Ar sacensībām vesera mešanā sievietēm un lodes grūšanā zēniem un vīriem šovakar pl. 16 sāksies Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, kurās startēs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieaugušo (ar vienu U-23 grupas sportistu katrā disciplīnā) un U-16 vecuma izlases.
«Pirmās sāku minēt žurnālā Draugs publicētās krustvārdu mīklas, Zvaigznes mīklas jau bija nopietnākas un grūtākas, mani nedaudz kaitināja tajās prasītie rakstnieki, dzejnieki, kuri bija jāatmin pēc dzimšanas gada skaitļiem. Protams, informāciju varēja meklēt lielajā Latvijas padomju enciklopēdijā, daudz esmu arī lasījis, teiksim, Kapteiņa Granta bērnus izlasīju, mācoties 3. klasē, taču regulāri krustvārdu mīklām sāku pievērsties vidusskolas laikā un nu jau esmu minētājs ar vismaz 30 gadu stāžu,» kā sākusies aizraušanās ar krustvārdu mīklu minēšanu, atceras KASPARS ROĶIS. «Esmu pāris reizes pamēģinājis sacensties arī Latvijas krustvārdu mīklu risinātāju čempionātā. Tajā mans labākais sasniegums — pirms dažiem gadiem iegūtā 30. vieta starp apmēram 100 dalībniekiem.
Parīt Jāņa Daliņa stadionā tiks dots starts gadskārtējām Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensībām vieglatlētikā, kas norisināsies jau divdesmit pirmo reizi. Kopš formāta maiņas no Latvijas novadu uz Baltijas valstu mačsacīksti rezultātu līmenis jūtami audzis, taču spožajai parādes fasādei mēdz būt arī savas ēnas puses, tāpēc, lai nebūtu tukšas dūrīšu vicināšanas, kad notikums jau pieder vēsturei, pakavēšos pie dažām niansēm, no kurām, manuprāt, rīkotājiem būtu vēlams izvairīties.
Pēdējā laikā dzirdams arvien vairāk neapmierinātu valodu par to, ka esam pārdevuši savu neatkarību Rietumiem, jo, kā Briselē un NATO mītnē teiks, tā arī būs. Es šiem apgalvojumiem varu piekrist tikai daļēji. Nu, ņemsim kaut vai medicīnisko aprūpi — vai tad Brisele būtu noteikusi, ka uz plānotajām operācijām sirdzējiem jāstāv rindās mēnešiem un pat gadiem? Nē, mīlīši, tā ir vairāk nekā divdesmit neatkarības gados izveidojusies sistēma. Tāpat šaubos, vai NATO ģenerālštābs būtu kaut kā ieinteresēts, lai visiem mazuļiem nepietiktu vietas bērnudārzos, toties pietrūktu kontingenta lauku skolās — jau atkal tā ir sistēma.
«Kāds varbūt teiks, ka šī ideja ir nedaudz traka un aptaurēta, bet man šķiet patīkami, ka trijās vietās Valmierā — pie Vidzemes Augstskolas, pie Mūzikas skolas un pie Dzirnavu ezeriņa līdzās kāpnēm uz Bastionu — atradīsies publiskas klavieres,» sestdienas pēcpusdienā pl. 17, atklājot 24 stundu klavierspēles maratonu, klātesošos uzrunāja Valmieras novada fonda brīvprātīgais Mārcis Bogdanovs. Savukārt Valmieras Mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis, apsveicot atnākušos, izteica cerību, ka maratona laikā viņiem pievienosies gan klausītāji, gan dalībnieki, lai atbalstītu šo jauno, skaisto ideju, ka klavieres var skanēt arī brīvā dabā un pie tam vēl 24 stundas.
Ar aktieri un režisoru AGRI MĀSĒNU ir interesanti sarunāties ne vien par teātri, lielo mākslu un citām pārpasaulīgām dimensijām, bet arī tīri sadzīviskām lietām — bērniem, mājdzīvniekiem, veselīgiem ēdieniem un dzērieniem, jo viņam tuvs viss dabiskais un vienkāršais. Taču profesionālajā jomā Agra prasības ir augstas un negrozāmas:
Pirmdien tirdzniecības centra Valleta 3. stāvā tika atklāta izstāde, kas veltīta līdzšinējiem Valsts prezidenta balvas izcīņas vieglatlētikā laureātiem un viņu sportiskajiem sasniegumiem.
«Sēļu pagasta svētki padevās ļoti krāšņi,» pagājušās sestdienas notikumus atceras pagasta kultūras pasākumu organizatore INĀRA BLŪMA. «Protams, par atbalstu jāpateicas novada domei. Svētki bija saistīti ar skolas jubileju, kuras pirmsākumi meklējami jau 1861. gadā, bet tieši šīs skolai speciāli celtās ēkas atvēršana datēta ar 1875. gadu. Meklējot vēsturiskos materiālus, mēs arhīva izrakstos atradām informāciju, ka šī skola 1938. gadā tikusi nosaukta Latvijas brīvības cīņu dalībnieka kapteiņa Zolta vārdā. 1940. gadā iznākusi arī grāmata Kapteiņa Zolta rota, bet šajā sarīkojumā jaukākais bija tas, ka tajā piedalījās arī Zolta dzimta — dēls, mazmeita un mazmazdēls, kā arī aptuveni 30 reģistrējušies skolas absolventi ar savām ģimenēm. Līdz ar to pasākums izvērtās pavisam interesants un atmiņu stāstiem bagāts ar kopīgu jubilejas kliņģeri un kafiju.
