Vienošanās, kas maina Eiropu
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju sammitā Briselē tika panākta vēsturiska vienošanās ar mērķi novērst Lielbritānijas aiziešanu no savienības. Britiem, kuriem vēl kopš Dzelzs lēdijas Mārgaretas Tečeres laikiem tāpat ir virkne privilēģiju ES, bija tā apnikuši Briseles centieni ietekmēt un regulēt viņu iekšpolitiku, ka pārējai Eiropai tika izvirzīts būtībā ultimāts — vai nu būtiskas reformas, vai arī mēs aizejam.
Konkrēti pateikt, kas tik briesmīgs notiks gadījumā, ja Lielbritānija oficiāli izstāsies no Eiropas Savienības, neviens gan līdz šim nav spējis, taču visi vienotās Eiropas atbalstītāji zina, ka tas ir slikti un to nedrīkst pieļaut. Tā vien šķiet, ka izstāšanās gadījumā Lielbritānija nekavējoties pārceļos vismaz uz Mēnesi, ja ne vēl tālāk, britu robežas visiem un ikvienam tiks slēgtas uz mūžīgiem laikiem, bet visa pārējā Eiropa, zaudējusi atbalsta punktu britu personā, sabruks kā kāršu namiņš. Patiesībā šāds solis nekādi neietekmētu nedz absolūtu vairākumu eiropiešu, nedz pat viesstrādniekus, kuri Apvienotajā Karalistē ieradušies strādāt, nevis pēc pabalsta. Ja nebūtu visur esošo laikrakstu un televīziju, britu iespējamā izstāšanās no ES un pāriešana tādā pašā statusā, kāds patlaban ir Norvēģijai, Šveicei vai Islandei, paliktu gandrīz nepamanīta.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv