Zem «Lejnieku» karoga
Dikļu pagasta «Lejnieku» māja, ko 1928. gadā uzcēlis Aivara Kājiņa vecaistēvs, ir viena no četrām, kas tika uzbūvētas uz kareivjiem iedalītās zemes pēc Pirmā Pasaules kara. Patiesībā arī vienīgā, kas apdzīvota. Pārējām trim īpašnieki ir, bet tie te pastāvīgi neuzturas. Iespējams, pieraduši pie pilsētas ērtībām, bet veco māju atjaunošana un labiekārtošana prasa lielu naudu.
Aivars «Lejnieku» sakārtošanai nav žēlojis ne spēkus, ne svešumā septiņos gados sapelnītos līdzekļus — praktiski no jauna tapuši šķūnīši un garāža, kuras augšstāvā iecerēts ierīkot seno lietu muzeju. Pa seno ēku pakšiem salasīto eksponātu netrūkst, bet ar īpašu attieksmi Aivars stāsta par diviem bērnu ratiņiem. Tā bijusi gandrīz vai tradīcija, ka ratiņi nodoti no paaudzes paaudzē. Aivars vadāts sava tēva ratiņos, bet mazais Justiņš te, laukos, izbraucienos dodas ar viņa ratiņiem. Sava vieta dzimtas muzejā noteikti būs arī laimīgi atrastajiem vecātēva dokumentiem — gan parādzīmēm, kas izsniegtas šķūņa un kūts būvniecībai, gan skapī zem lādes paslēptajai zemesgrāmatai. Tiesa, pie tās ģimene tikusi, kad zemes īpašums jau bijis no kolhoza atgūts. Dokumenti liecina arī, ka vecaistēvs divreiz karā gājis, bijis 6. kājnieku pulka sakaru nodaļas kareivis Bermonta armijā.
AR CERĪBU. Iveta, Aivars un Justs «Lejniekos» 2014. gada maijā.Anta Lūsas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv