Diriģentam IMANTAM TOČAM šī vasara pagājusi nepārtrauktā skrējienā, kā pats smejas — citi sāk jauno sezonu, bet viņam vēl iepriekšējā nav beigusies. Taču šajā dažādu pasākumu karuselī Imantam un viņa dziedātājiem bijis daudz priecīgu brīžu, kurus vērts atcerēties ar patiesu gandarījumu: — Sākotnēji bija sanācis neliels misēklis — parādījās informācija ar visu bildi, ka Eiropas koru olimpiādē zelta medaļu ieguvis Kocēnu koris Imera, taču to paveica Imeras ansamblis. Koris 2014. gadā piedalījās pasaules olimpiādē, šajā reizē to, ka Eiropas olimpiāde atkal notika Rīgā, izmantoja ansamblis, kam tas bija baigais izaicinājums. Startējām kamerkoru kategorijā astoņi cilvēki, izpildot četras dziesmas latviešu, krievu un angļu valodā, taču šajā grupā kolektīva dalībnieku skaits varēja būt pat 35, un ar tādiem visai augsta līmeņa koriem vajadzēja konkurēt. Dziedājām Latvijas Universitātes aulā, publika uzstāšanos uzņēma ar aplausiem, vērtēja starptautiska žūrija, kurā Latviju pārstāvēja Māris Sirmais, kas vien jau ir kvalitātes rādītājs. Mums visvairāk punktu bija devis Krievijas, vismazāk — Āzijas pārstāvis, bet zelta Diplomam ar to tik un tā pietika.

Ar gandarījumu varu paziņot, ka atkal klāt ikgadējais pirmais rudens tests konkursa Latvijas Gada auto pretendentiem, un šogad žūrija izvēlēsies pašu sakarīgāko auto Latvijas apaļās jubilejas 2018. gadam. Jau sestdien ekspertiem garāks pārbrauciens ar konkursam pieteiktajiem jaunajiem auto modeļiem maršrutā tirdzniecības centrs Mols Rīgā — atpūtas komplekss Usma SPA pie Usmas ezera — Mols.

Viens no pēdējā laika posma aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitiskajā telpā ir saistīts ar telekomunikācijām — Zviedrijas uzņēmuma Telia vēlmi apvienot vienā kompānijā tādus uzņēmumus kā LMT un Lattelecom, kuru abu līdzīpašniece ir Telia. Lieki piebilst, ka aizjūtas akcionāri tieši sev atvēl galveno lomu (un arī īpašuma tiesības) iespējamajā apvienotajā kompānijā.

Vai nu militāro mācību Latvijas pierobežā Zapad ietekmē, vai kādu citu valstiski svarīgu apsvērumu dēļ pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas runas par obligātā militārā dienesta atjaunošanas nepieciešamību, bet aizvakar, spaidot televizora pulti, nejauši trāpīju uz diskusiju, kurā tika spriests, vai lietderīgāk nebūtu obligāto dienestu aizstāt ar valsts aizsardzības mācības stundām.

Arī mūspusē daudzi lauksaimnieki bažījas, ka ieilgušo lietavu dēļ joprojām palielās platībās ir nenovākti graudaugi, tādēļ lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aizņemta, nevar to uzart un iesēt ziemājus. Šādā neapskaužamā situācijā katrs starp lietiem noķerts un laimīgi  apsēts ziemāju hektārs pašlaik tiek uzskatīts par graudkopja sava veida sasniegumu.

Iepriekšējā piektdienā Daibē notika ZAAO 4. atvērto durvju diena, uz kuru bija aicināti Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti. Vajadzība pēc šādas atkārtotas iepazīstināšanas gan ar ZAAO piedāvātajiem tehniskajiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, gan prasībām atkritumu šķirošanā vispirms ir tādēļ, ka dažās pašvaldībās pēc vēlēšanām mainījusies vadība, bet vēl vairākās — par atkritumu savākšanu un šķirošanu atbildīgie saimnieciskie darbinieki. Šāda kopīga saruna, kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvji, bija nepieciešama arī tādēļ, lai pašvaldību pārstāvjiem skaidrotu, kādas prasības atkritumu apsaimniekošanā gaidāmas turpmāk. Tās vispirms nosaka vairāki šogad pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanā daudz konkrētāku un galveno atbildību. Līdz šim likumdevēji šo atbildību bija noteikuši diezgan vispārināti, bet turpmāk jau noteikts, kādas normas, kādi atkritumu savākšanas un šķirošanas procenti kurā gadā būs jāsasniedz.

«Pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, bet šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma,» — tā lakoniski pašreizējo situāciju komentē lauksaimnieki biedrības «Zemnieku saeima» medijiem izplatītajā paziņojumā. Latgales lauki un jebkura veida raža burtiski slīkst. Bet kā rudens lauku darbiem galā tiek mūspuses lauksaimnieki? «Liesma» uzklausīja vairākus viedokļus.

Rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators, viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem, un makšķernieks —  Jāni Jaunsudrabiņu raksturo visi šie talanti. Lai par tiem atgādinātu viņa 140. dzimšanas laikā, J. Jaunsudrabiņa muzejs «Riekstiņi» un J. Jaunsudrabiņa biedrība rīkoja literāro darbu un ainavu konkursu Latvijas skolu 1. — 12. klašu audzēkņiem un skolotājiem. Ar iepriekšējā mācību gada beigām maijā noslēdzās šis konkurss, bet 8. septembrī dalībnieki tika aicināti svinīgā pasākumā Neretā, muzejā «Riekstiņi».

Caur lietus pelēkumu dabā pamazām ienāk rudens, bet mūsu skolas bibliotēkas plauktos rotājas krāsu prieks, jo allaž ir patīkami par iespēju aplūkot Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņu darbus. Šoreiz pie mums atceļojuši totēmstabi un zivis, kas lieliski «iedzīvojušies»  starp grāmatām.

No 11. līdz 15. septembrim Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs notika Drošības dienas, ko organizē Valmieras Izglītības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.