Vairāk nekā hobijs

Ar ko jūs nodarbojaties?

Mēs gatavojam sacensībām gan zirgus, gan jātniekus ar saviem zirgiem. Mums ir pašiem savi zirgi, taču ir arī jātnieki, kuri izvēlas savējos turēt pie mums. To gan nav daudz, bet strādājam arī šādā formātā. Darbs šajā jomā tiek ieguldīts gadiem, un esam izaudzinājuši arī Latvijas čempionus junioru grupā. Mums ir titulēti zirgi un kumeļi. Ar bērniem iesācējiem nestrādājam, koncentrējamies uz bērniem, jauniešiem, kuriem jau ir iemaņas un kuri vēlas kaut ko sasniegt ar saviem zirgiem.

Pagājušajā gadā uzbūvējām āra laukumus, vēl gan jāpieliek pēdējie punkti. Mums ir arī zirgiem trenažieris soļotājs un aplis, kurā var zirgus kordot. Tas ir nepieciešams, lai apmācītu jaunos zirgus un uzturētu zirgu fizisko formu.

Jūs paši arī apmācāt zirgus?

Mūsu pamatnodarbošanās ir apmācīt jaunzirgus. Startējam sacensībās un gatavojam zirgus. Tas ir laikietilpīgs process. Kumeļš piedzimst, un tad jāgaida, kamēr tas izaug. Apmēram trijos gados sākam gatavot sacensībām. Gatavošanas process var ilgt līdz pat desmit gadiem. Piedalāmies arī jaunzirgu skatēs, kur zirgus izvērtē. Mēs uz sacensībām un skatēm vairāk braucam uz Lietuvu, Poliju, Holandi un Vāciju. Latvijā startējam mazāk.

Gadās, ka cilvēki mums iedod savus zirgus, lai pamēģinām ar tiem strādāt un tos novērtēt, pateikt savu viedokli, vai ar šo zirgu varēs piedalīties sportā un kādā līmenī. Tā ir loterija, līdz galam nekad nevar uzminēt vai prognozēt zirga noderīgumu. Bet ir cilvēki, kuriem mūsu viedoklis ir svarīgs.

Kā notiek treniņi?

Pie mums darbojas meitenes, piemēram, Žanna, kura trenējas un palīdz ar ikdienas treniņiem arī citiem. Līva vairāk darbojas ar jaunzirgu sagatavošanu. Es pats vairāk piedalos lēkšanas treniņos. Man bez tā ir arī daudz citu pienākumu, esmu zirgu audzētājs, es pats pļauju un gatavoju sienu. Man ir arī divi dēli, kuri nāk man palīgā. Jaunieši nāk pie mums noteiktās dienās un laikos, un tad trenējamies. Tādēļ jātnieku skaits ir salīdzinoši neliels, mums ir jāmāk sadarboties. Treniņi nav katru dienu, jo man arī dienā ir tikai 24 stundas.

ALEKSANDRS UN ILONA izrādīja automašīnu, ar ko dodas uz sacensībām un skatēm. Vienā auto var būt 6 – 8 zirgi.

Jūs arī audzējat zirgus. Vai var jau pateikt pēc kumeļa, ka viņš būs labs lēcējs?

Ar zirgiem darbojos vairāk nekā četrdesmit gadus, bet aizvien nevaru pateikt, būs labs zirgs konkūram vai nebūs. Kamēr tu zirgu nepamēģini konkrētajā disciplīnā, tikmēr neko nevar pateikt, tāpēc jau ir svarīgi zirgam ļaut izaugt un uzsākt treniņu procesu, kad zirgs tam ir gatavs. Man cilvēki ir prasījuši, vai viņu zirgs lēks 150 cm maršrutu, kas ir Grand Prix. To es pateikt nevaru, kamēr zirgs ar jātnieku sāk lēkt 150 cm. Reizēm liekas, ka zirgam ir ierobežotas no dabas dotās spējas. Nav tik stiprs vai lēciena tehnikas trūkst, bet vēlāk lec ļoti labi. Un tikpat labi mēdz būt otrādi – ir spēks, tehnika, ātrums, bet galā der tikai hobijam. Jo sporta zirgam ir jābūt cīnītājam ar lielu sporta sirdi un dvēseli. Tikai lieta tāda, ka zirgu var gatavot desmit gadus, var trenēt visaugstākajā līmenī, bet zirgs to Grand Prix augstumu tāpat nelēks. Ir ļoti daudz apstākļu sakritību, lai viss sadarbotos un kā puzle saliktos kopā: jātnieks, zirgs, budžets, iespējas, gribēšana, mērķis.

Ir gandarījums redzēt, ka jūsu audzētie zirgi saņem arī godalgas vai startē augstā līmenī?

Protams, tas parāda darbu, kas ir ieguldīts. Aizvadītajā gadā mūsu izaudzētais sešus gadus vecs zirgs ir vinnējis prestižu jaunzirgu turnīru Itālijā. 2025. gadā Lietuvā kumeļu skatē mūsu audzēts kumeļš no jaunā KWPN vaislas ērzeļa vārdā Radetski vinnēja skati. Taču diemžēl Latvijā tas neko daudz nenozīmē, jo pie mums situācija ir diezgan skarba. Valmierā varbūt dzīvo nedaudz turīgāki cilvēki, kas ar jāšanas sportu var nodarboties. Šeit novadā ir daudz jāšanas klubu un staļļu – divi Valmiermuižā, arī Kocēnos un Burtniekos. Ir arī apkārtnē daudzi mazie staļļi un saimniecības, kur uztur zirgus.

Kāda šobrīd ir situācija zirgkopībā?

Šogad ziema bija gara un auksta, ar visādām situācijām, problēmām pasaulē, kuras ietekmē jebkuru no mums. Nezinu, kas būs uz priekšu. Arī graudkopībā situācija nav prognozējama. Šobrīd arī degvielas cena ir virs divi eiro litrā. Skatos ar bažām uz to, cik man izmaksās siens. Arī izmaksas, lai aizbrauktu uz sacensībām, pieaug, un ne tikai degvielas ziņā. Kādreiz starta nauda bija mazāka, bet tagad viens starts ir ap 25 eiro. Lai piedalītos starptautiskajās sacensībās, pats minimums par zirgu ir viens tūkstotis eiro. Tomēr es par to tā nedomāju, nevar visu laiku dzīvot četrās sienās, kā citādi veidot pieredzi? Tāpat saka: ja naudu paņem rokā un turi to un neapgrozi, tā nenes nekādu ieguldījumu. Jo ātrāk kustināsi roku un palaidīsi naudu, jo ātrāk tā atgriezīsies atpakaļ.

Pastāsti par audzēšanu – kā izvēlies zirgus, vaislas ērzeļus un vaislas ķēves?

Mums lielākoties ir holandiešu KWPN zirgi, ir arī beļģu Zangersheide. Esam arī biedri šajās zirgu biedrībās un taisām kumeļiem šo biedrību pases.

Kā notiek izvēle? Skatāmies sacensības un gūstam informāciju, ko zirgaudzētavas izveidojušas saviem ērzeļiem, kā arī skatāmies uz pēcnācējiem. Mums ir savas ķēves ar labām kustībām, eksterjeru un lēcienu, tad piemeklējam atbilstošu ērzeli. Ir arī pašiem savi ērzeļi, kuru pēcnācēji lec labi un turnīros sevi jau ir pierādījuši.

Protams, lielākoties pērkam vaislas materiālu. Lai salecinātu ķēvi, izmaksas ir tūkstoš eiro un uz augšu. Ir katalogi, kur var izvēlēties ērzeļus, tur arī klāt ir cenas par vaislas materiālu atkarībā no tā, cik augstu konkrētais zirgs kotējas. Es arī braucu uz dažādām zirgu skatēm, un tad var redzēt ērzeļus klātienē. Ja viņi dod stabilu sniegumu, kurš man patīk, tad to ērzeli arī izvēlamies.

Tā kā ar to nodarbojos tik ilgi, tas jau ir iegājies intuitīvi sajūtu līmenī. Protams, tas ir arī gaumes jautājums. Mums vēl nav izdevies izaudzēt TO ĪSTO zirgu, kuru paši esam audzējuši, trenējuši un ar kuru piedalījušies olimpiādē vai pasaules mēroga sacensībās, bet kā piemērs – Kristaps Neretnieks no Limbažiem ir ar saviem spēkiem, praktiski bez sponsoriem un lieliem līdzekļiem, bet ar milzīgu gribasspēku startējis jau divās olimpiskajās spēlēs pēc neatkarīgās Latvijas atgūšanas. Mēs ar viņu ik pa brīdim pasmejam, ka tad, kad es izaudzēšu to olimpisko čempionu, tad viņš ar to startēs. Jā, mums ir izaudzēti vairāki labi zirgi, bet to vienu īsto vēl gaidām. Savā ziņā tā ir arī laimes spēle, jo divi izcili vecāki nebūt negarantē, ka pēcnācēji būs izcili. Vēl jau ir arī jautājums par jātnieku, kas strādā ar šo zirgu, un viņa spējas parādīt to zirgu.

Tas viss arī nosaka zirga cenu, to pārdodot?

Protams, piemēram, ja zirgu pārdod par divdesmit tūkstošiem eiro, ir cilvēki, kas saka, ka tas ir ļoti dārgi. Taču parēķinot – lai salecinātu ķēvi, ir nepieciešams iegādāties vaislas materiālu plus veterinārārsts, teiksim, tie ir divi tūkstoši eiro. Un tas ir tikai mēģinājums tikt pie kumeļa, neviens nav garantējis, ka ar pirmo mēģinājumu viss sanāks. Ķēvei grūtniecība ir 11 mēneši, tā ir jābaro, jāvakcinē.

Tā, piemēram, piedzimst desmit kumeļi, katram pašizmaksa ir apmēram trīs tūkstoši eiro. Tad viņi aug līdz trīs gadu vecumam, līdz sāc darboties ar to – pieradināt, iejāt, un tad šajā vecumā pieaicini veterinārārstu un veic veterināro pārbaudi. Tad secina, ka kāds jaunzirgs nederēs sportam, vai, sākot lēkt, rezultāts nav tāds, kādu gribētos, arī tur kāds atbirst. No tiem desmit kumeļiem labākajā gadījumā sportam derēs viens līdz trīs, var gadīties, ka arī neviens neder, ja runājam par augsta līmeņa jāšanas sporta sacensībām. Tad mēs ar tiem zirgiem strādājam, trenējam un startējam sacensībās, un katru dienu tiek ieguldīts darbs. To visu parēķinot, pārdodot piecus gadus vecu zirgu par 20 tūkstošiem, tas pat sanāk zem pašizmaksas.

KORDOJOT VAR UZTURĒT ZIRGU FORMĀ. Ārijas Romanovskas foto

Kādi ir nākotnes plāni?

Ja jūs man to pajautātu pirms gadiem 30, es jums izstāstītu tādus grandiozos plānus! Taču reālākais plāns šobrīd ir nedaudz samazināt saimniecību, visu izveidot mazliet kompaktāk, tāpēc gribētu tepat tuvumā uzcelt mazāka izmēra stalli. Lai mazāk jāstrādā! Es šobrīd vairs nevaru panākt to, ko darīju 20 gados. Vēlos sakārtot visu tā, lai dēliem nebūtu domas braukt prom no Latvijas, lai ir, kur strādāt. Bet, vai viņi to gribēs, ir cits jautājums... Es un mani dēli esam dzimuši Valmierā, un uzskatu sevi par patriotu savai skaistajai pilsētai Valmierai!

KUMEĻU SKATĒ 2025. GADĀ LIETUVĀ PLŪCA LAURUS. Foto no personiskā arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001