Anita Martinsone

VIZMA un ANTONIJS MATTHES dzīvo Dieva atvēlētā mazā paradīzē — Valmieras pagasta «Mārtiņkalnos». Latviete Vizma ar vīru angli Antoniju ir atgriezusies Latvijā sava tēva Rūdolfa mājās. Abu dēls Lūkas (vārds no Bībeles Lūkas evaņģēlija!) jau labu laiku pirms vecākiem ieradās te, drosmīgi no nulles uzsāka lauksaimniecisko ražošanu un pamazām «Mārtiņkalnus» izveidoja par vienu no spēcīgākajām graudkopības saimniecībām Vidzemē. Visiem trim Latvija ir pasakaini skaista zeme. Mīļa un tuva.

Valmieras 5. vidusskolas zālē notika Latvijas kausa izcīņas 4. posms galda hokejā, un piedalījās 70 spēlētāji no Rīgas, Valmieras, Ventspils, Inčukalna, Talsiem, Saulkrastiem, Jēkabpils, Skrundas un arī pieci jaunie spēlētāji no Burtniekiem. Valmieru pārstāvēja Emīls Krasts, Sandis Krasts, Jānis Rektiņš un Pēteris Mežulis.

Sabiedriskā labuma organizācijas «Biedrība Kristīgais žēlsirdības centrs» zupas virtuvē 16. martā bija liels, sen gaidīts notikums: pazīstamais pavārs Mārtiņš Sirmais kopā ar biedrības dienas centra bērniem gatavoja bērnu izvēlētos ēdienus — picu un ķiršu kūku.

Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai, kā izrādās, ir savas tradīcijas arī suvenīru jomā. Tradicionālā prezidentūras dāvana jau gadiem esot kaklasaites vīriešiem un lakati vai šalles sievietēm. Tradicionālajiem suvenīriem katra no prezidējošām valstīm parasti mēdz pievienot savu — konkrēto valsti raksturojošu suvenīru. Arī Latvija, uzsākot ES Padomes prezidentūru, saviem ārvalstu viesiem dāvina zīda kaklasaites un lina šalles – lakatus, bet kā prezidējošās valsts suvenīrs ir izvēlēts mazs māla svilpaunieks.

Par Valmieras roņu peldēm visa gada garumā vispirms padzirdēju no vienpadsmitgadīgās Emīlijas, kas peldes āliņģī iecienījusi jau otro gadu. Painteresējoties vairāk, uzzināju, ka par Valmieras roņu mammu daudzi mīļi sauc Sv. Sīmaņa draudzes mācītāja kundzi Lāsmu Olsoni. Viņa pati jau astoto gadu esot ronis. Pašlaik roņu kompānijā esot iesaistījušies ap divdesmit Sv. Sīmaņa draudzes locekļu, galvenokārt no draudzes liturģiskā kora, kuru vada Lāsma Olsone.

28. oktobrī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai būs 732. dzimšanas diena. Dievnams ar pašreizējo 47,60 metru torņa augstumu ir Valmieras simbols. Jau labu laiku tur rosās Valmieras būvfirma SIA «Ekers», kas līdz šā gada 1. jūnijam atjaunos bojātās torņa jumta koka konstrukcijas,  nomainīs jumta segumu un atjaunos torņa galerijas statņu apdari. Iecerēts renovēt arī pulksteni un baznīcas gaili.

«Esmu valmierietis MĀRIS BEMERS Roberta dēls» — tā sasveicinoties saka lodes grūšanas meistars, kuru daudzi sporta draugi joprojām atceras kā Māri Petraško. Izejot sarežģītus tiesvedības procesus, Māris ir atguvis jau sen gribēto sava tēva uzvārdu. Sakārtojis personīgo dzīvi,  strādā kā individuālais komersants un ir atgriezies  aktīvajā sportā — vecmeistaru rindās. Mārim pieder Latvijas rekords lodes grūšanā telpās profesionāļiem. Tas sasniegts 1989. gadā Viļņā un ir 21 metrs 25 centimetri. Tieši tāds rezultāts kā Jānim Bojāram, kurš to ieguva Maskavā 1984. gadā. Māris 2014. gadā, atsākot sportot vecmeistaros un atkal startējot Viļņā, laboja 24 gadus iesūnojušo Latvijas rekordu savā vecuma grupā V50+ ar rezultātu 15 metri un 49 centimetri.

Vecā gada izskaņā biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» telpas pieskandināja bērni un viņu vecāki. Dienas centra bērni sanākušos iepriecināja ar dziesmām un teātra uzvedumu. Uģis Adata kopā ar saviem volejbolistiem visus pārsteidza ar interesantu teatralizētu uzvedumu, kurā atainoja to, kā Mozus izveda savu tautu — izraēliešus no Ēģiptes. Uzveduma noskaņas radīšanā tika iesaistīti arī skatītāji.

Nesen Rīgas Doma baznīcā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ordinēja valmierieti Andi Smilgu garīdznieka amatā, pievienojot viņu vairāk nekā 150 luterāņu mācītāju saimei. Dievkalpojumā Rīgas Domā jaunajam mācītājam bija uzticēts teikt sprediķi.

INTA RAMATA ir viena no biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» zupas virtuves pavārēm. Mazliet kautrīga stāstīt par sevi, bilstot: «Labāk lai runā padarītie darbi!»