Gaida salu un sniegu atgriežamies
Kalnos, kur trases arī mākslīgi radītas, ziemas prieki turpinās pilnā sparā. Slēpošanas trases, kas pašu spēkiem šķūrētas, un slidotavas, kas ik pārdienu lietas, pašlaik pabojātas.
Kalnos, kur trases arī mākslīgi radītas, ziemas prieki turpinās pilnā sparā. Slēpošanas trases, kas pašu spēkiem šķūrētas, un slidotavas, kas ik pārdienu lietas, pašlaik pabojātas.
Atvērtība, nevis noliegums, smaids, nevis grumbu rievas sejā, spītējot ikdienas grūtībām.
Īpašas fotogrāfijas, stāstu varoņu balsīs ierunāti dzīvesstāsti, apraksti dažādās valodās tagad dzīvo savu dzīvi, bet pilda svarīgu uzdevumu — liek cilvēkiem visās pasaules malās aizdomāties par cilvēku ar invaliditāti dvēseles spēku.
Par mammu vai tēti neviens nepiedzimst, jo šīs sociālās lomas ir jāapgūst tāpat kā jebkas šajā dzīvē. Taču mācīties var tad, ja ir paaudzēs likti pamati, uz kuriem būvēt stāstu par sava bērna bērnību. Pāris nedēļu laikā Latvijā miruši trīs bērniņi. Viņiem bijuši vecāki, kur kāds gadiem, cits vēl tikai mēnešiem mācījies kļūt par vecāku, bet nekas nav sanācis, jo nav izpratnes par šo atbildību pat ābečnieka līmenī.
Latvijā izsludināts gripas epidēmijas periods, jo pēdējā nedēļā būtiski audzis ar gripu saslimušo pacientu skaits — Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā. Valmierieši pašlaik vairāk slimojot ar augšējo elpceļu vīrusiem.
Valmieras dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem «Stropiņš» nodarbību plāns ir saistošs gan 20 gadus veciem jauniešiem, gan pieaugušajiem, kuri apzinājušies savu varēšanu.
Valmierā un Madonā darbojas deju kopas, kurām vienāds nosaukums — «Atvasara». Ziemas vidū kolēģi tikās dziesmu un deju lielkoncertā.
Šodien Helsinkos atklāj Ziemeļvalstu lielāko starptautisko tūrisma izstādi «Matka». Tajā jau tradicionāli piedalās arī Valmieras Tūrisma informācijas centra speciālisti.
Skaņkalnes centrā un tajā pašā laikā plašā klajumā slejas Pareizticīgo dievnams. Uz dievkalpojumiem ikdienā pulcējas pārdesmit ticīgo, bet šodien dievnams būs pārpildīts.
Mazsalacas vidusskolas ilggadējā mūzikas skolotāja, koru vadītāja Vija Seimane jau sešus gadus ir senioru vokālā ansambļa «Atbalss» priekšplānā.
Pērnajā gadā 30 mazsalaciešu, ramatiešu, skaņkalniešu, sēliešu ģimenes piedzīvoja priecīgu notikumu — bērniņa ienākšanu ģimenē.
Mazsalaciete ANITA BROKĀNE kopš pavasara strādā novada dzimtsarakstu nodaļā.
Anita aizvieto kolēģi, kura devusies bērniņa kopšanas atvaļinājumā, un priecājas, ka juristes izglītībai rasts interesants lietojums.
Vairāk nekā 20 Valmieras seniori pēc daudzu gadu pārtraukuma sēdušies skolas solā. Dāmas un kungi vēlas mācīties angļu valodu.
Valmieras Valsts ģimnāzijā un Valmieras Mākslas vidusskolā skatāmi starptautiskā fotoprojekta «AccessAbility» darbi. Izstāde atklāj 14 Latvijas un 14 zviedru cilvēku ar invaliditāti pieredzi, iespējas un varēšanu.
Traumatoloģisko nodaļu un tās kolektīvu pašu kolēģi Vidzemes slimnīcā nosaukuši un atzinuši par pērnā gada labāko slimnīcas struktūrvienību. Kā ir būt labākajiem, cik daudz jāstrādā, kad atnāk gandarījums, — par to saruna ar nodaļas virsmāsu PĀRSLU SIPPO.
VINETA SUIJA nesūdzas, ka, saņemot invaliditātes pensiju, jādzīvo ļoti pieticīgi. Viņa cep ūdenskliņģerus, vasarās lasa meža ogas, pin Jāņu vainagus, bet ziemu pavada adot.
Līgatnes dabas takās 11. janvāris ir īpašs rīts. Pirms 16 gadiem tur piedzima lācēns, kuru izloloja cilvēks.
Ledus bieži ir nedrošs, ielūstot izglābšanās un izdzīvošanas iespējas diemžēl ir niecīgas.
Bērniem stāstām, ka sniegs ir sasalis lietus, bet sniegpārslas salīdzinām ar baltām pūkām, spalvām vai asiem krikumiem un ķeram tās uz cimda, lai izpētītu. Patiesībā sniegpārslu un sniega pasaule ir daudz sarežģītāka.
Ja ik pārdienas ieejam veikalā un iepērkoties pie kases paņemam (paņemt gan jau labu laiku nav iespējams) vai, iztērējot 10 — 15 centus, nopērkam polietilēna maisiņu, tad tiešām sanāk tā statistika, kas klejo apkārt: katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērē ap 190 plastmasas maisiņu, kurus tad vēlāk izmanto pēc saviem ieskatiem.
Pasaules valstīm un tautām ir kopīgas un arī ļoti atšķirīgas tradīcijas: ko vēlēt, ko darīt, kādām domām sākt jaunu gadu.
Tā ir tikai iedoma, ka laba vēlējumus jaunajam gadam varam izteikt vien gadu mijā, jo labu varam vēlēt katru dienu. Ne mazāk interesanti bija papētīt, kā Jaunais gads sagaidīts dažādās valstīs, kultūrās, un salīdzināt, ko mēs katrs iespējam to mirkļu laikā, kad mainās lielie cipari kalendārā.