Zināšanas, bez kurām valsts droša nebūs
Dienās, kad drūzmējas iekšpolitikas aktivitātes, iespējams, tā arī nopietni neizvērtēts var palikt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja valmierieša Romāna Naudiņa izteiktais rosinājums, ka ir pēdējais laiks skolās kā atsevišķu priekšmetu mācīt tautsaimniecību.
Latvija pašlaik ir vienā no pēdējām vietām Eiropā, ja uz iedzīvotāju kopējā skaita vērtē cilvēkus, kas sākuši uzņēmējdarbību. Politiķis šo atpalicību skaidro tieši ar to, ka jaunieši jau no mazotnes nav guvuši dziļu un nopietnu izpratni par tautsaimniecību.
«Kad es runāju par tautsaimniecības mācīšanu, runa ir par plašāku tēmu loku, jo tas nozīmē mācīt jaunajam cilvēkam arī atbildību. Nodibināt uzņēmumu nav lielākā māksla, toties svarīgi ir kaut vai laikā ierasties uz tikšanos. Es taču redzu, kas notiek darba intervijās paša uzņēmumā. No desmit jauniešiem, kas pieteikušies uz sarunu, laikā ierodas trīs,» žurnālā «Kapitāls» skaidro R. Naudiņš, kuram uzņēmējdarbībā ir pietiekama pieredze.
To, ka daudziem, kas mēģina dibināt savu uzņēmumu, tiešām nav nedz šīs atbildības, nedz arī elementāru pamatzināšanu, rāda lielais skaits izputējušo. Pēc Lursoft datiem pērn Latvijā reģistrēti 14965 jauni uzņēmumi, taču 6404 arī likvidēti. Satraucoša ir tendence, ka salīdzinājumā ar 2013. gadā likvidēto uzņēmumu skaitu pērn tādu ir par 54,19 procentiem vairāk.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv