Melnais un baltais
Rīts aizvelk mākoņu aizkarus un ietin mani pelēkā vienmulības segā. Ūdeni piesūkušies mākoņi lej savas asaras par aizgājušo vasaru. Miklums nekaunīgi lien aiz krekla krāgas, un katra malkas pagale šķiet aizvien smagāka. Krāsns mute kāsē kā kaislīga smēķētāja plaušas, izmet dūmu mākoni un nodziest neiekurējusies. Sliktās krāsns diena ir sākusies.