Arī mākslīgais intelekts turpina mācīties

Par savu pieredzi, iepazīstot un izmantojot mākslīgo intelektu, «Liesmai» pastāstīja skolotājas BEATRISE ROZIŅA un ENDIJA MIĶELSONE, Valmieras 5. vidusskolas direktore RUDĪTE MARKUS, kā arī 8. klases skolnieks ADRIANS ZARIŅŠ.

Kad un kā iepazināties ar mākslīgo intelektu?

B.R.: Pirmo reizi dziļākas zināšanas par mākslīgo intelektu ieguvu nedaudz vairāk kā pirms gada Artūra Medņa vadītajā seminārā. Atceros, ka visu semināra laiku nenolaidu acis no ekrāna un pierakstīju visu, ko viņš stāstīja. Tas bija ārkārtīgi noderīgs pasākums.

E.M.: Pirmā saskare ar mākslīgo intelektu man bija studiju laikā, aptuveni pirms 4 – 5 gadiem, kad izmantojām dažādus rīkus, lai atrastu un apkoptu informāciju. Bija diezgan virspusējas zināšanas par to, kas tas ir. Kad uzzināju, ka MI pieejams daudzos citos rīkos, sāku to testēt. Nākamais, ko izmēģināju, bija neliela stāsta ģenerēšana no viena manis rakstīta teikuma. Pietiek tikai ar vienu teikumu, atzīmējot, kādu stāsta žanru vēlies, un tas pāris sekundēs ir gatavs.

Vai pirms tam par to jau bija kāda informācija?

B.R.: Nedaudz. Biju jau izmantojusi chatgpt, bet neko vairāk.

E.M.: Atceros, ka pirms tam medijos tika apspriests fakts, ka ar datu, mākslīgā intelekta un algoritmu palīdzību var ģenerēt viltus balsi, video un attēlus. Piemēram, video, kurā kāda slavena persona saka to, ko patiesībā nekad nav teikusi. Tobrīd vēl nevarēju iedomāties, ka mākslīgo intelektu varētu izmantot arī ikdienišķās dzīves situācijās.

Kāda bija pirmā reakcija iepazīstoties – interese, skepse, nedrošība?

B.R.: Pirmās sajūtas bija aizraujošas, tas šķita kas jauns un nezināms. Noteikti jāpieslēdz kritiskā domāšana, jo pilnībā uzticēties šim rīkam es līdz galam nespēju un arī nevajadzētu. Ja ņemu informāciju no intelekta, tad pati to pārskatu un veicu sev nepieciešamās piezīmes, izmaiņas. Tas noteikti iedod labu «skeletu», ar ko strādāt tālāk.

E.M.: Man šķiet, ka mūsu paaudze uz jauno un nezināmo pārsvarā lūkojas ar interesi un aizrautību. Tāpat bija ar mani. Man šķita aizraujoši uzzināt ko tādu, ko vēl nezina visi.

Vai bija kāds padomdevējs, lai sāktu patstāvīgi darboties?

B.R.: Šajā ceļā devos viena, bet tagad jau ir gana liels piedāvājums gan no kursiem, gan studijām, kur viss jaunais tiek «ieaudzināts» mūsu ikdienā. Ir jārēķinās, ka ar to būs jāsadzīvo, tādēļ labāk censties to pieņemt un iemācīties izmantot sev par labu.

E.M.: Visu iemācījos pašmācības ceļā. Meklēju resursus, kas man varētu būt noderīgi, ja bija kāda problēma, to risināju pati. Jāatzīst, ka ne vienmēr viss ir zināms un saprotams, tāpēc šo prasmi vēl aizvien attīstu.

Kam mākslīgais intelekts sākotnēji tika izmantots, kas ar laiku nācis klāt?

B.R.: Pašā sākumā tas noteikti kalpoja ikdienišķa rakstura jautājumiem, piemēram, «kad gaidāms pilnmēness» un «cik ilgi jācep pīle?» Sākotnēji to izmantoju, lai ātrāk atrastu un apkopotu informāciju mācību stundām, dažādām idejām skolēniem, «izvilktu» svarīgāko informāciju no dažādiem pētījumiem. Tagad intelekts joprojām man «pamet» idejas diskusiju jautājumiem, mācību stundām. Patiesībā, ja kādreiz nav, ar ko pastrīdēties, tad šis ir arī diezgan labs psihologs un sarunu biedrs.

E.M.: Sākotnēji to izmantoju izklaides pēc, ģenerējot tekstus vai attēlus, bet ar laiku to sāku izmantot kā uzziņu avotu, kam pajautāt to, kas ir nezināms vai nesaprotams.

Ar kādām grūtībām saskārāties, kādu pieredzi esat ieguvusi?

B.R.: Pirmā grūtība noteikti bija mākslīgā intelekta latviešu valodas neprasme, bet nu tā jau ir manāmi uzlabojusies. Kā otru problēmu varu minēt, ka jābūt ļoti uzmanīgam un pašam tomēr jāpārbauda piešķirtā informācija, jo ne vienmēr tā ir korekta.

Noteikti esmu guvusi daudz ideju un materiālu savām angļu valodas stundām skolā. Regulāri pajautāju intelektam kādu ideju vai rosinoša rakstura jautājumu, ko varu izmantot stundās. Šajā jomā intelekts man ir liels palīgs.

E.M.: Vairums mākslīgā intelekta rīku ir balstīti angļu valodā, līdz ar to atbildes latviešu valodā nereti ir neloģiskas vai kļūdainas. Pamatojoties uz to, man kā lietotājam ir jāpiemīt kritiskajai domāšanai, lai izvērtētu, vai tā informācija, ko MI sniedz, ir patiesa.

Vai skolēniem tobrīd, kad sākāt ar mākslīgo intelektu strādāt, jau bija kādas zināšanas?

B.R.: Vecumposmā, kurā es pasniedzu, pamatskolā un vidusskolā, daudz jauniešu izmanto MI, piemēram, kad mums ir radošie mājasdarbi, dažādi projekti. Ja viņi paši analizē un apkopo šo informāciju, kādēļ gan to neizmantot? Galvenais, lai rezultāts ir kvalitatīvs un viņi prot kritiski analizēt piešķirto informāciju. Teikšu atklāti, viegli neiet, jo jaunieši tiecas pēc «jo ātrāk, jo labāk» un intelekts noteikti ir ātrs. Bet vai labs?

E.M.: Daļai skolēnu ir virspusējas zināšanas par to, kas tas ir. Vairums zināja klasisko piemēru ChatGPT, kas var atbildēt uz jautājumiem, taču nezināja, ka MI ir sastopams arī lietotnē Snapchat, ko izmanto teju visi jaunieši. Turpinot diskutēt, skolēni dalās pieredzē un uzzina dažādus citus rīkus, ko izmanto ikdienā, pat nenojaušot par to. Jaunieši pārsvarā min tikai ieguvumus MI lietošanā, tāpēc bija nepieciešams izrunāt arī tā vājas puses un draudus.

No kāda vecuma bērni sāk iepazīties ar mākslīgo intelektu?

B.R.: Domāju, ka tas notiek un notiks arvien agrāk. Mūsu platuma grādos šis viss vēl ir salīdzinoši svaigs, bet, manuprāt, ar gadiem viss tiks izkopts un arvien vairāk cilvēku dažādās profesijās sāks to lietot ikdienā. Ja mēs šo «mākslīgo draugu» nepratīsim lietot, laikam ritot, dažas profesijas var izzust.

E.M.: Uz to atbildēt ir grūti, katram bērnam intereses ir citādas – kāds interesējas par tehnoloģijām, kāds nē. Skolā par to runāju ar 7. – 9. klases skolēniem, mazākiem pašiem vēl ir interese darboties ar tehnoloģijām, pašiem domāt, rakstīt tekstus u.tml.

Vai skolēni MI izmanto arī pārbaudes darbos? Vai tas atļauts?

B.R.: Jāatzīst, ir gadījies, ka skolēns tiek «pieķerts», izmantojot intelektu, kad tas nav bijis atļauts. Apzinos, ka skolēni to izmanto un izmantos, kad skolotāju nav blakus. Tas ir ļoti ātrs un ērts veids, kā iegūt atbildes uz jautājumiem. Vienīgais jautājums – vai patiesas?

