Variācijas par Majakovska tēmu
Janvāris Latvijas pilsoņiem atnesa jaunu pašu galveno personas identifikācijas dokumentu — pasi. Šī dokumenta vēsture pasaulē salīdzinoši sena, jo pirmās pases sāka lietot jau 1672. gadā Francijā, kur karalis Ludvigs XIV aizliedza saviem pavalstniekiem izbraukt, bet ārvalstniekiem iebraukt valstī bez pasēm. Tieši šo funkciju ļoti precīzi apzīmē franču passport un itāļu passo tulkojums: solis, arī iespēja cauriet jeb šķērsot robežu. Nevar noliegt, ka pase ir arī savas valsts piederības apliecinājums, un šajā sakarā arī traģiskā krievu padomju dzejdara Vladimira Majakovska leģendārās rindas par savējo dzejolī Pase: lasiet, apskaudiet, manu dzimteni sauc... Viņa pieminēto valsti apskaust nav iemesla, taču būtība jau, prieks par savu pilsoņa pasi tāpēc nemainās.
Jaunā pase tādā pašā krāsā kā iepriekšējā, arī Latvijas ģerbonis uz vāka savā vietā. Tomēr jaunais dokuments izraisījis visai plašu diskusiju. Ne jau tāpēc, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atvēlējusi to drukāt Vācijā pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Pirmkārt, šis dokuments prasa visaugstāko drošības elementu izmantošanu, tāpēc laiku pa laikam pases dizains jāpamaina, lai paaugstinātu tieši dokumenta drošības līmeni. Iepriekšējām, 2007. gada modeļa pasēm, tikai ar nelielām pārmaiņām, tika izmantots 2002. gada pilsoņa pases modeļa dizains, tāpēc skaidrs, ka bija pienācis laiks to pamainīt, iespējams, visai būtiski. Otrkārt, šajā gadījumā pasūtījums gana finansiāli caurspīdīgs, un ar vāciešu izgatavotajiem 2 miljoniem pasu sagatavju vajadzētu pietikt ilgākam laika strēķim.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv