Ingrīda Zīriņa

Mirkli pirms simts

2.Jūlijs, 2014
Valmierietis
Laikrakstā

Rosīga un darbīga

Valmiera 20. gs. sākumā — administratīvās, saimnieciskās un kultūras dzīves centrs. Arī Valmieras apriņķis, tolaik viens no lielākajiem Vidzemes guberņā. Jau 1897. gada tautas skaitīšanā valmieriešu skaits pārsniedzis piecus tūkstošus (5050). Pēc tautībām saskaitīti 76,5% latviešu,11,9% vāciešu, 6,5% krievu, neliels % ebreju, igauņu, poļu. Gadsimtu mijā apriņķa pilsētā koncentrējušās dažādas pašvaldību un valsts iestādes, kur augstākos posteņus pārsvarā ieņem krievu ierēdņi.

Par Vecpuišu parku

13.Jūnijs, 2014
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Vecpuišu parks dibināts 1914. gada rudenī, un šogad tiek atzīmēta tā pastāvēšanas simtgade. Parka nosaukuma izcelsme saistīta ar toreizējiem parka dibinātājiem, tad vēl neprecētiem astoņiem kungiem, kuri vēlāk parka teritoriju novēlēja Valmieras pilsētai. Vispazīstamākais no viņiem — Georgs Apinis, mediķis un pilsētas galva (mērs) no 1906. līdz 1910. gadam. Parka teritoriju izveidoja, apvienojot divus lielus blakus esošus zemes gabalus — Georga Apiņa zemi (mūsdienās pirms kinoteātra «Gaisma») un zemes gabalu, kas tolaik piederēja trūcīgai vācu ģimenei — Liljēm.

Šīs dienas maijā

27.Maijs, 2014
Valmierietis
Laikrakstā

Daudzu gadsimtu ilgajā vēsturē Valmiera atradusies dažādu kara kungu rokās. Pēc 1. Pasaules kara beigām, sabrūkot milzīgajai Krievijas impērijai, vairākas no kādreizējām Baltijas guberņām izveidoja neatkarīgas republikas. 1918. gada 18. novembrī arī Rīgā tika proklamēta jaunā Latvijas valsts. Saspriegojoties politiskajai situācijai, kļuva skaidrs, ka bez sīvas cīņas komunisti, kas bija kļuvuši par jaunās varas nesējiem nu jau Padomju Krievijā, tik viegli bijušās teritorijas neatdos...

Mežu daudzinot

15.Aprīlis, 2014
Valmierietis
Laikrakstā

Pirms septiņdesmit četriem gadiem (1930.) Latvijā pirmoreiz rīkoja Meža dienas. Tajās līdz pat 1940. gadam ļoti aktīvi darbojās jaunatne. Ikgadējos zaļajos pasākumos iesaistījās arī pieaugušie, gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis. Toreizējais Mežu departaments šiem pasākumiem atvēlēja ne vien līdzekļus un stādāmo materiālu, bet arī norīkoja speciālistus un mežziņus konsultācijām.