Mācību gada otrā semestra sākumā skolās notiek ne tikai intensīva gatavošanās olimpiādēm, zinātnisko darbu lasījumiem, bet arī  tradicionālās projektu nedēļas.

Šis mehānisms autobraucēju vidū zināms samērā nesen — pasaulē pirmās automātiskās ātrumkārbas (turpmāk AAK) plašākā apritē parādījās vien pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados, kaut arī pie šiem tehnoloģiskajiem risinājumiem inženieri strādāja jau kopš 20. gadsimta sākuma. Kaut ko līdzīgu mūsdienu automātam jau 1914. gadā Eiropā dažām automašīnām uzstādīja Mercedes, ideju tālāk attīstīja autobūvētāji ASV, kur trīsdesmito gadu beigās labākie panākumi bija Chrysler, Ford un General Motor Corporation jeb GMC inženieriem, un tieši GMC 1940. gadā sāka transmisijas ar AAK uzstādīšanu saviem automobiļiem. Piemēram, uz Oldsmobile un Cadillac mašīnām bija Hydromatic — transmisija ar trīspakāpju pārnesumu kārbu, kurai hidraulisko pārnesumu pārejas vadības sistēma.

Sen nav bijis tik mierīgs pavasaris. Maiga ir pāreja no Meteņiem uz meteoroloģisko pavasari. Klusi Saeimas gaiteņi, kad lietišķi un mērķtiecīgi sadarbojas deputātu frakcijas. Kluss Rīgas mērs ar teritoriālās plānošanas pētījumu padusē, transporta zaķu sodanaudām maciņā un Maskavas medāli pie krūts. Kluss prezidents, gandrīz ne redzams, ne dzirdams — no intervijas radio izvairījies, no Maidana atceres pasākuma atteicies un vientuļi perina nākamās četrgades plānus. Mierīgs aizsardzības ministrs, jo iedzīvotāji pasargāti, armija sagatavota, bet visi dienesti zina, ko darīt krīzes situācijā.

Pirms 20 gadiem martā tika nodibināts uzņēmums «Austris AG». Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuru sāka attīstīt Dace un Gints Amoni. Tolaik divatā. Tagad «Austris AG» saimniecība ir septiņi veikali Valmierā, nemitīgs darbs ar preču piegādātājiem, nemitīgi centieni uzrunāt pircējus.  Tās ir arī rūpes par 75 uzņēmuma darbiniekiem.

(sākums 25.janvāra numurā)

Dzīve rit, ielas, atbildīgo ļaužu vadītas, kā nu kura — daža turpina savu ierasto gaitu un arī vārdu tai neviens nost neņem, cita veidolu pamaina, kāda pieņem jauno nosaukumu, bet vairākām, pēckara jauncelsmes skartām, jādodas projām no savas dzīvesvietas, lai atgrieztos, kad tās sauks atpakaļ.

Viņi satikās Lodē, kur abi strādāja celtniecībā. «Dzīvojām katrs savā kopmītnē, un tām pa vidu aka. Abi bijām atnākuši pēc ūdens, Artemijs jautāja, vai nevajag palīdzēt. Es, lepna lauku meitene, atteicu, ka pati varu tikt galā. Pēc tam redzējāmies darba vietā, strādājām vienā brigādē,» par iepazīšanos ar savu nākamo vīru stāsta Ņina.

Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā virmo spraigas diskusijas par partnerattiecību reģistrācijas kārtību un nepieciešamību Latvijā. Tiesā ik pa laikam tiek izskatīti jautājumi par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu, jo Latvijā joprojām ir daudz pāru, kas dzīvo kopā, taču savas attiecības nav oficiāli reģistrējuši. Problēmas sākas tad, ja notiek nelaime un ir jādomā par mantojuma tiesībām.

MĀRIS KAZEROVSKIS 2003. gadā absolvēja Valmieras ģimnāziju, bet šajā mācību gadā atgriezies savā skolā, jo pēc ģimnāzijas direktora Jāņa Zemļicka aicinājuma vada robotikas pulciņu.

Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolnieks IMANTS BAUGA piesaistīja uzmanību pirms vairākiem gadiem, kad skolotāja Ludmila Gammeršmidte, iztaujāta par tradicionālajiem ēnotājiem, norādīja — Imantam ir īpaša interese par lidošanu un nemainīgs mērķis kļūt par pilotu, tāpēc nekur citur Ēnu dienā kā lidlaukā viņu nesastapt.

Pagājušā gadsimta sākumā viens no valmieriešu un tuvējo pagastu ļaužu iecienītākajiem fotogrāfiem bijis Jānis Sarkangalvis (Sarkangalvs, arī Johann Sarkangalw; 1870-1942). Īstens vidzemnieks: tēvs Jēkabs, smiltenietis, māte Marija Niedrīt dzimusi netālajā Blumenhof, Blomes muižā. Pēc laulībām (1865.) Smiltenē, jaunlaulātie dzīvo pie sievas vecākiem, muižas kalpiem. Tur, 1870. gada ziemas spelgonī, pirmajā februāra dienā, pasaulē nāks dēlēns, kam kristībās dod stipru latviešu vārdu — Jānis.