Vidzemes Augstskolas devums novadam un reģionam

Seši studiju virzieni un 15 studiju programmas

ViA jau vairāk nekā 25 gadus ik dienas aug un attīstās, pielāgojot savas studiju programmas aktuālām sabiedrības vajadzībām un pārmaiņām darba tirgū.

1996. gadā Vidzemes Augstskola sāka savu darbību ar četrām programmām: Politoloģiju, Mazā biznesa vadību, Psiholoģiju un sabiedriskajām attiecībām un Tūrisma organizāciju. Programmas tika veidotas kā divu gadu modeļi, kur pēc to pabeigšanas varēja ņemt kādu citu viena vai divu gadu modeli pēc Norvēģijas Lillehammeres augstskolas parauga. Latvijā tas bija jaunums, bet birokrātija un konservatīvie uzskati Latvijas augstākās izglītības sistēmā nepieļāva šādu moduli un lika to pārveidot par četrgadīgām programmām, kā rezultātā 1999. gadā izveidojās četras profesionālas bakalaura programmas.

Šobrīd Vidzemes Augstskolā ir seši studiju virzieni – Mehatronika, Informācijas tehnoloģijas, Būvniecība, Tūrisms un atpūta, Biznesa vadība un Komunikācija, mediji un pārvaldība, kuros tiek piedāvātas 15 studiju programmas četros studiju līmeņos – koledža, bakalaurs, maģistrs un doktorantūra.

Šo gadu laikā Vidzemes Augstskolā izveidotas dažādas studiju programmas, piemēram, nepilna laika studijas Biznesa vadības un Tūrisma nozarē, pēc lielā pieprasījuma 2000. gadā izveidota programma «Tulkotāji». 2006. gadā – pirmā maģistra studiju programma «Sociotehnisko sistēmu modulēšana», kura šobrīd jau ir pārveidota par doktorantūras programmu. 2008. gadā tika izveidota pirmā maģistra studiju programma, kuru pasniedz angļu valodā, un tā ir ļoti pieprasīta arī šodien. 2009. gadā izveidota pirmā koledžas studiju programma «Mehatronika», kura šobrīd tiek piedāvāta kā profesionālā bakalaura studiju programma. Vēlāk izveidota koledžas programma «Koku ēku celtniecība un eko būves», kas šogad pēc akreditācijas kļūs par «Ilgtspējīgas būvniecības» koledžas studiju programmu. 2018. gadā, sekojot jaunākajām tendencēm IT nozarē, IT profesionālā bakalaura programmā izveidotas divas specializācijas – kiberdrošība un virtuālā realitāte. Izveidotas profesionālās maģistra programmas Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas un Kiberdrošības inženierija.

Sekojot tendencēm tūrisma nozarē, profesionālajā bakalaura programmā Tūrisma organizācija un vadība tika ieviestas divas specializācijas: Viedā tūrisma uzņēmējdarbība un Tūrisma pakalpojumu un pieredzējuma dizainers. Pieaugot arvien lielākai dezinformācijai un sociālo tīklu burbuļu ietekmei, 2018. gadā ieviesta akadēmiskā maģistra programma Mediju un informācijas pratība. Savukārt, aktualizējoties stratēģiskās komunikācijas jautājumiem, 2019. gadā ieviesta akadēmiskā programma Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība. 2020. gadā ieviesta doktora programma Ekonomika un uzņēmējdarbība, ko īsteno trīs augstskolu konsorcijs: Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola. 2022. gadā uzsākta akadēmiskā programma Tūrisma stratēģiskā vadība konkurētspējai, kas veidota, sadarbojoties ar Satakuntas Universitāti Somijā. Visas maģistra programmas no 2022. gada tiek piedāvātas angļu valodā.

ViA absolventi stiprina novadu un reģionu

Vidzemes Augstskolas absolventi godam papildina Valmieras un apkārtējo novadu uzņēmumus, ne tikai tur strādājot, bet arī dibinot jaunus. Savukārt pašā augstskolā no 124 mācību spēkiem 42 ir ViA absolventi, Informācijas tehnoloģiju studiju programmā pat vairāk nekā 60%.

Tendence rāda, ka daudzi augstskolas absolventi izvēlas savu dzīvi pēc studijām turpināt Valmieras un apkārtējos novados, kā, piemēram, Toms Upners, Valmieras Kultūras pārvaldes vadītājs, Valmieras Kultūras centra vadītājs, Valmieras novada domes deputāts, ir no Talsu novada, bet viņa kundze Marika Upnere ir A/S Valmieras stikla šķiedra sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja. Martinsonu ģimene: Edgars Martinsons, Valmieras novada tehnoloģiju centra vadītājs, ir no Salacgrīvas, bet viņa kundze Monta Martinsone, viesnīcas Sport hotel vadītāja, ir no Bauskas novada. Bukšu ģimene: Ilze Bukša, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze, ir no Cēsu novada, Sandis Bukšs, SIA Lauku mērnieks īpašnieks, ir no Gulbenes. Arī Valmieras novada pašvaldībā vairākās nodaļās strādā Vidzemes Augstskolas absolventi, tai skaitā arī no citiem reģioniem. Ietekme ir ne tikai uz Valmieras novadu, bet arī citiem – Cēsu, Limbažu, Smiltenes, Valkas, kur ViA absolventi pēc studijām atgriezušies savā novadā un pilsētā. Kā Vidzemes Augstskolas 10 gadu jubilejai veltītajā filmā izteicās ViA absolvents Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs: «Tieši tas, ka studēju Valmierā, ne Rīgā, ļāva man atgriezties savā dzimtajā pusē.»

Nepārtraukts pētniecības darbs

Neatņemama Vidzemes Augstskolas darbības daļa ir pētniecība. ViA redzamākie darbi un ar lielāko ietekmi ir sociālo zinātņu pētījumi, piemēram, tika izpētīta esošā situācija augstākās izglītības piedāvājumā tūrismā Latvijā un nozares vajadzības nākotnē un izstrādāta jauna, šī brīža prasībām atbilstoša profesionālā tūrisma programma, kas tiek lietota praksē.

Projekta «Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā» ietvaros tika izveidota un ieviesta mediju satura vadības sistēma, izstrādāta mediju pārstāvju apmācības programma, īstenota ārvalstu pieredzes apmaiņa.

Tiek padziļināti izzināta patērētāju uzvedība, kas saistīta ar iepakojuma atkritumiem, veikti lauka eksperimenti mājsaimniecībās un tirdzniecības vietās.

Latvijas vides aizsardzības fonda projektā iegūti dati, kas attiecināmi uz Latvijas situāciju kopumā un izmantojami pamatotu teritorijas apsaimniekošanas un aizsardzības lēmumu pieņemšanā ikdienā.

Tūrisma jomā izstrādāta Latgales uzņēmējdarbības attīstības stratēģija. Tāpat arī tika izstrādāts apvienojamo Valmieras novada pašvaldības iestāžu turpmākās darbības un novada pašvaldības administrācijas pārvaldes modelis.

Starptautiska projekta ietvaros izstrādāta Vidzemes tūrisma attīstības stratēģija 2018-2025. Citā projektā – izveidots pārgājienu tūrisma maršruts gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā.

Lai arī ViA pēdējos gados ievieš vairāk nekā 10 jaunus pētniecības projektus, praktiskākie un ar redzamāko ietekmi ir tieši tie, kas saistīti ar tūrismu un vietējām kopienām, jo ar to rezultātiem saskaramies ikdienā. Daudziem inženiertehniskajiem pētījumiem tiešu ietekmi uz sabiedrību grūti parādīt, jo jaunās tehnoloģijas vai metodes visbiežāk tiek lietotas uzņēmumos ražošanas procesā, kas ir prom no cilvēku acīm.

Mūžizglītība ir pieprasīta

Augstskolas neatņemama sastāvdaļa ir mūžizglītības studiju programmas. Mūžizglītības pamatpiedāvājumu Vidzemes Augstskolas Zināšanu un tehnoloģiju centrā veido neformālās izglītības programmas, tostarp valodu kursi un specializētu tēmu kursi (piemēram, dārzu dizains, biroja darba organizācija un dokumentu pārvaldība, datorizētā grāmatvedība). Neraugoties uz to, ka 2020. gada epidemioloģiskā situācija neļāva pilnvērtīgi īstenot kursu norisi klātienē, kursu programmas apguva vairāk nekā 70 klausītāji, savukārt 2021. gadā tika noslēgti 38 jauni līgumi.