Kā informē pūtēju orķestra Cēsis prezidents Māris Buholcs un kolektīva galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs profesors Jānis Puriņš, 25. jūlijā Cēsīs notiks II Izklaidējošās un deju mūzikas festivāls Cēsu kauss pūtēju orķestriem 2015.
Aizvadītajos Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos par skanīgu pārsteigumu parūpējās Valmieras Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Si bemol, 4. maijā izcīnītajam I pakāpes laureātu godam defilē programmā pagājušās otrdienas skatē pievienojot arī laureātu titulu koncerta repertuārā. Tātad pietiekami svarīgs iemesls, lai aicinātu dalīties iespaidos nopietnākā sarunā orķestra māksliniecisko vadītāju MĀRTIŅU BIRNI.
Sestdien Mežaparka Lielajā estrādē masveidīgi ģība kopkora dalībnieki, tāpēc tika pārtraukts Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.
Valmieras Valsts ģimnāzijas jauktais koris Bonus vakar rīta agrumā pirms kāpšanas autobusā, lai dotos uz XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku finālskati, vēl pusstundiņu ievingrināja balsis mūzikas kabinetā, jo finālā jāuzstājas ar otro kārtas numuru, līdz ar to ar kādā no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas auditorijām atvēlēto stundas ceturksni var izrādīties par maz, savukārt, iedziedoties autobusā, pēc diriģenta Imanta Toča domām, iespējams tikai pazaudēt balsi.
Otrdien finālkonkursā tika noskaidroti labākie pūtēju orķestri. Pavisam trīs grupu kategorijās piedalījās 23 kolektīvi, kuru sniegumu vērtēja starptautiska žūrija. Tās sastāvā darbojās Ots Kasks (Igaunija), Helēna Sinisalo (Somija), Kazis Daugela (Lietuva), Jānis Retenais un Guntis Kumačevs.
Jelgavā 19. un 20. jūnijā notikušajās Latvijas Peldēšanas federācijas kausa izcīņas sacensībās, kurās uzvarētāji komandu cīņā tika noteikti pēc izcīnīto zelta godalgu skaita, Valmieras pārstāvji ar Sindijas Siliņas un Uvja Kalniņa palīdzību ieņēma godpilno 2. vietu aiz Delfīna sportistiem.
Sekojot prezidenta Bērziņa aicinājumam un Saeimas deputātu piemēram, arī es nolēmu iekopt savu ekoloģiski tīro zemeņu dobi, kāpostu vagu, lecekti ar gurķiem, salātiem, dillītēm un tādā garā. Radagabals zemkopis bija tik laipns, ka uzara, nokultivēja un sadzina vagas nelielajā zemes pleķītī, atlika tikai dēstīt augsnē stādus un kaisīt sēklas, lai rudenī ievāktu pirmo ražu.
Pagājušajā ceturtdienā Valmieras Mūzikas skolas 217. klasē notika pedagogu Irinas Grinbergas, Vēsmas Liepiņas, Airas Rulles un Aivas Tauriņas-Šariņas vecāko klašu audzēkņu Anetes Evertes, Felisas Muķieles, Sabīnes Elizabetes Semeņjukas, Sandijas Vaskas, Nika Kevina Markitāna, Tatjanas Starčenkovas, Dmitrija Starčenkova, Noras Osvaldes, Līnas Kuģes, Melānijas Skutānes, Rūtes Nikolas Ērgles, Ralfa Arvīda Brutāna, Ikara Krieva, Kates Jevdokimovas, Evelīnas Negribas, Jāņa Saverasa, Katrīnas Anetes Gobas, Terēzas Elizabetes Mačas, Artas Megijas Taubes, Annas Tipses, Kārļa Zvirbuļa, Danila Voroncova, Noras Tīnas Salmiņas un Marijas Lukinas koncerts. Jaunie pianisti atskaņoja Ķepīša, Arnes, Baha, Bēthovena, Klementi, Bertīnī, Kūlava un citu komponistu sacerējumus.
...dakter's dos, dakter's brīvu dienu dos — savulaik draiski dziedāja Viktors Lapčenoks, taču ikdiena bieži vien mēdz būt krietni skarbāka un nežēlīgāka par Valda Artava ironiskajiem pantiem.
Pagājušajā trešdienā apritēja tieši 50 gadi, kopš uz savu pirmo mēģinājumu Anatolija Stepanova vadībā pēc Valmieras gaļas kombināta administrācijas, partijas pirmorganizācijas un arodbiedrības komitejas iniciatīvas kombināta ēdnīcā tika pulcināti pārdesmit vīru, kuri lika pamatus tam, ko šodien pazīstam kā Valmieras Kultūras centra pūtēju orķestri Signāls — visā valstī zināmu un atzītu pašdarbības kolektīvu.
Piektdien laikraksta Liesma redakcijā viesojās Eiropas Parlamenta deputāts KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, lai konkursa Eiropas Parlamenta eksperts laureātiem pastāstītu par savu darbību, atbildētu uz viņu jautājumiem un izlozētu divas ceļazīmes uz Briseli.
Jau kopš februāra, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar pašvaldībām vēsturiskajos novados organizēja vokālās mūzikas konkursa Balsis 2015 skates. Pirmajā atlases kārtā visā Latvijā savu sniegumu rādīja ansambļi un vokālās grupas, kurās piedalījās vairāk nekā 1200 dziedātāju, bet uz fināla konkursu Rīgā kopumā tika izvirzīti 209 dalībnieki.