Pagājušajā nedēļā, kad Valmierā divas dienas notika, manuprāt, vismaz valsts mēroga pasākums ekonomikas jomā, teātrī nemanīju nevienu lielo mediju žurnālistu ne no preses, ne no televīzijas vai kādiem citiem modernajiem ļaužu prātu locītājiem. Bez Liesmas nenogurusi abas dienas strādāja vien Gunta Matisone ar pašmāju TV operatoriem, piektdien pāris vārdus pārmiju arī ar Druvas žurnālisti Moniku Sproģi. Jā, vēl bija Tija Auziņa — festivāla Bildes rīkotāja un ļoti nopietnas grāmatas par Līviem veidotāja. Un viss...

Vairākus gadus nodarbojos ar skolotāju tālākizglītošanu, vadot mācību nodarbības par dažādiem ar mācību metodiku un stundu efektīvu plānošanu saistītiem jautājumiem. Šo gadu laikā man ir bijusi iespēja tikties ar simtiem skolotāju no daudzām Latvijas un Eiropas skolām, lai kopīgi mācītos un sarunātos par nepieciešamajām pārmaiņām izglītībā. Esmu absolūti pārliecināts, ka jau tagad Latvijas skolās ir neskaitāmi skolotāji, kuri dara, mēģina, kļūdās un mācās no savām kļūdām, lai nodrošinātu skolēniem pēc iespējas labāku un daudzveidīgāku mācīšanās pieredzi. Esmu saticis pārsteidzošus pedagogus ar lielu darba stāžu, kuri savā cienījamajā vecumā ar entuziasmu runā par skolēniem un min konkrētus piemērus no mācību stundām, un varu apliecināt, cik vērts un nozīmīgs viņiem ir skolotāja pienākums. Tāpēc esmu pārliecināts, ka skolotāji Latvijas skolās jau tagad ir zinoši un varoši, lai iesaistītos un sekmīgi īstenotu gaidāmās pārmaiņas.

Svētdien simtiem Valmieru pārstāvošo koru, deju kolektīvu, ansambļu dalībnieki devās uz galvaspilsētu, lai piedalītos krāšņajā Dziesmu un deju svētku gājienā un šonedēļ daudzos svētku pasākumos.

Skrējiensoļojumam Rīga – Valmiera ierasti ir labdarības mērķis — palīdzēt kādam bērnam Vidzemē atgūt veselību, nodrošinot rehabilitācijas pakalpojumus, ja bērnam ir smagi funkcionālie traucējumi. Šoreiz skrējēju sabiedrībai izdevās atbalstīt piecgadīgo Kristu Spirģi no Jaunpiebalgas.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Valmierā noteikti bija NOTIKUMS. Rūpīgi gatavots un izsvērts teju divu gadu garumā, uzdrīkstoties šāda līmeņa saietu iznest ārpus ierastajiem galvaspilsētas rāmjiem uz Vidzemi, reģionu ar attīstītu lielražošanu pēc pasaules ranga nosacīti vidēja lieluma uzņēmumos un arī būtisku mazo uzņēmumu pienesumu. Tiesa, vidzemnieki nebija savrupnieki, tāpēc bija gādājuši, lai foruma viesiem būtu iespēja apskatīt arī interesantus veiksmīga biznesa piemērus no pārējiem Latvijas reģioniem un Rīgas, sava vieta ekspozīcijā bija arī 10 pārstāvjiem no Latvijas LIAA biznesa inkubatoriem.

Ceturtdien un piektdien Valmierā notika, iespējams, viens no sakarīgākajiem un konstruktīvākajiem šī gada mūsu valsts ekonomikas veicināšanas pasākumiem Latvijā — Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Kamēr kaimiņpilsētā ikviens, kuram nebija slinkums, festivālā Lampa kopā ar vēl kuplu pulku naudas tērētāju vienkārši cepās par to, kas mums bija, kā nav un kāpēc nav, tikmēr Valmierā naudas pelnītāji, tie, kuri pelna naudu Latvijā un arī daudzviet citur pasaulē, īsi un koncentrēti sprieda, dalījās ar savu pieredzi, kas mums ir un kā varētu būt vairāk, kā Latvijai nopelnīt vēl vairāk naudas.

No Mazsalacas novada uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem devušies astoņi kolektīvi, kopskaitā 150 dalībnieki.

Mazsalacas novada seniori ļaujas izzināšanas priekam. Viņi dodas ekskursijās, krāj pieredzi un lolo jaunas ieceres.

Grāmatu krājumam būs vieta Sēļu muižas dzīvojamā mājā.

Sēļos folklora jeb tautas dzīvesziņa vairs nav svešs jēdziens, tā kļuvusi populāra. Izveidoti divi tautas mūzikas kolektīvi, un tautas tradīcijas un dzīves gudrības pārrunā dažādos pasākumos.