Šobrīd licencēšanai tiek gatavotas angļu valodas A2 un B1 līmeņa programmas, kas kursu klausītājiem būs pieejamas no 2023. gada pavasara, ļaujot par kursa apguvi iegūt sertifikātu. Arvien lielāks pieprasījums ir pēc individuāli izstrādātiem apmācību piedāvājumiem uzņēmumiem un pašvaldībām. ViA ir īstenojusi digitālā mārketinga, attālinātās mācīšanās metožu apmācības. 2022. gadā apmācībās par sociālo un sociāli atbildīgo uzņēmējdarbību piedalījās Limbažu novada 12 jaunie uzņēmēji. Šogad vislielākais pieprasījums ir bijis kiberdrošības divu dienu apmācību programmām. Tās apguvuši vairāk nekā 60 dažādu uzņēmumu darbinieki.

Pakalpojums «Atvērtā universitāte» ikvienam interesentam piedāvā iespēju pieteikties kādam no studiju kursiem. Ik semestri tiek atjaunots aktuālais pieejamo studiju kursu saraksts, to publicējot ZTC mājaslapā (ztc.va.lv). 2022./2023. akadēmiskā gada rudens semestra laikā šo pakalpojumu ir izmantojuši 10 klausītāji, apgūstot deviņus dažādus studiju kursus gan bakalaura, gan maģistra studiju līmenī. Pieprasītākie ir Informācijas tehnoloģiju un Biznesa vadības programmu kursi.

Darbs pie jaunas stratēģijas ar skatu nākotnē

Šobrīd nozīmīgākais projekts Vidzemes Augstskolā ir Eiropas Universitātes E³UDRES² izveidošana, kas nodrošina ne tikai ViA pieeju lielam starptautiskajam augstākās izglītības tīklam, bet arī kontaktus šo universitāšu reģionu starpā. Piemēram, no 24. līdz 25. novembrim 60 pārstāvji no deviņām valstīm tikās St.Poltenā, Austrijā, lai iepazītos ar aktuālākajām tendencēm reģionu attīstībā un inovāciju veicināšanā, kur no ViA puses ir uzaicināti pieci pārstāvji gan no Valmieras novada un Vidzemes reģiona, gan Ekonomikas ministrijas. Tā ir iespēja nodibināt kontaktus, mācīties no labiem piemēriem un pārņemt labāko starptautisko praksi.

Rudenī ViA bija iespēja piedāvāt risinājumus reģionam būtiskos izaicinājumos, ko izstrādāja 12 starptautiskas studentu komandas. Studenti darbojās dzīvo laboratoriju formātā, kas bija saistītas ar aprites ekonomikas, labjūtes un mākslīgā intelekta saistītajām tēmām. Šajā universitāšu aliansē ir vēl daudzi un dažādi formāti, kā reģions un ViA sadarbības partneri var iegūt ļoti daudzveidīgas idejas un netradicionālus risinājumus no starptautisko komandu darba.

Pievienotā vērtība no ViA dalības šajos starptautiskajos tīklos izpaužas arī citu jaunu inovāciju projektu piesaistē, kas ļauj padziļināti strādāt ar uzņēmējdarbības un jaunuzņēmumu atbalsta jautājumiem.

Augstākajai izglītībai Latvijā un arī Eiropā ir jāmainās, un pēdējo divu gadu laikā ViA ir daudz diskutēts par to, kādai būtu jābūt Nākotnes Universitātei. ViA šobrīd strādā pie savas jaunās stratēģijas. Lai gan vēl ir daudz jautājumu, par ko jāvienojas, jau tagad ir skaidrs, ka nākotnes studenta vajadzības un pievienotā vērtība reģionam noteikti būs ViA dienaskārtībā. Savukārt iespēja būt vienai no starptautiskās Eiropas Universitātes E³UDRES² alianses augstskolām ļauj šos jautājumus skatīt pāri nacionālajām robežām un atrast risinājumus arī tur, kur sākotnēji liekas, ka risinājumu nav.

VIDZEMES AUGSTSKOLA. Ārijas Romanovskas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022