Vidzemē un Latgalē arī vāc rekordražu
Jau mēnesi pa Ziemeļvidzemes ceļiem Valmieras virzienā diendienā un dažkārt pat naktīs, jaudīgu traktoru un automašīnu vilktas, ripo labības graudu un rapša sēklu kravas. Cik tālu mūspusē ir tikts jaunās ražas vākšanā un kāda ir šīs sezonas īpatnība, to vaicājām Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» valdes priekšsēdētājam INDULIM JANSONAM.
— Šoreiz ir sanācis tā, ka graudaugiem labvēlīga bija gan aizvadītā ziema, gan arī šī vasara. Sezonu sākot, no agronomiskā viedokļa mums bija skaidrs: ražām kopumā jābūt labām! Raža šogad nogatavojās ļoti vēlu, pirmās graudu kravas pirmapstrādei un realizācijai sākām pieņemt tikai 7. augustā, bet ražas vākšana masveidā mūspusē sākās tikai ap 10. augustu. Šis mēnesis laika apstākļu ziņā bija graudu audzētājiem labvēlīgs, tādēļ darbu temps tīrumos un «VAKS» ražošanas bāzēs Valmierā, Gulbenē un Varakļānos ir īpaši saspringts. Pašlaik pirmapstrādei, uzglabāšanai un realizācijai kopumā esam jau pieņēmuši vairāk nekā 130000 tonnu graudu un rapša sēklu. Pieņemtās tonnas liecina tikai to, ka arī Vidzemē un Latgalē šogad vāc ļoti labu ražu.
Kas ir šīs sezonas ražības pamatā?
Labo rezultātu veido vairāku nozarei būtisku nosacījumu sekmīga izpilde. Tās ir jaunās tehnoloģijas, kvalitatīvs sēklas materiāls, mūsdienu prasībām atbilstošu augu mēslošanas un aizsardzības līdzekļu lietošana, pareizu sējas un agrotehnisko pasākumu veikšanas laiku ievērošana, arī vēl daudzi citi amata knifi. Organizējot un vadot šo procesu, «VAKS» speciālistu komanda dara visu, lai kooperatīva biedriem dotu to labāko un jaunāko, kas ir graudu audzēšanai, vienlaikus arī ņemot vērā, cik tas maksā. Nenoliedzami: viens no izšķirošajiem faktoriem sekmīgai graudkopības sezonai ir laika apstākļi, jo dabu mēs ietekmēt nevaram. Šogad samērā maigā ziema un vēsā, mitrā vasara ir nākusi ražai par labu, tādēļ arī ir tik brangi iekūlumi. Tajā pašā laikā ir arī savi mīnusi: kviešiem diemžēl nav kvalitātes, nav pietiekamā daudzumā proteīna, tādēļ vairāk nekā citus gadus ir lopbarības graudi, bet nav pamata satraukumam, jo arī labai maizei graudi sanāks.
INDULIS JANSONS: «Pierādot, ka graudkopība ir bizness, arvien vairāk nozarē ienāk gados jauni cilvēki. Ja graudkopība būtu muļļāšanās, viņi tēviem blakus vai arī viņu vietā nestātos. Tagad tas notiek, un mēs to uzskatām par veiksmi. Esmu lepns par graudkopībā kopā ar kooperatīva zemniekiem paveikto. Tirgū esam konkurētspējīgi. Latvijas situācijā tas nav maz!» Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv