Otrais Vidzemes stāstnieku festivāls izskanējis, bet tās trīs dienas Valmierā nav zudušas. Katram savs viedoklis par sevi, dzīvi un cilvēkiem, bet šeit sabraukušajiem bija (ir) arī nenovērtējamā prasme arī klausītājos radīt līdzpārdzīvojumu. Kādi viņi bija šeit Valmierā?

Šoreiz Vīru lietās atkal parunāsim par medībām. Vēl konkrētāk — par vietējo dižmedījumu trofejām, pie kurām noteikti pieskaitāmi meža ragaiņu ragi. Šodienas objekts — staltbriedis jeb Eiropas staltbriedis — izvērstai apskatei nav izvēlēts nejauši. Pirmkārt, staltbrieža bullis pēc medību ekspertu vērtējuma ir izcilākais Latvijas medījums, otrkārt, pirms pāris nedēļām, precīzi 27. septembrī, Mazsalacas pusē Skaņkalnē tika nomedīts patiešām varens staltais ar iespaidīgu vīrišķo rotu — milzīgiem ragiem, kuri acīmredzami velk uz novērtējumu zelts! Bet visu pēc kārtas...

Valmieras Kultūras centrā, Rīgas ielā 10, līdz 6. novembrim apskatāma Ilzes Smildziņas gleznu izstāde Daļa ceļa.

Šovakar omulīgajā Valmiermuižas klēts viesistabā uzstāsies grupa Indygo ar pavisam īpašu un klausītājiem neierastu koncertu.

22. oktobra pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā notiks tautas deju kolektīvu koncerts Mēs — 3, jūs — 3. Koncerts ir Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva Agrā rūsa iedibināta ikgadēja tradīcija, šogad tas norisināsies jau sesto reizi.

Otrdien Valmieras/ORDO basketbolisti jaunā Triobet BBL čempionāta pirmajā mačā bez problēmām apspēlēja ciemos atbraukušo Rakveres Tarvas. Mača izskaņā laukumā tika arī visi trīs mājinieku padsmitgadnieki, un katrs no viņiem — tāpat kā visi tovakar spēlē pabijušie mūsējie — atzīmējās statistikā ar punktu guvumu.

Nedēļas nogalē Valmieras hokejisti atzina HK Tukums vienības pārākumu ar 0:5. Pirmais sausais zaudējums šosezon, bet rādītais sniegums nebūt neatbilda spēles gaitas ritējumam.

Latvijai ir nekam nederīgs reemigrācijas plāns, bet nav ekonomiskā plāna, kas ne tikai ļautu latviešiem atgriezties un strādāt dzimtenē, bet kas neaizbraukušos šeit noturētu. Reemigrācijas plāns pirms gadiem trim tika tautās laists ar tādu pompu. Notika konferences, ministri un pašvaldību vadītāji steidza uz Īriju un Angliju, lai runātu ar tautiešiem. Tautieši jau toreiz teica, ka uzrakstītajai špargalkai netic, bet Latviju, kas nu vēl glabā, tas glabā sirdī. Papētīju, ka medijos pēdējā gada laikā šis plāns vairs pieminēts tikai Brexit sakarā.

Idejas, kā strādāt labāk, neprasot par to papildu naudu, ir retums. Tāpēc esmu gandarīts par Kultūras ministrijas priekšlikumiem, kas ir atbilde uz mūsu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas prasību pilnveidot integrācijas politikas finansējuma un pārvaldības modeli, lai viena roka zina, ko otra dara. Tā var raksturot komisijas trešdienas sēdes rezultātu.

Uzskatu sevi par zaļi domājošu normālā līmenī. Bez ekstrēmisma gan, tāpēc man nav dzīvības vai nāves jautājums stiept no veikala pirkumus nedraudzīgajā polietilēna vai draudzīgajā linaudekla maisiņā. Tāpat esmu visai skeptiski noskaņots pret parasto kvēlspuldžu nomaiņu ar modīgajām un, protams, krietni vien dārgākajām spuldzītēm — manuprāt, šo ES energokomisāra Piebalga savulaik uzsvērti reklamēto pasākumu iepriekš tā kārtīgi visos līmeņos bija lobējuši LED un visādu citādu taupīgo lampiņu ražotāji. Izdeg, mīļie, arī tās jaunās spuldzītes, par to teju mūžīgo dzīvi ir krietni vien pārspīlēts...