Rotariešu stipendijas — jau sešpadsmito reizi

- 20.Janvāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Šogad starptautiskā kustība Rotary International atzīmē jau 110. dzimšanas dienu. Tālajā 1905. gadā ASV pilsētā Čikāgā Pols Heriss kopā ar vēl četriem domubiedriem izveidoja pirmo Rotari klubu. Kopš tā laika Rotari ideja — kalpot cilvēkiem — gājusi plašumā, un šodien pasaulē ir vairāk par miljonu klubos apvienotu rotariešu. Jau deviņpadsmitais darbības gads arī Valmieras Rotari klubam, un viena no tradicionālām valmieriešu veltēm jauno censoņu atbalstam ir no kluba biedru privātajiem ziedojumiem veidotās stipendijas, kas tiek pasniegtas nu jau bijušā Valmieras rajona 9 vidusskolu pašiem labākajiem audzēkņiem. Šogad ikgadējā svinīgā stipendiju pasniegšana notika jau sešpadsmito reizi, katrs no vidusskolēniem saņems 140 eiro.

Otra grābekļa epopeja

- 20.Janvāris, 2015
Laikrakstā

Šis skumjais stāsts par namu Valmierā, L. Laicena ielā 9, tā saukto mazo banānu ar 142 dzīvokļiem, kur konkursā par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto renovāciju uzvarēja Rīgas firma ar pazīstamu vārdu SIA RBSSKALS Būvsabiedrība. Varbūt citur Latvijā šos būvniekus piemin ar labu vārdu, taču šis, iespējams, nebūs tas gadījums...

Izvirzīti Lielajai mūzikas balvai

- 20.Janvāris, 2015
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Pagājušajā ceturtdienā tika paziņoti Lielās mūzikas balvas 2014 kategorijas un nominanti. Starp viņiem arī Valmieras Mūzikas skolas absolventa komponista Kristapa Pētersona operas Mihails un Mihails spēlē šahu iestudējums Nacionālajā operā Viestura Meikšāna režijā ar Aināru Rubiķi un Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults nominācijā Gada uzvedums. Savukārt nominācijā Gada jaundarbs izvirzīts vēl vienas Valmieras MS absolventes komponistes Santas Ratnieces Septītais Liepājas koncerts klavierēm ar orķestri, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja XXII Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā 23. aprīlī Liepājā, Latviešu biedrības namā, Vestarda Šimkus, Liepājas simfoniskā orķestra un diriģenta Atvara Lakstīgalas priekšnesumā.

Pienākums jāapzinās

- 20.Janvāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Beidzot atkal uzsalis, zābaki izžuvuši, toties ietves atkal kļuvušas slidenas. Lai arī gan presē, gan citos medijos ik gadu, arī šoziem, ir skaidrots, kādi pienākumi saistībā ar ielu uzturēšanu ziemā ir namīpašniekiem, ne visi tos apzinās.

Dialogā ar politiķiem

- 20.Janvāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pagājušās nedēļas piektdienā Burtnieku pašvaldības lēmumu pieņēmēji un Burtnieku apkaimes jaunieši pirmo reizi piedalījās diskusijā «Kafija ar politiķiem» Burtnieku multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā. Neformālajās sarunās pie siltas kafijas tases un uzkodām abas puses diskutēja par jauniešu pilsoniskās līdzdalības iespējām Burtnieku novadā. Tikšanās galvenā atziņa it visos jautājumos — Burtnieku novada priekšsēdētājam un deputātiem ar jauniešiem jātiekas biežāk!

Latvijas novadu burvība

- 20.Janvāris, 2015
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Šīs nedēļas nogalē Ķīpsalā izstādē-gadatirgū «Balttour 2015» visi Latvijas reģioni — Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Sēlija — piedāvās aizraujošas ceļojumu un atpūtas iespējas dažādām gaumēm. Ikviens ir aicināts baudīt svētkus, iepazīt Latvijas daudzveidību un smelties idejas ceļojumiem.

Kosmiskais parāds — blamāža un atpalicība

- 19.Janvāris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Varētu ironizēt: būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts, Latvija daudzās jomās ierindojas pēdējās vietās,  bet  šajās dienās vismaz kaut kā varējām būt pirmie. Proti, nesamaksājusi dalības maksu 1,3 miljonus eiro Eiropas Kosmosa aģentūrai (European Space Agency, ESA), Latvija  kļūtu par pirmo valsti ES bez juridiskām attiecībām ar šo aģentūru. Maksājums bija jānokārto jau pērn, taču tika panākta vienošanās maksājumu uz gadu atlikt. Gads nu pagājis, miljons nav atrasts (šķiet, tā nopietni pat nav meklēts), un jau 31. janvārī aģentūra var ar Latviju pārtraukt jebkādu sadarbību.

Atturībnieku nācija

- 19.Janvāris, 2015
Viedokļi
Laikrakstā

Esam aculiecinieki tam, kā vēlētāju, tas ir, tautas, aktivitāte ar katru nākamo Saeimas un pašvaldību vēlēšanu četrgadi arvien straujāk sarūk. Teju pusei no balsstiesīgajiem pilsoņiem mūsu zemē nav sava viedokļa vēlēšanu balss izskatā. Sauksim tos par atturībniekiem. Esam tomēr demokrātiska valsts, par to viņiem roku nogriešana nedraud, un galu galā tādas ir viņu tiesības.