Esmu skolēniem rādījusi dažādus mākslīgā intelekta rīkus, kas tiem manāmi varētu atvieglot ikdienu, sākot no prezentāciju veidošanas un beidzot ar īsfilmu veidošanu. Šo rīku ir ļoti daudz, galvenais ir prast orientēties un atrast labāko, kas tev var noderēt.

E.M.: Interese par MI ir novērota, sākot ar 7. klasi, bet izteikti to izmanto 8. – 9. klases skolēni. Pārsvarā mērķis tā izmantošanā ir ātrāka darba izpilde vai ātrāks veids, kā saņemt uzziņas par tēmu. Ņemot to vērā, kopīgi ar skolēniem diskutējam par to, kāpēc ir svarīgi pašiem meklēt, atrast un izvērtēt informāciju. Ir bijušas stundas ar 7. klasi, kad izmēģinām dažādus mākslīgā intelekta rīkus, lai saprastu, ka to var izmantot dažādiem mērķiem un tas nav tikai princips «jautājums - atbilde».

Vai mākslīgajam intelektam joprojām ir grūtības ar latviešu valodu?

B.R.: Tas ar katru dienu kļūst «gudrāks». Agrāk tas pieļāva daudz kļūdu, bet nu jau arvien mazāk. Protams, vienmēr ir jāpieslēdz «kritiskā acs», un latviešu valodas skolotājam ir, kur «piesieties».

E.M: Kā jau minēju, lielākoties jā, bet tas neattiecas uz visiem tā piedāvātajiem rīkiem. Ņemot vērā, ka latviešu valoda nav tik plaši lietota kā angļu valoda, piedāvātajos intelekta rezultātos bieži vien ir daudz gramatikas un interpunkcijas kļūdu.

Vai uzticaties mākslīgajam intelektam un uzskatāt to par palīgu?

B.R.: Tas pavisam noteikti ir mans palīgs, asistents un sabiedrotais. Ir tik daudz brīžu un situāciju, kad tas mani ir izglābis ar idejām. Vai es viņam uzticos? Līdz galam nē, bet pašlaik mēs sadzīvojami labi.

E.M.: Tas noteikti var būt palīgs, taču vienmēr jāatceras šo informāciju pārbaudīt un izvērtēt. Arī pašai ir nācies saskarties ar situāciju, kad tīmeklī pieejamā informācija ir izskatīta, bet atbildes uz jautājumu tā arī nav. Tad izmantoju MI un lielākoties veiksmīgi atrodu nepieciešamo. Uzskatu, ka arī jauniešiem ir jābūt dziļākām zināšanām un prasmei izmantot MI mērķtiecīgi un ne tajos gadījumos, kad atbildi vai rezultātu var radīt paša spēkiem.

R.M.: Lai sadarbība ar mākslīgo intelektu kļūtu veiksmīga, tam jāuzdod precīzi, konkrēti jautājumi, kā arī rūpīgi jāizlasa atbilde, jo arī MI var kļūdīties. Starp citu, mākslīgais intelekts ir ļoti pieklājīgs. Ja tam tiek aizrādīts par kļūdu, tas atvainojas un kļūdu izlabo. Ja sarakste par vienu tēmu vai jautājumu notiek ilgstoši, pateicas par pacietību. Pēc pieredzes varu teikt, ka mākslīgais intelekts ir spēcīgāks angļu valodā. Skolotājiem tas palīdz sagatavot uzdevumus vairākos līmeņos (A1, A2, B1), taču noteikti ir jāpārbauda, vai tas izdarīts korekti un pareizi.

A.Z.: Es mākslīgo intelektu bieži izmantoju iedvesmai, kad vajadzīgs rakstīt domrakstus vai secinājumus. To arī izmantoju, kad vajag internetā meklēt atbildes uz jautājumiem, jo tas notiek ātrāk un it vieglāk saprotams. Es uzskatu, ka MI ir mans draugs, tam var uzticēties un tas tev tekstu jau ir gramatiski sakārtojis, arī bildes pēc tavām prasībām izveidos. Es visiem ieteiktu kaut reizi izmantot MI, jo tas padara dzīvi vienkāršāku.

BEATRISE ROZIŅA

ENDIJA MIĶELSONE

RUDĪTE MARKUS

ADRIANS ZARIŅŠ

Foto no personiskajiem arhīviem

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007