Vai skanēs vēl bez fonogrammas?

- 4.Februāris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Par 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem pagaidām zināms vien tas, ka tie aizritēs valsts simtgades noskaņās, ko dalībnieki un apmeklētāji varēs izbaudīt no sirds, jo nākamā diena ar likuma spēku noteikta par oficiālu brīvdienu, un ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2018. gadam apņēmusies sakārtot Daugavas stadionu, kurā notiek Deju svētku lielkoncerti. Dīvainā kārtā Dziesmu svētki netika pieminēti arī kultūras ministres Daces Melbārdes tikšanās reizē Ministru kabinetā ar reģionālo mediju pārstāvjiem, lai gan ministres prezentācija bija veltīta tieši valsts simtgadei un ar to saistītajām norisēm. Nav gan pirmā reize, kad ministrijā uzskata, ka ar svētku kustību joprojām viss ir labākajā kārtībā, jo tā taču kopš 2008. gada — tiesa, kopā ar analogām igauņu un lietuviešu tautu tradīcijām —  iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tātad unikāla un līdz ar to nemirstīga.

Nez kāpēc par to tik pārliecināti nav ārpus galvaspilsētas praktizējošie kordiriģenti un mūzikas skolotāji, kuri jau gadiem ilgi visai pamatoti kritizē interešu izglītības sistēmu, kas nekādi neveicina dziesmoto tradīciju pārmantojamību. Vienīgi skolās, kuru vadībai rūp bērnu vispusīga attīstība un par pedagogiem strādā muzikālās izglītošanas fanātiķi ar misijas apziņu, vēl saglabājušies kori, orķestri un dažviet pat zēnu kori, kuru kustība Latvijā pēdējos gados pavisam apsīkusi.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru