Valsts budžets un tā ķīlnieki
Piektdien, 8. martā, teatrālā, bet tradicionālā pasākumā kopš 1997. gada, nu jau 22. reizi, no Finanšu ministrijas uz Saeimu tika nests kārtējā gada Budžeta portfelis. Būtībā tika nests šīs publiskās tradīcijas aizsācēja toreizējā finanšu ministra Roberta Zīles personīgais portfelis, uz kura nu katru gadu tiek iegravēts tā nesēja vārds. Šo aizsākumu ir vērts pieminēt ne jau paša portfeļa, bet gan tā satura dēļ. Tas izteiksmīgi parāda valsts ekonomisko varēšanu un izaugsmi vairāk nekā 20 gados: 1997. gadā budžeta izdevumu daļā bija paredzēti 1,3 miljardi latu (aptuveni 1,8 miljardi eiro), piektdien finanšu ministrs Jānis Reirs uz Saeimu nesa portfeli, kurā gada budžeta izdevumi paredzēti jau 9,4 miljardi eiro. Nav ziņu, uz cik lapām bija rakstīts 1998. gada budžets, bet šī gada sniedzoties pāri 400 lappusēm. Kā skaidroja J. Reirs, tik biezs rakstījums portfelī pat neesot iekšā dabūjams, tādēļ budžets uz Saeimu pirmo reizi tika nests ierakstīts elektroniski.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, saņemot atnesto, steidza solīt, ka Saeima darīs visu, lai šis budžets stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, kā arī to, ka šajā budžetā «deputātu kvotu» nav un nebūšot. Žurnālistu priekšā parunāt steidza arī Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, kurš izteica gandarījumu, ka šajā budžetā ir atradies papildu finansējums gan veselības aprūpei, gan līdzekļi finanšu sektora sakārtošanai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv