Viens liktenis, viena cerība
Pēdējā laikā gan televīzijā, gan citos masu medijos izskan aicinājums četrkājainos draugus izvēlēties dzīvnieku patversmēs. Vai jauna mode?
«Patiesībā cilvēki, kas uzticamus ģimenes draugus meklējuši tieši patversmēs, bieži vien pat atkārtoti, ir bijuši vienmēr. Patversmēs tiešām arī ir labi suņi, teikšu, dažkārt pat labāki par citiem. Lai arī daudzi savā dzīvē piedzīvojuši gan mīļotā saimnieka zaudējumu un klaidoņa dzīvi, gan nežēlīgu izturēšanos, viņi īpaši pieķeras cilvēkam, kas devis jaunas mājas,» stāsta Valmieras dzīvnieku patversmes darbiniece, veterinārārste DZINTRA SAULĪTE.
Patīk, bet...
Situācija patversmē ar laiku pamainījusies. Pirms gadiem pēc suņiem bijis jāstāv rindā, tagad dzīvniekus pat iespējams izvēlēties. Vislielākais pieprasījums esot pēc sargsuņiem lauku saimniecībām, taču arī maza auguma rējējiņi atrodot saimniekus un kļūstot par uzticamiem draugiem. Daudz suņu aizvesti uz Rūjienu, arī uz Rīgu. Patiesībā visi atraduši jaunas mājas.
Cilvēki, tāpat kā dzīvnieki, ir ļoti dažādi. Īsti vietā teiciens — vienam patīk māte, otram meita... «Kādreiz skatos uz patversmes jaunpienācēju — nu nekāds, bet atnāk vīrietis un saka, vai cik smuks sunītis, tieši tādu man vajag. Ir arī otrādi — labu labais suns, bet nevienam nav sirdī iekritis,» spriež Dzintra.
DZĪVNIEKU PATVERSMĒ. Ilggadējā tās darbiniece, veterinārārste Dzintra Saulīte ar vienu no iemītniekiem. Lai arī pašai patīkot suņi, viņa nu jau pirms padsmit gadiem mājas devusi runčukam.
Anta Lūsas foto