Variācijas pistoļu svētku gaisotnē
Tiem, kuru gadu skaits mērāms ar atjaunotās Latvijas mūžu, svešs būs maijs kā pistoļu svētku mēnesis. Nedaudz senilākai vīru paaudzei šis termins skaidrāks par skaidru — šodien nesaprastais, bet tolaik īpašais datums, kurā puikas pilnīgi droši katrā lielākā pilsētā, arī manās dzimtajās Cēsīs, puslīdz droši varēja cerēt papildināt savus ieroču krājumus ar vismaz dažām tukšām kalašņikova patronu čaulītēm no 9. maija pasākuma salūta, kas neiztrūkstoši sekoja garajām kara veterānu runām.
Tāpēc šoreiz par īstām vīru lietām — šaujamajiem ieročiem. Pavisam lielos vilcienos, toties vēsturiskā secībā: vispirms par šaujamo loku ar bultām, pēc tam par ugunsverķiem — rūpnīcā darinātiem un paštaisītiem.
Klusi un arī precīzi
Kāds ar labu humoru apveltīts loka šāvējs internetā apgalvojis, ka loka šaušana ir aptuveni 537 reizes komplicētāka nekā visi šaujamieroči. Iespaidīgi, vai ne? Teorētiski var uzskatīt, ka loki dalās trijās lielākās kategorijās: olimpiskie jeb rekursīvie, kompaktloki (faktiski vertikāli pagriezti arbaleti ar visām arbaletam ierastajām palīgierīcēm) un tradicionālie loki jeb longbow, t.i., garie angļu loki. Olimpiskā loka un tradicionālā salīdzinājums tehniski varētu atbilst kā modernam BMW pret žiguli. Pirmais ir mūsdienīgs ražojums no alumīnija un karbona, otrais — izstrādājums no Robina Huda laikmeta.
KĀ UNGĀRS, TIKAI BEZ ZIRGA. Var tikai minēt, kā Dmitrijs, ar savu pēc ungāru vēsturiskā analoga gatavoto loku sagatavojies šāvienam, izskatītos auļojoša zirga mugurā, taču arī šāds strēlnieks — kājnieks ar savu ieroci iedomāto pretinieku pārliecinātu noteikti.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv