Nevis acuraugs, bet bērna acis
Valmieriete GAĻINA PURIŅA ir dēla Andra un meitas Zanes mamma. Tieši meita bija tā, kura pamanījās sagriezt ģimenes pasauli kājām gaisā.
Valmieriete GAĻINA PURIŅA ir dēla Andra un meitas Zanes mamma. Tieši meita bija tā, kura pamanījās sagriezt ģimenes pasauli kājām gaisā.
Ikdienā redzot, cik maza vērtība jauniešu acīs ir maizei, radās doma piedalīties Valmieras pašvaldības projektu konkursā. Tā organizācijas «Saulīte» vadītāja Zita Gustavsone sadarbībā ar Politiski represēto biedrību iesniedza projektu «No zemē sēta grauda līdz maizes riecienam», un projekts ir apstiprināts.
Valmieras Vasaras teātra festivāls šovasar piedāvās spilgtas Rūdolfa Blaumaņa un viņa laikabiedru darbu skatuves versijas, kas top īpaši festivālam. Festivāls norisināsies no 5. līdz 7. augustam.
21. maijā pl. 22 LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos drosmīgs jauniestudējums — monoizrāde «Kāpēc es nogalināju sievu» pēc Ļeva Tolstoja stāsta «Kreicera sonāte» motīviem.
Tāds tas ir arī Valmieras Mūzikas skolā. Eksāmeni, koncerti — laiks apkopot mācību gada laikā apgūto, laiks ar apgūto iepriecināt citus — pedagogus, ģimenes, draugus, valmieriešus.
Vēsturisku uzvaru ne tikai Komanda.lv Latvijas futbola 1. līgas čempionātā, bet arī Latvijas futbolā kopumā piedzīvojuši Valmiera Glass FK/BSS futbolisti, kuri aizvakar J. Daliņa stadionā uzvarēja Skonto FC ar 3:0 (2:0).
4. maijā Kūļu moto trasē aizvadīts pirmais šīs sezonas Bosch Superkausa posms un noskaidroti Valmieras Lielās balvas ieguvēji.
1. maijā Burtnieku ezerā jau astoto reizi notika tradicionālās Norel ceļojošā kausa izcīņas un līdaku sezonas atklāšanas sacensības spiningošanā no laivas.
4. maijs — Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas gadadiena — pēdējos gados ir kļuvis par samērā savdabīgiem svētkiem. No vienas puses mēs lepojamies ar valstisko neatkarību un valsts sasniegumiem, taču no otras — aizvien biežāk nākas dzirdēt atziņu, ka Latvija ir vairāk vai mazāk aizgājusi pa nepareizo ceļu un neatkarība neizskatās gluži tāda, kādu mēs to bijām iedomājušies nu jau tālajā 1990. gadā.
Nesen rakstīju par to, kas bērnus dara laimīgus, un pašai bija interesanti pētīt, cik vienkāršus ieteikumus kopīgai laika pavadīšanai dod skolotāji, psihologi, arī mammas, apmainoties padomiem. Atslēgas vārds bija: bērniem veltītais laiks, kopā būšana. Turpat bija lasāms pētījumos secinātais, ka bērns nepazīst zīmolus, ka viņam ir vienalga, vai izprieca prasījusi pusi vecāku ienākumu vai tikai gribēšanu kopā būt.