Ir gandrīz jau pagājis 2014. gads. Tas nav bijis vienkāršs tiem ļaudīm, kuri gādā par valsts galveno funkciju — no budžeta dažādos veidos rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Atkārtošu aksiomu: vispirms ir uzņēmējs ar savu biznesu — ražošanu, tirgošanu vai pakalpojumu sniegšanu, tikai pēc tam nāk tās lietas, kurām tiek tērēta uzņēmēju sapelnītā un pēc tam dažādos nodokļos valstij samaksātā nauda. Var strīdēties par to, cik godprātīgi katrs maksā nodokļus Latvijā, taču tas nemaina šo lietu kārtību — vispirms nopelnīt, tikai pēc tam tērēt.

17. decembrī Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika parakstīts četrpusējs sadarbības nodomu protokols, kas ir nozīmīgs gan Kocēnu novadam, gan visai Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Iesaistoties pilotprojektā, sadarbības partneru — novada pašvaldības, Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes, Vidzemes Augstskolas un Lutera akadēmijas — mērķis ir, apvienojot spēkus un zināšanas, attīstīt Rubenes kultūrvēsturisko centru.

Brīnišķīga mācību gada pirmā semestra noslēguma tradīcija iedibināta Kocēnu pamatskolā — Ziemassvētku uzvedumu, kas tiek izrādīts Kocēnu Kultūras centrā, veido visa skola, un tajā sevi izteic visi audzēkņi, kuri kopā ar saviem skolotājiem iecer un gādā, lai svētku sarīkojums būtu krāšņs, mīļš un arī gudrs.

Ar dāsnu balvu birumu Valmieras teātrī 28. decembrī tika noslēgta 2013./2014. gada sezonas bilance. Pēc izrādes Balle būs notika Valmieras Drāmas teātra Gada balvas pasniegšanas ceremonija. To ievadīja nominācija par debiju uz teātra skatuves, kurai direktore Evita Sniedze izvirzīja… pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku. Ciešas kaimiņattiecības ar domi ir laba tradīcija, tāpēc savas debijas laikā J. Baiks ne tikai visnotaļ asprātīgi raksturoja visa gada izrādes un pasniedza balvu par mūža ieguldījumu teātrī, bet arī solīja uz šīs skatuves atgriezties ne reizi vien. Tas nebūs viegli, jo, kā zināms no vēstures, iepriekšējais pilsētas galva Inesis Boķis uz šiem dēļiem ir pat dejojis. Pārējo nomināciju uzvarētāji nāca no teātra vides.

Mazsalacā Svētvakarā esot lijis, lietus pēcāk kokiem piesalis, bet, atnākot pirmajiem Ziemassvētkiem, sācis tik bagātīgi snigt, ka Skaņākalna dabas parks pārvērties kā pasakā. Var teikt — kā uz pasūtījumu, jo 26. decembrī līdz ar tumsas iestāšanos SIA «Balts uz melna» ielūdza ikvienu parka apmeklētāju svinēt gaismas uzvaru pār tumsu.

Vidzemes slimnīcā pašos Ziemassvētkos piedzimuši četri mazuļi — divi puikas un divas meitenes. 24. decembrī pasauli sveicinājuši divi jaundzimušie, un arī 25. decembrī viens puisītis un viena meitenīte izlēmuši, ka dzimšanas dienu vienmēr svinēs Pirmajos Ziemassvētkos.

Ziemsvētku notikums — tam gatavojas mazs un liels, tēvs un dēls, māte un meita, vectētiņš ar vecomāti, vīrs un sieva, kā arī jauni cilvēki, lai viens otru iepriecinātu, apdāvinātu, būtu kopā. Nav svarīgi, bagāts vai nabags, vesels vai slims.

Gads tuvojas izskaņai. Lai varētu virzīties tālāk, nepieciešamas pārdomas. Uz to mēs tikām mudināti klusajā Adventa laikā.

Klausoties šajos eņģeļu pasludinātajos vārdos, kāds varētu iesaukties: «Pieķēru, pieķēru Bībeli melos! 2000 gadus kari nav rimušies, nemiers visapkārt, sākot no cilvēku sirdīm līdz šodienas Donbasa apgabala lielgabalu zalvēm. Nekāda miera, tik nemiers visapkārt.»

Burtnieku ev. lut. draudzei šis ir bijis bagāts gads.

Garīgajā dzīvē — iksvētdienas dievkalpojumi pl.11 Burtnieku baznīcā vai ziemas periodā Mācītājmuižā un Bērzaines saiešanas namā pl. 16 katrā trešajā svētdienā. Draudzē notikušas kristības, iesvētības, laulības, kristīgi izvadīti mirušie. Dažādi svētbrīži, garīgās mūzikas koncerti, kuros piedalījušies dziesminieks H. Sīmanis, mecosoprāns L. Vējiņa, pirmajā Adventē — Ieva un Aivars Lapšāni.