Zemeņu ielas pēdējo gladiolu košums
Ar gladiolu kolekcionāru MODRI PAEGLI tikāmies pavasarī Rūjienas Tautskolā, kur atvērto durvju dienā viņš dalījās pieredzē par šo puķu audzēšanu. Par neparasto 450 šķirņu kolekcijas tapšanu un saglabāšanu publikācijā «Gadiem kalpojot ziedu karalienei» rakstījām 13. aprīļa «Liesmā». Toreiz ar kolekcionāru vienojāmies, ka vēlreiz tiksimies gladiolu ziedēšanas laikā. Diemžēl sanāca tā, ka ciemos tikām uz pēdējo gladiolu košumu.
‘Dīva’, ‘Šreks’, ‘Burvju spogulis’ un citi brīnumi
Mazo, kluso Zemeņu ielu Rūjienā nav tik viegli atrast, jo tā iestiepjas un no pilsētas trokšņiem noslēpjas jau sen iekoptu dārzu teritorijā. Arī Modris un Maija Paegles agrāk no dzīvokļa Rūjienas centrā te braukājuši kā uz savu brīvdienu namiņu. Kopš bijusi iespēja pieslēgties pilsētas komunikācijām, vecā dārza būdiņa nojaukta, tapusi jauna māja, kas nu kļuvusi par pastāvīgu dzīves vietu. Lielu lomu šajā izvēlē nospēlējis arī tas, ka Modris turpat blakus varējis iegādāties arī papildu zemi daļai savas gladiolu kolekcijas. Kad vienā no šīs vasaras pēdējām siltajām dienām, 20. septembrī, tur ierodamies, kolekcionāru satiekam, rokot gladiolu sīpolus. Uz fotogrāfes Ārijas vaicājumu, vai sīpolu rakšana notiek, kad to paredz lauku darbu kalendārs, Modris tikai viņam raksturīgajā humora stilā atbild: «Ja sekotu kalendāram, neko nepadarītu! Kad ir īstais laiks, tad arī roku. Tas gan jāievēro, ka 2 – 3 nedēļas pirms rakšanas ziedu vārpām jābūt nogrieztām. Kad vēl tās tik bagātīgi zied, tad ar vieglu roku to izdarīt grūti, jo gribas gan pašiem vēl acis papriecēt, gan arī citiem pilnas paduses ar vārpu košumu pielikt. Un tomēr: katram savs laiks!»
Apzinoties, ka esam Zemeņu ielā paspējuši vēl atlikušo gladiolu ziedēšanā, labprāt paklausām saimniekam un aiz viņa droši tik brienam dobju taciņās iekšā. Skaistuma tur vēl gana! Atliek vien klausīties un brīnīties, jo kolekcionārs par katru savu gladiolu var stāstīt kā no grāmatas. Tā arī ir viņa prāvās pieredzes enciklopēdija. Saprotot, ka publikācijā vietas diemžēl ir tik, cik ir, lūdzam, lai kolekcionārs piestāj pie tām vēlīnajām gladiolu šķirnēm, kuras, viņaprāt, ir īpašas ievērības cienīgas. Modris vispirms godbijīgi noliecas pie izteikti baltām vārpām un saka: «Visu cieņu latviešu selekcionāriem! Lūk, Latvijas šķirne ‘Lāsteka’. Tai ziedu vārpas cietas, kompaktas, kas liecina par kvalitāti. Ir 20. septembris, tādēļ pašlaik bagātīgi ir saziedējuši mazie sīpoliņi, tad stādieties priekšā, cik varenas un cēlas bija baltās ‘Lāstekas’ vasaras pilnbriedā no pieaugušajiem sīpoliem. Paslavēšanas vērta ir arī selekcionāra Laimoņa Zaķa šķirne ‘Burvju spogulis’, ko viņš pats uzskata par savu profesionalitātes kalngalu. Pamatoti, jo šīs šķirnes rozā vārpas ar tādu kā balto zodiņu ir kompaktas, bez ziedu kausu starpām, un tas vēsta par selekcijas augstāko kvalitāti.
ZEMEŅU IELĀ. Kolekcionārs Modris Paegle savā gladiolu dārzā pie Latvijas šķirnes ‘Lāsteka’. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv