Vistiņas, kuras cita citu mīl

Arī sirdspriekam

Kaut gan pēc profesijas Ināra ir zootehniķe, vistu audzēšanā nekādas pieredzes viņai nav bijis — sākusi no nulles. Šai nodarbei sākums bijis pirms deviņiem gadiem, kad ģimenīte pārcēlusies uz dzīvi «Ivetās». Pirmās te uzradušās brāķētās vistiņas, arī šogad tādas iegādātas, bet par brāķētajām saimniece esot ļoti nikna, jo no 38 vistām dzīvas palikušas tikai astoņas. Gājis visādi, taču ar neatlaidīgu darbu putnu skaits saimniecībā arvien pieaudzēts.

Ināras vistu saimē ir ne tikai dējējas, bet arī dažnedažādi neparastāki putni skaistumam un sirdspriekam — brūnās, augumā mazās cekulainās pavlovas, kuras saimniece sauc par mazajām princesītēm. Ar savu izspūrušo apspalvojumu interesanta ir čiekurvistiņa, ir arī brahmas un citu dekoratīvo šķirņu pārstāves, un visas draudzīgi sadzīvojot, savā starpā neplēšoties.

Bet arī ar īpašāko vistiņu iepirkšanu no audzētavām esot dažādi gājis. Trīsreiz par lielu naudu pirkti cālīši, un trešajā reizē visi cits aiz cita nomiruši. «Es tiešām raudāju. Arī pagājušajā vasarā tika pirkti dārgie cālīši, bet viņi neizdzīvo. Vienīgi pavlovas izturīgas, arī farol, bet citas šķirnes pie manis neiedzīvojas. Var jau būt, ka te kaut kas viņām nepatīk — četri pieci mēneši, un gar zemi. Nesaprotu, no kā. Tad nonācu pie slēdziena, ka tie jauktenīši ir paši stiprākie, ņiprākie, un arī skata ziņā tiem taču nav nekādas vainas,» spriež Ināra.

Ināras lepnums — pērļu vistiņas

Šogad «Ivetās» būtiskas pārmaiņas — vistām tapis jauns aploks. Diemžēl zemes pleķītis ap māju pavisam mazs, ganības nu ierīkotas līdz pat šosejas malai, un vairāk aploku nesanāk. Bet vistu saime kļūst arvien kuplāka. Un īpašs lepnums Inārai par viņas pērļu vistiņām. Pagājušajā gadā raibajā un mūžīgi kustībā esošajā saimniecībā tās bijušas tikai trīs, tad cītīgi vāktas un inkubatorā liktas oliņas, un tagad ir jau 47 pērlītes.

INĀRAS FEDOTOVAS pavasaris. «Ivetas» ar katru gadu pārtop. Dienā, kad tikāmies, mājai tapa jauns, košāks krāsojums. Jāņa Līgata foto