglītības resursu centra projekts programmā Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē. Vai arī VALPRO nonāks kāds no astoņiem šo programmu beigušajiem?

D.K.: Viens no viņiem ir mūsējais. Tā jau ir grupa, kurā ir strādājoši cilvēki, kuriem ir nepieciešamība paaugstināt savu prasmju līmeni. Jau otro gadu tehnikumā darbojas programma, kurā iesaistās jaunieši pēc pamatskolas beigšanas, gadu mācoties un arī izejot praksi, viņi iegūst metinātāja profesiju. Protams, Valmieras tehnikums mums ir tuvākā mācību iestāde.

Vai notiek kāda sadarbība ar vēl citām vidējā un augstākā līmeņa profesionālās izglītības iestādēm Latvijā? Vai ir kādi uzņēmuma stipendiāti – potenciālie darbinieki?

D.K.: Lūk, neliela statistika. 2025. finanšu gadā, kas mums tikko noslēdzās, VALPRO kopumā praksēs bijuši 32 praktikanti. Protams, lielākoties viņi ir no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem Valmieras tehnikuma un Vidzemes Augstskolas, taču ir praktikanti arī no RTU, Latvijas Universitātes un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Jelgavā. Pēdējos četros gados no visiem praktikantiem, kuri bijuši VALPRO, 14 ir palikuši pie mums strādāt.

A.F.: Mūsu stipendijas ir stipri mērķētas. Ar Valmieras tehnikumu mums sadarbība laba, es joprojām esmu šīs mācību iestādes Konventā. Gribu uzsvērt, ka, savulaik pieņemot pareizus lēmumus, Valmieras tehnikums iet pareizā virzienā.

DARBĀ. Uzņēmuma ražošanas procesos neatņemama sastāvdaļa ir kvalitāte. Metinātājs, rūpīgi metinot korpusu degvielas kannai, pievērš uzmanību metināšanas šuves kvalitātei. Foto no VALPRO arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001