Veicināt piederības sajūtu

Kā radās Valmieras novada sporta pārvalde?

Tā bija nepieciešama reģionālās reformas rezultātā tapušajā Valmieras novadā, lai kopīgi strādātu pie sporta jomas attīstības, pārraudzītu to visu un veidotu vienotu sistēmu. Pirmais uzdevums bija saprast, kāda būs forma, cik būs nepieciešami cilvēki un kāda būs viņu atbildība. Pirms novada izveidošanas cītīgi strādājām gan ar visu bijušo pašvaldību vadību, gan sportā iesaistītajiem cilvēkiem, lai precīzi saprastu, kāda šī sporta jomas uzbūve bijusi katrā no apvienotajām teritorijām, kādas bijušas atbildības un tā laika darbinieki, kādi bijuši viņu uzdevumi, kādi projekti un pasākumi īstenoti, kādas biedrības attiecīgajās teritorijās. To visu saliekot uz papīra, bija redzams, ka ir ļoti liela atšķirība starp teritorijām un to sporta dzīvi. Piemēram, neskaitot Valmieru, Kocēnos un Burtniekos ir ļoti izteiktas sporta tradīcijas un daudz biedrību un entuziastu, bet ir teritorijas, kur to ir mazāk. Tad nonācām pie slēdziena, ka labākais veids, kā uzturēt un attīstīt sporta jomu, – ja sporta organizatori būtu atbildīgie pa teritorijām un ar sportu saistītajiem jautājumiem tajās. Tā kā viens no reformas pamatmērķiem bija iespējami samazināt darbinieku daudzumu, sanāca nedaudz mazākas kopējās slodzes, bet sporta organizatori atbild par vairākām teritorijām. Atbildīgais par Rūjienas un Naukšēnu apvienībām ir Gundars Putniņš, par Burtnieku un Mazsalacas apvienībām – Diāna Krastiņa, Vilma Alberinga atbildīga par Kocēniem un pārrauga Beverīnas, Kauguru un Trikātas apvienību, kā arī Strenču apvienību. Kopā ar savu vietnieci Elīnu Karlivāni pieskatām Valmieru un strādājam pie lielākiem projektiem, kuri aptver visu novadu kā, piemēram, Eiropas sporta nedēļa, kas sākās jau pagājušajā nedēļā.

Kam pievērsta galvenā vērība – tautas vai augstu sasniegumu sportam?

Tautas sports iet roku rokā ar augstu sasniegumu sportu, kas grozās pa un ap Valmieru, jo augstu sasniegumu sports lielā mērā saistīts ar infrastruktūru, taču mūsu darbības virziens ir, protams, tautas sporta attīstība, jo tas ir pamatu pamats. Mana atbildība un mana sadarbība lielā mērā ir gan ar Olimpisko centru, gan ar Valmieras sporta skolu, kur ir arī augstas klases sportistu sagatavošanas centrs, un tā ir atsevišķa sadaļa. Tomēr mūsu uzskats un darbības virziens ir tautas sporta veicināšana, iespēju robežās atbalstot ikvienu entuziastu sporta organizāciju un palīdzot gan ar komunikāciju, gan piešķirot ikgadējo finansējumu darbības nodrošināšanai, pasākumu vai projektu īstenošanai, mēģinot atrasti ideālo līdzsvaru starp tautas un Valmierai raksturīgo augstu sasniegumu sportu, lai visa novada pamats būtu aktīvi un veselīgi iedzīvotāji.

Kāpēc tik nožēlojamā stāvoklī ir skolu stadioni?

Ir vairāki aspekti. Jaunā izglītības programma Skola 2030 arī sportā iet prom no tradicionālās mana laika izglītības sistēmas, kurā bija konkrēti normatīvi, disciplīnas, sporta veidi ar attiecīgu uzdevumu, par kura izpildi tika saņemta atzīme. Tagad šis izglītības modelis ir pavisam citāds, vērsts uz kompetencēm. Nu viens aspekts ir – jā, skolām vajadzīga laba, tostarp arī āra, sporta infrastruktūra, bet otrs aspekts – vai tiešām pie katras skolas nepieciešams pilna izmēra sporta laukums ar gumijas skrejceļiem, pilna izmēra futbola vai volejbola laukumiem. Jūlijā vai augusta sākumā runājām ar novada sporta pedagogiem, lielākā daļa piekrīt, ka šādi lieli stadioni nav vajadzīgi, bet ir vajadzīgas multifunkcionālas zonas, kurās var spēlēt gan volejbolu, gan minifutbolu, kur ir vairāk par diviem basketbola groziem, kur pedagogs, pieliekot šķipsniņu radošuma, var īstenot daudzas un dažādas aktivitātes, padarot stundu interesantu, un šis laukums kalpo arī iedzīvotājiem.

Mums jau bija izstrādāts un ielikts šīgada budžeta projektā pirmais šāds izmēģinājuma laukums, jau ir skices, cik tas varētu būt liels un cik varētu maksāt, bet šīgada budžets netapa viegli, un šī bija viena no lietām, no kuras vajadzēja atteikties. Tomēr mans uzdevums ir virzīt to tālāk. Mēs tiksim budžetā un skatīsimies, cik ātri un cik daudzās izglītības iestādēs mēs spēsim to īstenot. Projekts tika atrādīts novada sporta pedagogiem, un viņi to atzina par labu. Protams, Rencēniem, kur jau ir ļoti augsta līmeņa stadions, to atliek vienīgi uzturēt, arī Kauguros tāds ir.

Jautājums ir par to, vai attiecīgam iedzīvotāju skaitam vajadzīgs liels sporta laukums. Valmierā, ja tiešām grib nodarboties augstā līmenī ar vieglatlētiku vai futbolu, pievienojoties sporta skolai vai attiecīgam klubam, tiek izmantota infrastruktūra, kas nodrošina augsta līmeņa iespējas. Audzēkņu skaits novada sporta skolās ar katru gadu aug. Bet ir otrs pretstats: tautas sporta aktivitātēs pēdējo divu gadu laikā vērojams kritums, un tādi neesam vienīgie – to saka arī liela daļa tautas sporta pasākumu organizatoru. Ir cilvēki, kas caur visu kovidu noturējās, turpinot individuāli darboties, vai atrada veidus, kā palikt fiziski aktīviem, citi savukārt iesēdās vēl dziļāk dīvānā un tagad netiek no tā ārā.

Pēc apvienošanās bija diezgan skaidrs politiskais uzstādījums, ka visās teritorijās jāmēģina atstāt maksimāli daudz labi iesāktos projektus, vēsturiskās iestrādes, tās lietas, kas kļuvušas jau par šo vietu vizītkarti, tostarp sporta pasākumus. Šis gads parādīja, ka mums visās jomās bijis ļoti daudz, pat pārāk daudz pasākumu. Tagad plānojam novadā nākamajā gadā tos organizēt retāk, bet kā festivālus – līdzīgi jūlijā Valmierā notikušajam Ghetto Games turnīram, kas ir pievilcīgs kā jauniešiem, tā arī pieaugušajiem ar to, ka vienā dienā notikumu ir ļoti daudz un tur ir ko darīt visai ģimenei – ja puisis brauc spēlēt basketbolu vai futbolu, tad meita var skatīties dejošanu, tēvs piedalīties konkursos, un visa diena sanāk aktīva par un ap sportu.

Vai Valmieras bagātīgā sporta infrastruktūra spēs darboties arī taupības režīmā?

Esam ciešā kontaktā un reizi nedēļā tiekamies gan ar Valmieras sporta skolu, gan ar Valmieras Olimpisko centru, runājam par to, kā ietaupīt. Lielākajās bāzēs un ēkās domājam par apgaismojuma izmantošanu – kur to iespējams samazināt; par apkuri – tiks samazināta temperatūra, vairs nebūs 18 – 20 grādu, bet būs, pieņemsim, 14 – 16. Protams, sacensībās temperatūra tiks palielināta. Ledus hallē, kad tā netiek izmantota, tiks izslēgti ģeneratori, īsu brīdi pirms treniņprocesa sākuma tos atkal ieslēgs. Arī baseins darbojas un darbosies. Beidzamie grozījumi bija 1. septembrī, kad tika palielinātas cenas Olimpiskā centra infrastruktūrai, plānots, ka tādas tās arī paliks. Mūsu saruna bija tāda, ka iespēju robežās tiek nodrošināta gan piekļuve baseinam, gan manēžai un ledus hallei, lai neapstātos sports, lai iedzīvotājiem būtu visas iespējas darboties un turpināt īstenot aktivitātes, lai neapstātos sporta skolas programmas, jo no kovida laika pieredzes zinām, ka, ja kādu no sporta veidiem apstādina pavisam un sāk pārveidot treniņu procesu, interese krīt. Peldētājiem vajag ūdeni, tāpēc jau šie bērni ir peldēšanā, tāpat hokejistiem vajag ledu. Protams, ceram uz valdības atbalstu.

Par ko sporta pārvalde šogad būtu pelnījusi uzslavu?

No šīgada pasākumiem kā reālu spīdekli es izceltu mūsu pašu projektu Fiz-Kul-Tūre, kurā bija 8 posmi: skriešana, nūjošana, velobraukšana visa novada ietvaros ar labām atsauksmēm un stabilu apmeklējumu – startēja arī cilvēki no Valkas, Smiltenes, pat pāris posmos vēl kāda dāma no Jelgavas. Katrā posmā piedalījās vidēji 180 – 200 iedzīvotāju, kas pirmajā gadā ir ļoti labs sasniegums. Projekta mērķis – veicināt fiziskās aktivitātes un organizēt sportu. Šis bija kā pilotprojekts, lai mēs zinātu, kā apvienot novadu un veicināt piederības sajūtu, lai mēs kā novadnieki iepazītu visu teritoriju. Vēlamies, lai, pieņemsim es, dzīvojot Matīšos, zinu, ka esmu daļa no Valmieras novada, un, atbraucis uz Strenčiem, justos kā pie savējiem un otrādi. Pabijām visās apvienībās ar noslēgumu Valmierā – divi mēneši pagāja nemanot. Mūs atzinīgi novērtēja ne tikai dalībnieki, bet arī kolēģi un vadība. Nākamajā gadā šis projekts spers soli tālāk, ciešāk sadarbojoties ar Tūrisma un Kultūras pārvaldēm, lai katrs posms būtu gan sports, gan pienesums vietējam tūrismam un kultūras iepazīšana. Iespējams, zem šī paša projekta karoga veidosim ziemas aktivitātes, atliek vien cerēt uz stabilu un labu ziemu ar sniegu un daudzmaz stabilu temperatūru.

Kā pārvalde spēj palīdzēt sporta pasākumu rīkotājiem?

Nolikums paredz, ka līdz 30. novembrim mēs saņemam un izskatām finansējuma pieprasījumus, mums ir iekšējie noteikumi kā, cik daudz un par ko mēs esam gatavi dot kādiem pasākumiem un kādiem organizatoriem. Visu šo mēs skatāmies pilsētas kopējā kalendāra ietvaros, jau budžeta plānošanas periodā nākam kopā visas trīs nozares – tūrisms, kultūra sports – un skatāmies, lai lielie pasākumi nepārklātos, jo vienā dienā Valmierā nevar organizēt trīs milzīgus sarīkojumus vai, teiksim, salikt vienā dienā Vaidavas triatlonu ar Vaidavas rogainingu. Tāpēc jau ir mūsu saziņa ar organizatoriem, biedrībām un iekšēji starp pārvaldēm, kā mēs saliekam šo kalendāru, lai tas būtu loģisks un iekļautos budžetā. Katru gadu pieprasījumu ir vairāk nekā iespēju, līdz ar to nākas izvērtēt atbalsta lielumus un kādām labām iniciatīvām arī atteikt.

Sporta entuziastiem, iedzīvotāju grupām, kurām ir svarīgas sportiskās aktivitātes vai vēlēšanās īstenot projektus, iesaku sazināties ar sporta pārvaldi vai attiecīgo teritoriju sporta organizatoriem, jo mēs esam par to, lai palīdzētu ikvienam entuziastam, lai tautas sports dzīvotu visur, jo pagaidām ir novada teritorijas, kurās šī tautas sporta kustība ir ļoti zema vai tās vispār nav. Šogad esam mēģinājuši šajās vietās likt pasākumus, taču bijusi ļoti maza atsaucība, līdz ar to publisks aicinājums – ja ir aktīvisti, entuziasti, kuri deg par kādu sporta veidu un ir paši gatavi iesaistīties, mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu organizatoriski un iespēju robežās arī finansiāli.

RIHARDS ZALTE (no kreisās) pirms Ghetto Games atklāšanas spēles. Foto no privātā arhīva

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022