Valmiera piedalās konkursā Eiropas Zaļā lapa 2020

Pieteikušās daudzas pilsētas

Eiropas Zaļās galvaspilsētas un Eiropas Zaļās lapas balvas tika radītas, lai atpazītu un apbalvotu pionierpilsētas un to ieguldījumu vietējās vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Lai gan lielākā daļa pilsētu ikdienā saskaras ar vides problēmām, Eiropas pilsētas ir tās, kas nosaka pilsētu ilgtspējas standartus un bieži ir inovatīvu risinājumu pionieri vides izaicinājumu risināšanā.

Uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2021. gada titula balvu pieteikušās šādas deviņas pilsētas: Budapešta (Ungārija), Kalgari (Itālija), Dižona (Francija), Lahti (Somija), Lille (Francija), Skopje (Maķedonija), Strasbūra (Francija), Tirāna (Albānija) un Vesterosa (Zviedrija).

Divpadsmit pilsētas ir pieteikušās Eiropas Zaļās lapas 2020 titula balvai: Avinjona (Francija), Kaposvár (Ungārija), Lappeenranta (Somija), Limerick (Īrija), Mairena del Alcor (Spānija), Mechelen (Beļģija), Oliveira do Hospital (Portugāle), Svishtov (Bulgārija), Szentes (Ungārija), Valmiera (Latvija), Viana do Castelo (Portugāle) un Vranje (Serbija).

Eiropas Savienības vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella apliecina: «Es esmu ļoti iepriecināts redzēt, ka Eiropas Zaļās galvaspilsētas un Eiropas Zaļās lapas titula balvas šogad ir piesaistījušas tik daudz jaunu pilsētu. Šīs pilsētas smagi strādā, lai kļūtu par labāku vietu, kur iedzīvotājiem dzīvot, strādāt un novecot. Es nešaubos, ka visi pretendenti ir izcili un mēs kopīgi varam svinēt šos ievērojamos ieguldījumus un sasniegumus. Kļūt par Zaļo galvaspilsētu vai Zaļo lapu ir kļūt par labāko no labākajiem.»

Apzinoties cilvēka radīto ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, Valmieras pašvaldības dome 2015. gadā apstiprināja Valmieras vides deklarāciju – pašvaldības labo gribu 14 apņemšanās punktos strādāt un attīstīt pilsētu ilgtspējīgi. Pašvaldība investē Valmieras pilsētas infrastruktūrā un īsteno projektus ar mērķi mazināt ietekmi uz vidi. 2018. gadā tiek izstrādāta pilsētas Transporta infrastruktūras attīstības koncepcija, ielu infrastruktūras pārbūves projekti paredz veloceliņu izbūvi, tiek uzlabota gājēju infrastruktūra, meklēti automašīnu satiksmes nomierināšanas risinājumi. Mērķtiecīgi ir nomainīti 52% pilsētas apgaismoja uz LED, ieviesta energopārvaldības sistēma ar sertifikātu LVS EN ISO 50001:2012, arī šobrīd tiek veicināta daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšana, atbalstīts veselīgs dzīvesveids un saglabāta daba kā vērtība.  2018. gadā definētā Valmieras identitāte ar jauno pilsētas saukli Dzīvojam zaļi! apliecina trīs pilsētas vērtības – izaugsmi, dzīvesprieku un dabu kā vērtību.

Nākamie soļi

Divpadsmit neatkarīgi, starptautiski pazīstami eksperti uzsāks katra pieteikuma tehnisko novērtējumu, lai izvēlētos abu titulu balvām atlasītās pilsētas. Eiropas Zaļās galvaspilsētas pieteikumi tiks izvērtēti, balstoties uz 12 vides indikatoriem: klimata pārmaiņu mazināšana; adaptēšanās klimata pārmaiņām; ilgtspējīga pilsētvides mobilitāte; ilgtspējīga zemes izmantošana; daba un bioloģiskā daudzveidība; gaisa kvalitāte; troksnis; atkritumi; ūdens; zaļā izaugsme un ekoinovācijas; energoefektivitāte un pārvaldība. Eiropas Zaļās lapas balvas pieteikumi tiks izvērtēti, balstoties uz sešu vides sektoru indikatoriem: klimata pārmaiņas un energoefektivitāte; ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidē; daba, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga zemes izmantošana; gaisa kvalitāte un troksnis; atkritumi un aprites ekonomika; ūdens.

Abu balvu finālisti tiks paziņoti 2019. gada aprīlī un tiks ielūgti prezentēt savas pilsētas paveikto starptautiskai žūrijai. Žūrija izvērtēs pilsētas ieguldījumu, attīstot ilgtspējīgu pilsētvides attīstību; pilsētas kapacitāti, lai kļūtu par paraugu citām pilsētām, komunikācijas stratēģiju un sadarbību ar saviem iedzīvotājiem. Uzvarētāji tiks paziņoti jūnijā, apbalvošanas ceremonijā 2019. gada Eiropas Zaļajā galvaspilsētā Oslo.

Pamatojums

Lielākā daļa pilsētu mūsdienās saskaras ar līdzīgām vides problēmām, kas saistītas ar sliktu gaisa kvalitāti, satiksmes sastrēgumiem, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ūdens resursu trūkumu, plūdiem un vētrām, kā arī neatbilstošu atkritumu un enerģijas pārvaldību.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas un Eiropas Zaļās lapas titulu balvas atpazīst pilsētas, kas ievieš pilsētvides vides risinājumus. Kopš Zaļās galvaspilsētas apbalvojuma izveidošanas 2010. gadā vienpadsmit pilsētas ir saņēmušas Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Eiropas Zaļās lapas balva tika izveidota 2015. gadā, dodot iespēju arī mazākām Eiropas pilsētām, kuru iedzīvotāju skaits ir 20000 līdz 100000, saņemt šādu apbalvojumu. Kopš izveidošanas to saņēmušas septiņas Eiropas pilsētas. 2018. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta ir Neimegena Nīderlandē, savukārt Eiropas Zaļās lapas titula ieguvēja — Vekše Zviedrijā.