Gribētos domāt, ka valsts un pašvaldības institūcijas zina, ko dara un kamdēļ tas ir nepieciešams, bet noteikti ir personas, kuras uzskata, ka vienīgais pareizais viedoklis ir viņējais, un varbūt pat i neaizdomājas, ka institūciju noteiktie ierobežojumi būtu attiecināmi arī uz viņiem.
Atzīmējot velosipēdu ražotāja Gustava Ērenpreisa 125. jubileju, viņa dzimtajā Mazsalacā notika jaunas pastmarkas zīmogošana.
Tie, kas savu ilgi gaidīto gadskārtējo atvaļinājumu ieplānoja un paņēma jūlijā, nu ir stipri vīlušies, jo īstas vasaras kā nav, tā nav, pat jūras prieki tādēļ garām gājuši. Vai ir pamats cerībām, ka vasara tomēr vēl būs? Kad redakcijā saņēmām šādu jautājumu, zvanījām populārajai mūspuses laika vērotājai EMĪLIJAI STEPANOVAI (Sedas Emīlijai!), kura savas prognozes izsaka pēc augu un dzīvnieku uzvedības. Lūk, viedās Emīlijas (27. augustā būšot 80!) vērtējums:
Turpinās LLKC rīkotie fermu dienu pasākumi Zālēdāju projekta izmēģinājumos iesaistītajās saimniecībās. Nesen Alojas novada Brīvzemnieku pagastā zemnieku saimniecībā «Liepiņas» viesus uzņēma saimnieks Dzintars Grasbergs. Viņš apsaimnieko vairāk nekā 200 ha, ganāmpulkā ir 100 slaucamās govis, kuru vidējais izslaukums ir 9000 kg piena no govs gadā. Saimniecībā notiek izmēģinājums par lauka pupām kā lopbarību. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) speciālistu secinājumos.
Vasara ir laiks, kad cope Burtniekā iet pilnā sparā. Protams, arī zveja ar tīkliem — gan oficiālā, gan, ko tur slēpt, joprojām arī nelegālā... Par saviem pirmajiem gandrīz jau pilniem pieciem darba mēnešiem Burtniekam īsā sarunā stāsta jaunais ezera zivju inspektors SALVIS BULS.
Viens no šīs vasaras nopietnākajiem celtnieku darbiem novadā ir Ēveles tautas nama jeb kluba, kā tas minēts uz projekta lapām, rekonstrukcija. Nedaudz par šo procesu Burtniekam piektdien pastāstīja novada domes izpilddirektors MĀRIS ĒRGLIS:
Sestdien Valmieras pagastā — Valmiermuižas pils parkā — notika ikgadējās, nu jau ceturtās, Burtnieku novada senioru sporta spēles. Pirmā senioru kopīgā sportošana notika Rencēnos, otrā — Matīšos, bet pērn visu sešu pagastu seniori spēkiem mērojās Ēveles muižas parkā.
Sestdien, 23. jūlijā, Burtnieku novadā mežā pie Rencēniem ar soļu rīboņu, skaļām ovācijām un ūdens šļakatām tika aizvadīts jau otrais biedrības Virziens A rīkotais Izturības skrējiens. Šī gada distancē šķēršļus — siena ruļļus, dubļu upi, lielus celmus, koka elektrības spoli, baļķu kaudzes, bebru dambi un citus — pārvarēja teju 70 dalībnieki no Burtnieku novada, Valmieras, Rūjienas, Naukšēniem, Rīgas, Ādažiem, kā arī citām tuvākām un tālākām Latvijas vietām.
Jau 10 gadi laika ritumā aizjoņojuši kopš Cēsu 800 gadu jubilejas svinībām. Iespējams, nule aizvadītās bija padevušās vēl košākas, īpaši sestdiena ar lielo svētku tirgu vecpilsētas šaurajās ieliņās. Ar baltu skaudību jāatzīst, ka tādus pilsētas svētkus nekad nevarēs sarīkot Valmierā un arī nekur citur mūsu valstī, jo tik ekskluzīvas iespējas, kāda ir cēsniekiem — ļoti kompaktā teritorijā visam notiekošajam piemeklēt atbilstošu dabīgu ēku fonu no viduslaikiem, pirmskara un pēckara Latvijas vai pat 20. gadsimta beigām un jau 21. gadsimta — nav nevienā citā vietā Latvijā! Cēsīs tas viss ir vienkop, sākot no Livonijas ordeņa pils līdz pat ultramodernajai Vidzemes koncertzālei Cēsis. Cita lieta, cik sakopts ir katrs no senajiem pilsētas namiem, taču arhitektoniski vēsturiskās ekskluzivitātes kaimiņpilsētā joprojām pārpārēm!
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeles 1886. gadā izgatavojis Veisenfelsas ērģeļbūvētājs Frīdrihs Ladegasts. Līdzekļus ērģeļu būvniecībai toreiz ziedojis Kokmuižas īpašnieks Teodors Šrēders, godinot sava tēva Johana Fridriha Šrēdera piemiņu. XIX gadsimta otrajā pusē Vidzemē uzstādītas četras Ladegasta ērģeles: Burtniekos, Cesvainē, Matīšos un Valmierā, bet līdz mūsdienām meistara darinātie instrumenti saglabājušies Matīšos un Valmierā.