Amatu prasme dzīvo caur laikiem

Auž skaisto un vajadzīgo

Brunču un ņieburu audumi, lina dvieļi un galdauti, rakstainas jostas un rūtaini plecu lakati, un tas noteikti nav viss, ko TLMS «Valmiera» dalībnieces auž mazākās un lielākās stellēs, kas ir studijā un arī teju vai katras audējas mājās.

«Ja dari to, kas patīk, tad nekad nebūs jāstrādā,» smejas TLMS «Valmiera» dalībniece Santa Brīvule, stāstot, ka studijā sākusi darboties, jo ļoti vēlējusies pati sev uzaust tautiskos brunčus. Tas ierādīts, sanācis, un aušana sievietei kļuvusi par īstu aizraušanos. Tagad top gan brunču, gan ņieburu un vestu audumi, daudzi koši lakati.

«Es neesmu lina audēja, bet tautastērpu gan. Brunči, lakati, ņieburi, jā, tie laikam ir manējie. Ja pēkšņi vēlos kaut ko no lina, tad varu kādu laiciņu, bet atkal atpakaļ pie vilnas,» stāsta Santa, runājot un reizē aužot skaistu rūtainu lakatu.

«Manos lakatos dejo «Gauja». Es pati esmu dejotāja, jau gadu gadiem, un kam tad meitenes tos lakatus prasīs, ja ne man? Ja šodien šo pabeigšu, tad mēģinājumā būs ko piedāvāt. Visam kolektīvam ir noausti, vēl divi pietrūka,» stāsta Santa un atzīstas, ka arī mēģinājuma starplaikos viņa virpina lakatu bārkstis, bet piektdienu vakaros, kad aiz muguras darba nedēļa, stellēs labprāt darbojas līdz pusnaktij.

«Vēlākais bija līdz diviem. Eju mājās, un ir tā labā sajūta: jā, pabeidzu! Ko nākamajā dienā maza gabaliņa dēļ atpakaļ nākt?» smaida Santa, jo, līdzko viens gatavais lakats no stellēm tiek laukā, tā jauns tiek uzsiets.

«Tagad ir lakatu maratons. Katrs pa savam skaists. Ar lakatiem ir interesanti, jo nekad nekas neatkārtojas,» stāsta audēja, un viņai piekrīt cita studijas dalībniece, kas arī auž plecu lakatu, lai pati tajā silti ietītos.

«Man bija svarīgi nevis raksti, bet krāsas, jā, šis krāsu salikums,» saka Inese Pope, kura studijā sākusi darboties pirms dažiem gadiem.

«Gribēju noaust jostiņu, pamēģināju, man iepatikās. Redzēju, cik skaistus arī lakatus auž, un tagad man ir mīlestība uz lakatiem,» tā Inese, priecājoties, ka izdodas atrast laiku vairāk sev un tām lietām, kas patīk.

Arī Jolanta Briede soli pa solītim apguvusi to, kas patīk, un stellēs darina pirmo rakstaino jostu. Vēlāk tapšot vēl, jo iecerētas meitām un pašai, lai redzētu, vai personalizētā rakstu jostā ir iespējams dzimtas spēku sajust. «Es daru sev, bet esmu vēl īsta iesācēja, man pirmā sezona studijā. Taču es zinu, ka gribu šīs un tad arī Lielvārdes jostu aust. Gribu likt šīs jostas blakus, lai saprastu, cik tas viss ir īsti, cik liels spēks te iekšā,» tā Jolanta.

Reiz pirmā sezona studijā bija arī tās vadītājai Baibai Mincei. Tagad aušanu Baiba sauc gan par vaļasprieku, gan maizes darbu, bet viss sācies pirms deviņiem gadiem, kad pati pirmoreiz vērusi studijas durvis akcijas «Satiec savu meistaru!» laikā. «Atnācu un paliku, jo vēlējos aušanu apgūt,» saka Baiba un turpina: «Latvijas nacionālais kultūras centrs katru pavasari rīko «Satiec savu meistaru!». Tad arī mūsu durvis ir atvērtas, visi ir laipni gaidīti, un tiešām katru gadu kāds no tiem, kas interesējies pasākuma laikā, paliek un darbojas. Sākumā pamācām, parādām, ļaujam pamēģināt. Mācāmies mēs pilnīgi visu, un, ja iemācies aust, tad vari noaust jebko. Var apgūt ļoti lielu dažādību, bet parasti ir tā, ka katram audējam ir darbiņi, kas sirdij tuvāki. Kam brunči, kam jostas. Mēs sadarbojamies arī ar šuvējām. Viņas pasūta audumus, mēs aužam. No tradicionālā nevar un nevajag bēgt, un to mēs sargājam un glabājam,» saka TLMS «Valmiera» vadītāja Baiba Mince, bet neslēpj – lai ar aušanu varētu arī pelnīt un iztikt, ir jāauž ne tikai latviskais, bet arī praktiskas lietas. Tāda ir paklāju un paklājiņu aušana, top salvetes galda servēšanai, citas interjera lietas.

«Ejam laikam līdzi, jo austais, īsts roku darbs, ir ļoti pieprasīts,» tā Baiba Mince.

Māca un tālāk dod

«Aušana kā amatu prasme ir pasaulē plaši zināma. Audumi tiek austi visur, bet ko auž, kā auž, kādas krāsas, rakstus izmanto? Tur meklējama atšķirība,» pārdomās dalās Baiba Mince, priecājoties, ka vēlme apgūt aušanas prasmes iet plašumā.

Vēl Baiba, atskatoties vēsturē, saka, ka studijas ziedu laikā tajā bijuši vairāk nekā 100 dalībnieki. Ne tikai audēji, bet arī pinēji, kokgriezēji. Visi labprāt darbojušies. Tagad TLMS «Valmiera» apvieno vairāk nekā 40 dalībniekus.

«Vissvarīgākais, ko varam dot: neļaut, lai pazūd tradicionālās iemaņas, prasmes, tās nest no paaudzes paaudzē. Visā Latvijā ir vairāk nekā 100 Tautas lietišķās mākslas studiju. Cik vēl darbojas pulciņi, kopas! Arī mēs katru gadu piedalāmies dažādās izstādēs. Izrādām studijas darbus. Arī šogad priekšā lielā Dziesmu un deju svētku izstāde un atlases skate. Vēl domājam, kurus darbus piedāvāt. Tur žūrija kompetenta un strikta – ja tiec šajā izstādē, tad tas ir augsts novērtējums, un mēs tiekam! Ziniet, tāpat kā koristiem, dejotājiem ir skates, tā arī amatu pratējiem,» stāsta Baiba un atceras par vēl citu – ikgadēju amatnieku darbu parādi Brīvdabas muzejā.

«Jūnija pirmajā sestdienā, svētdienā notiek tradicionālais gadatirgus. Ko tik tur nevar redzēt! Audēji, amatnieki, koks, māls, metāls! Šo gadatirgu apmeklē vietējie un cilvēki no visas pasaules. Tur ļoti bagātīgi visu latvisko var ieraudzīt, un vienmēr ir lepnums par Latvijas cilvēkiem, viņu varēšanu, par tradīciju glabāšanu, par tām daudzajām un senajām amatu prasmēm, kuras apgūtas, kuras labprāt rāda citiem un nodod tālāk,» vērtē Baiba Mince.

Ietinas latviskajā

«Daba, valoda, etnogrāfiskās zīmes, arī sava veida buršanās, ugunskuri – tas viss ir mans. Viss, kas saistīts ar senatni, man ir tuvs. Tautasdziesmās ir iekodēta mūsu gudrība. Viss, kas mums ir svēts, tur rodams. Vasaras saulgrieži un Dziesmu svētki ir mani, jo viss latviskais ir tuvs,» savu piederības sajūtu Latvijai raksturo Inese Pope, un viņu papildina Jolanta Briede: «Man liekas, ka latvietim nav jāsēž uz paklājiņa sakrustotām kājām un jāmeditē, jo latvietim ir citas nodarbes, kas viņu spēcina, mums ir cita meditācija: rokdarbi, dārzs, siena pļava. Senāk latvietis nesēdēja un noteikti laiku tā netērēja. Vēl man liekas, ka pie svarīgā ķeramies tieši tad, kad iet grūtāk. Tagad mēs aužam, adām, veidojam rakstus, liekam krāsas. Kādas meistarklases tagad ir pieprasītas? Cilvēki vēlas apgūt maizes cepšanu, aušanu, gleznošanu, mezglošanu, keramikas veidošanu. Bija brīdis, kad visi gāja izzināt sevi, tāda prāta skalošana, bet tagad saprotam, ka latvieša meditācija ir kaut ko paveikt ar savām rokām.»

Kā cilvēki izvēlas tautastērpu? Kura novada tas būs? Kādos toņos?

«Viņi meklē savu latvisko identitāti. Vai Vasaras saulgriežus mēs spētu iedomāties bez tautastērpiem? Būtu grūti, vai ne? Tāpēc cilvēki skatās: tādus brunčus, kādi pieder pašreizējai dzīvesvietai, tādus kā senču vietai, vai vienkārši tādus, kas labāk patīk. Tie ir meklējumi, bet ļoti nozīmīgi,» raksturo Baiba Mince, un Santa Brīvule piekrīt: «Esmu Valmieras tautas tērpa patriote! Pilnīgi un galīgi! Uzaudām Valmieras brunčus «Gaujai», tie zilie ar sarkanu maliņu. Tautastērps, manuprāt, ir tā saiknīte ar saknēm. Tautastērps parasti ir dzimtā trim un vēl vairāk paaudzēm, tas ir mantojums. Es teiktu, ka katras dzimtas kulturālais mantojums,» uzsver Santa Brīvule, atceroties, ka, dejojot ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, vienmēr apbrīno ne vien raitu soli, deju horeogrāfiju, bet tieši tērpus, kādos kolektīvs uzstājas.

«Kad ar Vairu (ilggadējo «Gaujas» vadītāju Vairu Dunduri – red.) braucām uz ārzemēm, viņa mums deva katrai meitai savu tautastērpu, lai turienieši redz, cik mums to daudz,» lepojas Santa un turpina: «Nekad tur negājām 12 vai 16 meitenes vienādas dejot, jā, lai Latviju redz! Lai saka, ka Latvija maziņa, bet cik tā ļoti bagāta!»

TIK BAGĀTĪGI UN KOŠI ir latviešu tautastērpi. Uz skatuves vidējās paaudzes deju kolektīvi «Agrā rūsa» un «Pastalnieki». TLMS «Valmiera» vadītāja Baiba Mince dejotājas ietinusi košos lakatos. Foto no TLMS «Valmiera» arhīva/ Raivo Sarelainena foto

FAKTI

Valmieras novada iedzīvotāji ir aktīvi tradīciju uzturētāji. Amatnieki darbojas pilsētā un novadā:

• Lietišķās mākslas studija «Trikāta»;

• Aušanas studija «Rencēni»;

• TLMS «Mazsalaca»;

• Tautas tēlotājas mākslas studija un TLMS «Valmiera», TLMS «Riekums»;

• Rūjienas Tautskola, amatnieku biedrība «Rūzele».

Avots: Valmieras novada pašvaldība

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022