Ilze Kalniņa

Ik gadu Latvijā vairāk nekā 1000 bērnu piedzimst pirms noteiktā laika.

«Mēs centāmies neizjust un neredzēt to ļaunumu, bet redzēt to labo visur. Un bija ļoti daudz labā,» teikusi rakstniece Melānija Vanaga. Šajā novembrī latvieši lasa, ieklausās un bauda darbus, kur ciešanas pārtop par spēku un cerību.

Droši vien Latvijā pašlaik nav cilvēka, kurš vismaz nebūtu dzirdējis vārdu salikumu «Melānijas hronika».

Kinoskatītāju vērtējumam nodota Viestura Kairiša spēlfilma, Nacionālajā bibliotēkā novembris nosaukts par Melānijas Vanagas mēnesi. Visa sākums tiešām ir viņa — juriste, žurnāliste, rakstniece, kultūrvēsturniece un Amatas novada pētniece Melānija Vanaga.

Ģimenes ārsti iebilst, ka no 1. decembra pacientu darbnespējas lapas būs jāizsniedz elektroniski, bet e-recepšu izsniegšanai sāksies izmēģinājuma periods.

Latvijā ir donori, kuri asinis ziedojuši 100 un vairāk reižu, būs kāds, kurš Latvijas dzimšanas dienas mēnesī to izdarīs pirmoreiz, apliecinot, ka arī tā izpaužas patriotisms.

Novembra pirmajā svētdienā pasaulē un jau trešo gadu arī Latvijā atzīmē Bāreņu svētdienu. Vēsts par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un sabiedrības iespēju viņiem palīdzēt īpaši tiek sludināta kristīgajās draudzēs.

Gada aukstajā laikā cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas meklē pajumti naktspatversmē.

Rūjienas senioru māju par savu dzīvesvietu sauc vairāk nekā 100 sirmgalvju no Vidzemes. Daži šurp uz dzīvi pārcēlušies arī no Rīgas.

Atbildīgs pasaules klejotājs, kurš vienmēr atgriežas mājās, — tāds ir Valmieras Drāmas teātra aktieris OSKARS MOROZOVS, kurš zina, ka brīva telpa smadzenēs, ko dāvā citviet ieraudzītais, ļauj daudz vairāk radoši strādāt.

Uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits nepalielinās, taču ik gadu jaunu ģimeni ārpus Latvijas atrod ap 150 bērnu no mūsu valsts bērnunamiem, audžuģimenēm. Lielākā daļa devušies pie jaunajiem vecākiem uz Itāliju, Franciju un ASV.

Laivotāji Salacai rudenī pagriež muguru, bet makšķernieki joprojām veras tās atvaros.

Kamēr laika apstākļi ļauj, pilsētā daudz darāmā infrastruktūras sakārtošanā, vides labiekārtošanā.

Mazsalacas pilsētas bibliotēku apmeklē jauni un veci, un tā notiek jau 130 gadus. Bibliotēka ir viena no senākajām Ziemeļvidzemē.

«Vecmamma vienmēr teica: neturi naidu uz krievu tautu! Pie mūsu sāpēm bija vainīgas lielvaras,» tā Valmieras politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja ĀRIJA KĀRKLIŅA un piebilda:  «Par latviešu gaitām un likteņiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos ir jāatceras ne tikai piemiņas reizēs. Šis vēstures posms jāzina, lai tauta stipra dzīvotu tālāk.»

Vairāk nekā 70 Valmieras vidusskolēni un ģimnāzisti, kuri nākotnē plāno studēt un strādāt medicīnas nozarē, Valmieras Valsts ģimnāzijā reizi mēnesī varēs mācīties un praktiski līdzdarboties Jauno mediķu akadēmijā.

Spānija un Latvija ir tik atšķirīgas, bet var gadīties, ka sirdī ļoti tuvas.

Hosē ir spānis, kurš pēc dažādām traumām un sāpīgām vainām palīdz atlabt valmieriešiem, kas apmeklē rehabilitācijas un fitnesa centru Valmierā «Bimini», un katru nedēļu spāņu puisi var satikt arī Rūjienas senioru mājā, kur viņš ar prieku vada laiku kopā ar sirmgalvjiem, dāvājot viņiem kustību prieku.

«Latvijas lielākā problēma ir nabadzība,» šajā nedēļā izplatītā ziņojumā plašsaziņas līdzekļiem teicis tiesībsargs Juris Jansons. Plašsaziņas līdzekļi ik dienu stāsta par tiem, kam Latvijā klājas grūti: pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, bez darba palikušajiem, un rāda arī to, kādi ir nabadzības vaibsti pasaulē.

Grupu māja «Saulrīti» atrodas pārsimt metru attālumā no Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiāles «Rūja». Māja izveidota centra teritorijā, bet centra klienti, kuri izvēlējušies šo pakalpojumu, dzīvo daudz patstāvīgāk.