Kā mazam cinītim gāzt lielu vezumu. IV
Pirmo reizi Eiroparlamentā ievēlētais žurnālists ANDREJS MAMIKINS sevi pieteic profesionāli izsmeļoši:
Pirmo reizi Eiroparlamentā ievēlētais žurnālists ANDREJS MAMIKINS sevi pieteic profesionāli izsmeļoši:
Vidzemes Augstskolas pirmais rektors profesors ARTIS PABRIKS par Eiroparlamenta deputātu ievēlēts pirmo reizi, taču politikā viņš nav nekāds iesācējs: no 2004. līdz 2007. gadam vadījis Ārlietu ministriju; no 2010. gada rudens līdz 2014. gada janvārim bijis LR aizsardzības ministrs, līdz ar to Briseles gaiteņu labirintos un jaunajos pienākumos orientējas pārliecinoši un profesionāli.
Valmieras Volejbola kluba un Ievas Stiģes rīkotajam starptautiskajam veterānu turnīram šoruden apritēja divdesmitā gadskārta. Jubilejas sacensības Valmieras kauss 2014 15. novembrī bija pagodinājušas 22 komandas ar 179 dalībniekiem no Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas, kuras galvenā tiesneša Elmāra Gaišā modrajā uzraudzībā četrās vecuma grupās sparīgi cīnījās par kausiem un medaļām.
Pēc tam, kad Kocēnu sporta kluba Rubene florbolisti iepriekšējā kārtā izbraukumā ar 8:6 (4:2, 3:4,1:0) sagādāja pirmo un pagaidām vienīgo zaudējumu pērnā gada čempioniem Cēsu alus/Lekrings spēlētājiem (vārtus mūsējo labā guva Ritvars Bērziņš un Ingars Matisons — pa 2, Ringolds Kalniņš, Andris Jēkabsons, Mārtiņš Zelčs un Atis Stepāns), uzvara ar 9:5 (0:2, 5:1, 4:2) tika izcīnīta arī pirmdienas mačā Vidzemes Olimpiskajā centrā pret Valmiera/ViA komandu. Šis panākums ļāva rubeniešiem pakāpties jau uz ceturto vietu Latvijas virslīgas čempionāta kopvērtējuma tabulā.
«Bez viņa mūsu datori sen būtu salūzuši,» tā kolēģi slavē Naukšēnu novada vidusskolas informātikas skolotāju JĀNI LOČMELI, kas nule kā apbalvots ar Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu. Par savām skolotāja gaitām Jānis stāsta:
«Adīt sāku sešpadsmit gadu vecumā, iemaņas apguvu pati, bet to, ko vēl nemācēju, man ierādīja vīra krustmāte,» savu aizraušanos ar adīšanu atceras PĀRSLA MURELE, kas ikdienā uzpoš telpas Naukšēnu novada Ķoņu pagasta pārvaldē.
KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, kas arī Eiropas Parlamentā ievēlēts atkārtoti, vispirms iepazīstināja ar procesa niansēm:
Valmieras atklātajā čempionātā, kurā startēja 160 sportisti no 6 komandām, jaunu Valmieras rekordu U-10 vecuma grupā sasniedza Kristaps Miķelsons, 100 m brīvajā stilā veicot 1:11,99, kas viņu ierindoja 2. vietā. Kristapam vēl uzvara 200 m kompleksā - 3:03,39 un 2. vietas 100 m uz muguras - 1:23,87 un 400 m br. st. - 5:45,43. Vecākajā grupā (2000. g. dzimušie un vecāki) šo distanci ātrāk par 1 minūti veica 12 peldētāji, viņu vidū valmierieši: 1. Kalvis Lakučs - 52,51 s, 2. Gustavs Vīksne - 53,73 s, 4. Oto Samušs - 55,41 s, 7. Sigmunds Siliņš - 57,25, 8. Jānis Valdemārs Eliass - 57,84 s un 9. Edvards Niklāvs Tumens - 58,40 s.
Lai Latvijā stiprinātu partiju sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot 12. Saeimu, solījis jau šomēnes iesniegt likumdošanas iniciatīvu palielināt partiju dibinātāju minimālo skaitu no pašreizējiem 200 līdz 500, kā arī prasību, ka Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus varēs iesniegt tikai partijas, kas izveidotas vismaz gadu pirms vēlēšanām.
Pašlaik valdības maiņa notiek ne vien Latvijā, bet visā Eiropā — nupat pie ražena darba cēliena ķēries gan šovasar ievēlētais Eiropas Parlaments, gan nule kā apstiprinātais jaunizvēlētā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera eirokomisāru kabinets, kurā viens no viceprezidentu portfeļiem uzticēts Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim. Par to, kas notiek Briselē, visbiežāk mēdzam visgudri pavīpsnāt, kaut gan 10 gadu laikā, kopš Latvija uzņemta par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, tā kā vajadzētu būt apradušiem, ka tieši tur tiek izstrādāta vienotās Eiropas ekonomiskā un ģeopolitiskā stratēģija, kas ne vienmēr būs pa prātam bez izņēmuma visām 28 ES valstīm. Šo apstākli, kā zināja teikt Eiropas Komisijas darbinieki, savai aizstāvībai pamanījušies izmantot mūsu ministri, katru Latvijai labvēlīgu EK lēmumu uzdodot par savu personīgo panākumu, savukārt ne tik izdevīgu regulu pieņemšanu aizbildinot, ka to jau tie tur Briselē atkal salaiduši dēlī, lai gan neviens nopietns jautājums netiek izlemts bez visu valstu attiecīgās nozares ministru klātbūtnes.