Viss atkarīgs no manis pašas
Trauslums, apņēmība un dzīvespriecīgs smaids. Māksliniece IEVA LAPIŅA-STRAZDĪTE, Valmieras Mākslas vidusskolas pasniedzēja. Valmierā ienāca pirms nepilniem četriem gadiem ar savu pirmo personālizstādi muzejā — ciklu «Klusums».
Vai esat atradusi savu atbildi uz mūžīgo jautājumu, kas ir māksla, — vai arī tas ir neatbildams?
Māksla var rasties tikai tur, kur nav nosacījumu un kritēriju, taču tai ir jābūt ar profesionālu kvalitāti. Šaubos, vai tā sasniedzama diletantam amatierim, lai gan — vienmēr ir izņēmumi. Profesionālis liek kopā ne tikai fizisko prasmi, bet arī savu gara lidojumu, pasaules uztveri, redzējumu, attiecības ar citiem.
Māksla ir kaut kas radīts, mākslīgs. Netverams. Un tās mērķim ir jābūt pašam radīšanas procesam.
Vienlaikus māksla ir arī prasme — prasme darīt, amats.
Kā sapratāt, ka tas ir jūsu ceļš?
Šo ceļu sāku jau bērnībā, bet pēc maģistrantūras mocījos ar milzīgām šaubām, ka tas tomēr nav mans patiesais aicinājums.
Vecāki neko neuzspieda, ļāva pašai izvēlēties, bet vecmāmiņa bija keramiķe, profesore Mākslas akadēmijā, iespējama viņas ietekme. Esmu tāds universāla cilvēka tips, būtu varējusi kļūt gan par daiļslidotāju, gan veterinārārsti, bet tādas nopietnākas intereses sasaistījās ar mākslu. Īstais lēmums — rozentāļi vai Valmiera — nāca pēc Kauguru pamatskolas beigšanas, kad Valmieras mākslas skolā Sandra Konstante izveidoja tēlotājas mākslas un mākslas vēstures nodaļu, nolēmu palikt šeit.
IEVA LAPIŅA-STRAZDĪTE
Anta Lūsas foto