27. un 28. maijā Ķegumā norisinājās Betsafe Stipro Skrējiens 2017, kurā Naukšēnu novada komandu pārstāvēja Arita Cipruse, Uldis Odiņš, Ivo Žilde un Kārlis Pūce. Komandu skrējienā bija jāpieveic 9 km gara trase, kurā izvietoti vairāk nekā 30 dabīgi un mākslīgi veidoti šķēršļi. Šis gads Naukšēnu komandai bija visveiksmīgākais, jo ar rezultātu 1 stunda 31 minūte un 50 sekundes tika izcīnīta 37. vieta no 383 komandām. Dalībnieki atzīst, ka skrējiens ir labs sevis pārvarēšanas veids, kurā valda ļoti draudzīga atmosfēra un komandas cita citai palīdzību trasē neatsaka, jo ir šķēršļi, kurus bez citu atbalsta pārvarēt ir ļoti grūti. Skrējiena dalībnieki saka lielu paldies Naukšēnu novada pašvaldībai par atbalstu.

Tehnoloģiju straujā attīstība nosaka nepieciešamību mācību procesā ieviest pārmaiņas. Joprojām skolā dominē faktu zināšanu apguve un netiek pietiekami attīstītas izglītojamā kompetences. Mūsdienīgam skolēnam jāmāca tas, kas būs nepieciešams rīt, ļaujot skolēniem eksperimentēt, pašizglītoties, strādāt komandā.

Kad ražotājs ar savu preci nevar konkurēt ne garšā, ne izskatā, ne cenā, viņš klauvē pie patērētāja patriotiskuma kambara durvīm: pērc latvisko, izlepušais! Tādā pašā «mērcē» šonedēļ dažas publiskās autoritātes uzstājīgi mums atgādina par pilsonisko pienākumu nobalsot.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vienmēr ir iestājusies par godīgu tirdzniecību.  Mēs esam par mūsdienīgām, taisnīgām un patiesi efektīvām kontroles metodēm. Uzskatām, ka Finanšu ministrijas (FM) uzspiestā kases aparātu reforma ir tehniski novecojusi, «nošpikota» no Zviedrijas, kur tā ieviesta 2006. gadā un jau 2010. gadā atzīta par nederīgu. LTA piedāvāja izstrādāt mūsdienīgu (atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām) kontroles sistēmu — pārejas posmā novecojušo tehniku nomainot tiem, kam nepieciešams iegādāties jaunus aparātus, un nosakot to darīt tiem uzņēmumiem, par kuriem VID ir pamatotas aizdomas par krāpšanos.

Dr. Mārtiņa Lutera «Mazais katķisms» vēsta, ka Vasaras svētku laiks sākas jau ar svētdienu pēc Debesbraukšanas dienas, kas ir četrdesmitā diena pēc Lieldienām un kuras sens latviešu nosaukums ir Lielā Krustdiena. Vasarsvētki ir piecdesmitā diena pēc Lieldienām, kad kristīgajā pasaulē piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Tā vienmēr ir svētdiena. Šogad — 4. jūnijā. Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki kristiešiem izsenis ir vieni no trim būtiskākajiem Baznīcas gada svētkiem, jo bez šī notikuma Baznīca nepastāvētu.

Klāt Vasarsvētki, kad piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība. Šoreiz par vienu no viņiem — IVETU DĀRZIŅU-KALEKAURI.

«Latvijas veselības nedēļas» pasākumi kupli apmeklēti arī Valmierā.

27. maija pievakarē pa visu Majoru pludmali noskanēja: «Uzvarētāji 5. — 6. klašu grupā ir Rubenes pamatskola!»

Plostu siešanas, pludināšanas tradīcijas Latvijā gana senas. Starp citu, jau pirmajā latviešu skaņu filmā Gauja 1934. gadā bijuši unikāli dokumentāli kadri par Gaujas plostniekiem, viņu darbu un sadzīvi. Kā jau visiem procesiem, arī plostu pludināšanai bija ziedu laiki un bija arī noriets pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Taču senās tradīcijas pirms 20 gadiem atjaunoja strencēnieši ar Mārtiņu Gaigalu priekšgalā, un šogad 20. maijā Strenčos Gaujas krastā notika jubilejas — 20. Plostnieku svētki, kuros bija izdevība pabūt arī šo rindu autoram. Šajā improvizētajā reportāžā mazāk būs teksta, vairāk bilžu. Jo todien Gaujmalā patiešām bija ko redzēt!

Par sirdsāķīšiem savas vārnas gluži nevaru nosaukt, taču it kā netīši tās kļuvušas par mājdzīvniekiem.