Zaļo karodziņu gaidot
Tā sanāca, ka vasaras nogalē un rudens sākumā ar dažu nedēļu starpību bija izdevība izbaudīt divus dabas tūrisma objektus tepat Latvijā un Igaunijā. Ciemos atbraukušos viesus aizvedu apskatīt Sietiņiezi, bet kopā ar kolēģiem pa ceļam uz Pērnavu uzkāpām 18 metru augstajā Rannametsa skatu tornī, no kura uz vienu pusi redzama jūra, uz otru — Tolkuse purvājs. Abu apmeklēto dabas tūrisma vietu infrastruktūra ir tik kliedzoši atšķirīga, ka te un tur redzētais joprojām neiziet no prāta.
Sietiņiezis — lielākais baltā smilšakmens atsegums Latvijā ar 15 m augsto krauju — pamatoti nosaukts par valsts nozīmes ģeoloģisko dabas pieminekli. Tas, kā zināms, atrodas valsts lielākajā (91745 ha) un vecākajā (dibināts 1973. gadā) Gaujas nacionālajā parkā. Skumji, ka augšup lejup vedošā Sietiņieža taka un visa unikālā dabas objekta apkārtnes infrastruktūra ir tik nolietota, ka tūristiem kļuvusi jau bīstama. Daudzviet iztrūkst kāpņu pakāpienu, daļa no tiem ir satrunējuši, ļodzīgi, margas te ir, te nav, skaistie, iespaidīgie skati uz Gauju — krūmiem aizauguši. Vecais labais Sietiņiezis pašlaik ir ļoti bēdīgā, pagalam nolaistā paskatā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv