Adventes laiks jeb Ziemassvētku gaidīšanas laiks sākas četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem. Šajā laikā ik svētdienu tiek aizdegta svecīte. Adventes vainagā pirmo svecīti iededzām svētdien, 27. novembrī. Zīmīgi, ka šajā dienā notika arī Valmieras pilsētas Ziemassvētku egles iedegšana.
Plāņu pagasts atrodas 137 km no galvaspilsētas Rīgas, 40 km no Valmieras, 37 km no Valkas, 17 km attālumā no Strenčiem un Smiltenes.
Pirmdien, kad devos uz darbu, ielas bija ne vairāk un ne mazāk kā šausmīgā stāvoklī.
Lai gan 18. novembri, visticamāk, neatzīmējam, klājot galdu, dāvinot dāvanas un cits citu apsveicot, tomēr tie tāpat ir svētki, kas silda sirdi. Visu mēnesi pie jakas tiek nēsāta sarkanbaltsarkanā lentīte, un pa vakariem tiek skatītas filmas, kas saistītas ar mūsu vēsturi, – vismaz es tā daru.
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas ik gadu svinami 10. novembrī. Mārtiņdiena ir diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu – senlatviešu Saules gada kalendārā Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.
2018. gadā fondam «Iespēju tilts» pietika drosmes Valmierā atvērt pirmo sociālo uzņēmumu «Čaklās Bites Bode».
Piektdien, 4. novembrī, Valmierā norisinājās Lielā domrade, ko rīko Valmieras novada fonds (VNF). Lielajā domradē tika prezentētas Valmieras novada apkaimes vīzijas, lai vienotu vietējos iedzīvotājus tālākai gribai darboties kopā.
Jau labu laiciņu apritē ir aromatizētās e-cigaretes, kas pēc izskata atgādina krāsainos marķierus. Parastās cigaretes smēķējot diezgan izteikti smird, un pēc tam arī pirksti nesmaržo pēc rožu dārza, turpretī aromatizētās e-cigaretes pat smaržo.
Piektdien, 4. novembrī, Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē atklāja grafiti sienu «Viedāka Eiropa un Latvija», kas veidota, sadarbojoties Finanšu ministrijai (FM) un Vidzemes Augstskolai, lai radošas izpausmes veidā vērstu sabiedrības uzmanību uz jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada perioda uzsākšanu no 2023. gada. Mākslas darba «Viedāka Eiropa un Latvija» autors ir Matīss Maksimovs.
Par biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» darbību Liesma ir rakstījusi vairākkārt. Tur ir gan dienas centrs bērniem, tur arī tiek rīkota senioru klubiņa kopā sanākšana. Jau 22 gadus darbojas arī zupas virtuve, kas pabaro tos, kam tas ir vajadzīgs.
Pagājušonedēļ visu Latviju pāršalca ziņa, ka kādi cilvēki Kurzemes pusē nozāģējuši un nozaguši kopā 69 koka latas no soliņiem 15 autobusu pieturvietās.
Var teikt, ka ir sācies gada vēsākais laiks, un no skapja izņemam siltāku apģērbu – džemperus un jakas, cepures, šalles un cimdus.
Piektdien, 28. oktobrī, Valmierā norisinājās fonda «Iespēju tilts» konference par to, ka ir noslēdzies Sabiedrības integrācijas fonda projekts, kura ietvaros piektdienās jaunizveidotajās darbnīcās «Manas prasmes virtuvē» gatavoja gardas maltītes, kā arī organizēja tīklošanos Valmieras novadā ar sociālo jomu nevalstiskajām organizācijām.
HARIJS ROKPELNIS ir zināms kā Mazsalacas kādreizējais mērs, kā arī Valmieras novada pašvaldības deputāts.
Mazsalacas vidusskolā viesojamies, kad ir skolēnu brīvlaiks, un skola ir pavisam tukša, satiekam vienīgi skolas administratori un direktori ZAIGU IVANU, kas mūs jau gaida uz sarunu. Todien skolotājiem bijusi metodiskā diena, kad viņi veic savus plānotos darbus.
Mazsalacas senioru biedrība «Atbalss» aizvien darbojas. Tajā ir aktīvi 68 biedri, un biedrības priekšsēdētājs ir ĒRIKS CELMIŅŠ. Aicinājām viņu uz sarunu.
Valmieras centrā ir restorāns «Delizia». Tur saimnieko uzņēmējs MĀRCIS KALNIŅŠ ar komandu. Ēdienkartē var atrast gan veselīgus salātus, gan liellopa burgeru ar fritētiem kartupeļiem, gan arī tīģergarneles ar ķiploksviesta maizi – ir kaut kas katrai gaumei.
Trešdien, 26. oktobrī, notika atbalsta centra «Laiva» Mazsalacas sociālo pakalpojumu svinīgā atklāšana.
Ejot ciemos, man ir pierasts aiznest kādu ciemakukuli – vai nu tā ir šokolādes konfekšu kārba, vai kūka, vai kāds telpaugs, ja eju ciemos pirmo reizi.
Koronavīrusa krīzes ekonomiskā ietekme uz dažādām nozarēm un uzņēmumiem atšķiras un ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, iespējām pielāgoties traucējumiem piegādes ķēdēs un no tā, vai ir pieejami krājumi. Apgrozījuma izmaiņas ietekmējošais faktors pandēmijas laikā bija valsts noteiktie uzņēmējdarbības ierobežojumi. Dažādās jomās tie bija ļoti atšķirīgi – no pilnīgas nozares aizvēršanas līdz nekādai ietekmei, piemēram, ražošanas/eksporta jomās.