Šogad omikrons, nākamgad omega?
Mēs pārkāpjam gadumijas slieksni bez dižas ticības savai gaišākai un pārtikušākai nākotnei. Tikai ar izmisīgu cerību azotē, ka gan jau viss «šitais» kaut kad beigsies.
Mēs pārkāpjam gadumijas slieksni bez dižas ticības savai gaišākai un pārtikušākai nākotnei. Tikai ar izmisīgu cerību azotē, ka gan jau viss «šitais» kaut kad beigsies.
Mēs – īpaši hibrīdkara gados – attiecībās ar transatlantisko sabiedroto turamies pie ieražas, atvainojos, «tikai labu vai neko». Tāpēc acīs tā graužas vakardienas incidents Saeimā, jo tas izskatās gluži kā Krievijai nošpikots.
Jācer, ka skandalozā politiķa izaicinošie «vojāži» beidzot izraisīs Saeimā nopietnas pārrunas par tās deputātu imunitātes lietderību un, ļoti vēlams, pat atcelšanu.
Esmu pārliecināts, ka Egila Levita piedāvājums atjaunot valdībā kādreizējo valsts ministru amatu ir rūpīgi apsvērts, lietišķs un, iespējams, pat ļoti vajadzīgs risinājums.
Saeimas deputāte budžeta debatēs droši apsaukāja kolēģus par slepkavām: viņu samangotās «kvotu naudas» muzejiem un mazpulkiem tiekot atrautas saslimušiem un mediķiem.
Uzdodoties par banku darbiniekiem, telefon- un datorblēži šogad (janvāris-septembris), kā sarēķinājušas četras lielākās* Latvijas bankas, jau ir izkrāpuši no to klientu kontiem 8,6 miljonus eiro! Traki bagāti esam...
Jau trīs desmitgades mums ir pašiem sava – nacionāla, latviska, tautas (patiesajā) dzīvesziņā balstīta – politika. Pa tādu laika sprīdi sen vajadzēja pierast pie tās tradīcijām, metodēm un, jā, arī «ķēķa». Nekā nebija!
«Gaiļezera slimnīcā ir kovidmirušo rekords, slimos tur uzņems garāžā, iedarbina mobilo morgu,» vakar vēstīja sabiedriskā medija ziņas. Vai tiešām valsts veselības aprūpes sistēmā ir īstais brīdis «dumpim uz kuģa»?
Papildus mājsēdei un citiem liegumiem derētu vēl viens – līdz 15. novembrim aizliegt visiem un ikvienam meklēt vainīgos. Vēl labāk – līdz jaunajam gadam. Tikai kā mēs varētu to dabūt gatavu?
Uz ko tikai mēs neesam gatavi, lai dziļāk iegrābtos Briseles naudas apcirkņos! Vidzemes metropole un vienmēr dižmanīgā Ventspils tādēļ ir gatavas pat pašas sevi apsaukāt par «mikropilsētām». Patiesi ceru, ka tas rentējās.
Spriežot pēc vietējo – un par tādiem jau pircēju prātos kļuvušo – tirgotāju gadiem ilgās baidīšanas, vakar mums iestājās bībeliskā pastardiena, vikingu Ragnaroks, patiesās maiju kalendāra beigas vai kāds cits pasaules gala variants.
Zīmīgs datums šodien. Ne tikai Pasaules veģetārisma diena un Starptautiskā veco cilvēku diena, Annas Brigaderes, Aijas Kukules un Džūlijas Endrūsas (filmas «Mūzikas skaņas» un citu kino šedevru zvaizgznes) dzimšanas diena.
Saslimstības ar COVID-10 statistika atkal strauji kļūst biedējoša un traģiska. Valdība sakostiem zobiem steidz pielietot vienīgo līdzekli, kas spēj darboties kaut cik operatīvi – noteikt bargākus sanitāros ierobežojumus.
Otrdien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika atbalstīts Jaunās konservatīvās partijas jau pērngad iesniegtais priekšlikums aizliegt Latvijas parlamenta ēkā ienākt bijušajiem tā deputātiem, pret kuriem ir noteiktas sankcijas.
Man nav īsta priekšstata, cik nopietna problēmā Valmierā – vai citur novadā – jau ir pa trotuāriem (un gājējiem virsū) braucoši elektroskrejriteņi un to atvasinājumi. Ja vēl nav, tad diemžēl drīz būs.
Valsts galva, tēvišķi ievirzot šo «d#vadoto» Saeimu jaunam un smagam darba cēlienam (budžets! ne-/vakcinēšanās! robežu spriedze!), veiksmīgi izmantoja iespēju atgādināt sabiedrībai savas stiprās puses.
No visām pusēm skan aicinājumi «celties, iet...». Katrs, kurš jūtas esam kaut cik sabiedriski nozīmīgs, steidz demonstrēt patriotisko stāju, aģitējot par to, kas tāpat šķiet pašsaprotams. Tomēr saceltā kņada nevar noslāpēt sabiedrībai svarīgāko jautājumu: ko darīsim pēc tam, kad apklusīs uzvaras gaviles?
Mūsu ziemeļu kaimiņu politikā pirmdien, 30. augustā, iestājas nervozākais brīdis piecos gados. Par tādu viņi padarīja sava prezidenta vēlēšanas.
Rīgas centrā sarīkoto trešdienas nekārtību rosinātāju Aldi Gobzemu «var saprast» – kopš Jūlija Stepaņenko & CO aizdevās projām pie īstā «saimnieka», viņa radītā vēlēšanu projekta izredzes kļūst daudz blāvākas.
Pašpārliecināto «tautas glābēju» bariņam pievienojas brāļi Ģirģeni. Iespējams, jūs pat neesat pamanījuši viņu rosību politikā, bet tas abiem netraucē izziņot vēlmi dibināt savu partiju un, protams, solīt mums «drošāku rītdienu».