Svinam savu brīvību
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.
Konkursā «Gada balva sociālajā darbā 2022» novērtēts biedrības «Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija» SOS Ģimeņu atbalsta centra «AIRI vecākiem» sociālās darbinieces Inetas Vizuliņas paveiktais. Viņa saņēma balvu nominācijā «Labākais sociālais darbinieks NVO un privātajā sektorā».
Dažādu jomu speciālisti saka, ka viņiem pietrūkst laika un iespēju strādāt savu tiešo un vajadzīgāko darbu, jo laiks jāvelta atskaitēm, izziņām, attaisnojošiem dokumentiem, reģistrēšanai, papīru pārsūtīšanai.
Igaunijas prezidents Alars Kariss ar dzīvesbiedri Sirji Karisu Latvijā bija ieradies valsts vizītē. Lielāko daļu trešdienas viņi pabija Valmierā un mūsu novadā.
Nevienojoties ar valdību par pedagogu atalgojuma celšanu un slodžu sabalansēšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pirmdien sāka trīs dienu streiku, kurā piedalās vairāk nekā 19 tūkstoši dalībnieku. Viņu vidū arī Valmieras novada izglītības iestādēs strādājošie.
Aprīļa sākumā Valmierā ikvienam no 14 gadu vecuma bija iespēja veikt bezmaksas HIV, B un C hepatīta, sifilisa eksprestestu. Iespēju izmantoja retais.
«Dakter, labdien!», nekā citādi nevar uzrunāt cilvēku, kurš mediķa profesijas virzienā raudzījies kopš piedzimšanas, bet teju pusgadsimtu ar veselības aprūpi ir tik cieši saistīts, kā vīteņaugi mēdz apvīties ap stingrāku stumbru, un vairs nav skaidrs, kurš kuru tur nelaiž vaļā.
Valmierietis AGRIS LASMANS kļuvis par pasaules čempionu ratiņkērlingā, un šis ir lielākais panākums Latvijas kērlinga vēsturē. Tiesa, Agris to nepaveica viens, bet pārī ar izcilo Poļinu Rožkovu, kas jau bijusi vairāku paralimpisko spēļu dalībniece. Agris sportojis kopš bērnības, piedalījies paralimpiskajās spēlēs Ķīnā un tagad cer, ka tandēms varētu būt tik veiksmīgs, lai jaukto pāru konkurencē turpmāk aizvien biežāk skatītos spožākā kaluma medaļu virzienā.
Apbrīnojama prasme valdībai un nozari pārstāvošajai ministrijai turēt nozarē strādājošos un tūkstošiem Latvijas ģimeņu šāviena attālumā.
«Valdība ir runājusi: palielināt algas vispirms sev, tautai ekonomiski grūtos apstākļos, ir ok,» tieši saka mūrmuižniece NORA FREIMANE. Viņa ir iniciatore divām iniciatīvām sabiedrības līdzdalības platformā «Mana balss.lv».
Aušana, adīšana, tamborēšana, mezglošana un vēl virkne prasmju, ko iespējams apgūt aprunājoties, mācoties un darot, kā arī pašu labi paveikto cildinot. Tā strādā lietišķās mākslas studija «Trikāta».
«Pazuda dažu minūšu laikā,» tā raksta suņu saimnieki, kas izmisīgi, izmantojot visas iespējas – sociālos tīklus, presi, radio, televīziju, apbraukājot teritorijas dienās un naktīs, meklē savus mīluļus.
Imants Lancmanis – gleznotājs, mākslas vēsturnieks, grāmatu autors, Rundāles pils saimnieks, dzīvesgudrs cilvēks, kurā svarīgi ieklausīties. Viņa pārdomas ir vērtība. Tās viņš izsaka mākslā, vārdos un sajūtās.
«Māksla ir jūtu objekts, kas jāuztver ar acīm, ar sirdi, lai emocijas plūst pāri prātam tomēr. Teikšu, ka mūsdienu mākslā, kultūrā tā iztrūkst, jo pārlieku viss orientēts uz prāta rotaļām un mazā mērā uz sirds darbību,» Valmieras muzejā savas personālizstādes atklāšanā sacīja Imants Lancmanis.
Juris Alberts Ulmanis ir alpīnists, zemessargs, Amerikā dzimis latvietis un pašlaik arī lektors Vidzemes Augstskolā.
Latviešu valoda nav viegla, saka teju visi, kam tā nav dzimtā, kas mūsu valsts valodu apguvuši gada, divu vai trīs laikā, un tādu cilvēku ir daudz. Mūsu sabiedrības daļa, kas atbrauca šeit mācīties, atrada darbu, izveidoja ģimeni.
Speciālisti Latvijas meteoroloģiskos apstākļus uzskata par piemērotiem alternatīvo energoresursu izmantošanā, it sevišķi ņemot vērā globālās sasilšanas efektus – aizvien sausākas vasaras, spēcīgākas vēja plūsmas un vētras. Par alternatīvās enerģijas veidiem uzskata vēja, saules, biomasas un ģeotermālo enerģiju. Šajā publikācijā stāsts par to, kā ietaupīt resursus, izmantojot saules enerģiju pašpatēriņam, un par biomasas granulām, kas lētākas patēriņā, bet izejvielas iegūšana palīdz arī sakārtot apkārtējo vidi.
Cilvēka izraisīta globālā sasilšana jau ir radījusi vairākas novērotas pārmaiņas klimata sistēmā. Pārmaiņas ietver sauszemes, okeāna temperatūras paaugstināšanos, kā arī biežākus karstuma viļņus lielākajā daļā sauszemes reģionu, turklāt tie kļuvuši arī ilgāki.
Sibīrijas ceļus gājušie mums vienmēr atgādināja, ka bijušas sāpīgas lappuses vēsturē, kuras latvieši nedrīkst aizmirst. Tās ir deportācijas, ko piedzīvoja tūkstošiem cilvēku 1941. un 1949. gadā.
Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras teātra ēkas pamatos tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.