Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai uzsāktās ziedojumu vākšanas iniciatore Līga Siliņa, stāstot par daudzajiem ziedotājiem, vai par katru var pateikt ko īpašu. Piemēram, par Jeru pagasta iedzīvotāju, pensionāru ALFREDU RAZUMEJU. Viņš esot atnācis uz Rūjienas izstāžu zāli, nolicis uz galda apaļu naudas summu un, parakstoties ziedotāju grāmatā, noteicis: «Tas Rūjienas baznīcas tornim. No katras pensijas atliku.»
Šovakar LMT Mansardā pirmizrāde jaunā režisora JĀŅA ZNOTIŅA ceturtajam iestudējumam Valmieras teātrī — Ērika Vilsona lugai Debesis ir mums. Dažas dienas pirms izrāde nonāk pie skatītājiem, Jānis, atskatoties uz mēģinājumu periodu, saka — pirmo reizi viņš šo procesu tik ļoti sajūtot kā komandas darbu. Kad cilvēki, kas nebūt nedomā vienādi, dara visu, lai saprastu citus, paskaidrotu pats savu domu gājienu, bet galvenais — risinātu kopējas problēmas, nevis rušinātos tikai savā profesionālajā lauciņā. Jo tā būs izrāde par to, kas mums visiem kopīgs, — Latvija, ticība, mīlestība.
Priecājamies par to, ka domājam par tīru, nepiesārņotu vidi. Arī šogad Valmieras Viestura vidusskolas skolēni ir bijuši ļoti čakli un atsaucīgi, vācot izlietotās baterijas. Un šķiet, ka ar katru gadu dalībnieku skaits un atnesto bateriju kilogramu skaits aug augumā.
Pagājušajā reizē RECRO attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS savās atbildēs apstājās pie veida, ka Cēsīs nonāk remontējamās automātiskās ātrumkārbas jeb AAK. Turpinām!
Populārajā dziesmā turpinājums skan: es aizmirst nespēju! Šajā gadījumā gan runa būs nevis par īstajām acīm, bet par automobiļu lukturiem, īpaši tumšā diennakts laikā ļoti vajadzīgām auto acīm. Spēkratu gaismekļi kļūst arvien sarežģītāki un arī arvien dārgāki, tāpēc rezerves daļu tirgū joprojām liels pieprasījums pēc nenosakāmas izcelsmes lietotiem lukturu komplektiem, kas krietni lētāki par veikalā oficiāli nopērkamiem. Lielākoties tieši tāpēc, ka zagti...
Latvija strauji tuvojas brīdim, kad Saeimai nāksies izraudzīties augstāko amatpersonu, kura nākamos četrus gadus reprezentēs mūsu valsti starptautiskajā arēnā, kā arī centīsies uzstāties par šķīrējtiesnesi iekšpolitiskajos strīdos — Valsts prezidentu. Un kā vienmēr šādos gadījumos, nākamā Valsts prezidenta vārdu patlaban nezina pat absolūts vairākums Saeimas deputātu.
Neesmu nu gluži blondīne, bet nupat tāda sajutos. Zināju, ka no šī gada stājas spēkā elektroniskās darba (nodokļu) grāmatiņas, kas it kā cilvēkiem atvieglo pakalpojumu pieejamību, un es ar to «pieejamību» saskāros pilnā mērā. Man piezvanīja no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ka es neesmu «ieklikojusi» savu nodokļu grāmatiņu Valsts ieņēmumu dienestā, par ko paši soci janvārī man neteica. Kad no darba izstājos un tur reģistrējos arī kā oficiāla bezdarbniece, man teica, lai paturot šo grāmatiņu kā suvenīru, jo tagad viss esot elektroniski.
Esmu dzirdējis atziņu, ka vēsture nav notikumu patiess atspoguļojums, bet ir ļoti subjektīva, jo bieži visu koriģē un jau kā patiesību pārraksta tie, kas visilgāk nodzīvo, vai arī notikumus traktē atbilstoši darba devēju politiskajām vajadzībām.
Sabiedriskā labuma organizācijas «Biedrība Kristīgais žēlsirdības centrs» zupas virtuvē 16. martā bija liels, sen gaidīts notikums: pazīstamais pavārs Mārtiņš Sirmais kopā ar biedrības dienas centra bērniem gatavoja bērnu izvēlētos ēdienus — picu un ķiršu kūku.
No 16. līdz 20. martam Latvijā notiek gadskārtējā Advokatūras nedēļa, kuras laikā, iepriekš piesakoties, iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas saņemt zvērināta advokāta vai zvērināta advokāta palīga juridisko konsultāciju dažādās tiesību nozarēs.