6. novembra vēlā vakarā Naukšēnu bibliotēkā notika saruna PAR un AP MIGRĒNU. Šī nebija prezentācijas rāmītī skaisti salikta lekcija par to, kas ir nepareizi, kas pareizi, kādas zāles dzert un viss būs kārtībā.
12. oktobrī Naukšēnu bibliotēku gandrīz 11 stundas piepildīja ļaužu čalas.
Lai gan bieži lauku bibliotēkās vasaras laikā parasti ir vērojams mazāk apmeklētāju, tomēr daudzi lasītāji pamanīja, ka sakarā ar Naukšēnu ilggadējās bibliotekāres došanos pelnītā atpūtā no vasaras vidus Ķoņu un Naukšēnu bibliotēkās ir bijis mainīgs un retāks darba laiks.
Pēdējos gados arvien vairāk sākam svinēt vasaras Saulgriežus, nevis Līgo vakaru un Jāņus, bet gan laiku, kad diena patiešām ir visgarākā un nakts visīsākā.
Maija sākuma starpsvētku darbdienas vakarā Ķoņos krietns apmeklētāju pulciņš tikās ar pārsteigumiem pilnu cilvēku, kurš jau ilgus gadus, apmeties Ķoņos, klusi un mierīgi veic savus attālinātos darbus, reizēm dodoties uz Rīgu, lai vadītu lekcijas augstskolas studentiem.
Kamēr cilvēka darba ritmā vēl nav sākušies zemes darbi, jāizmanto iespēja papildināt esošās vai apgūt jaunas zināšanas un gūt iedvesmu Ķoņu bibliotēkas jauno grāmatu klāstā un tautas nama organizētajos pasākumos.
Kas ir Latvijas Kultūras vēstnieki?
Kopš 2012. gada ar Kultūras ministrijas atbalstu, parasti reizi gadā, mācību programmu Latvijas Kultūras vēstnieki (turpmāk – LKV) īsteno Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Nu jau aizvadīts pilns gads, mazajam Ķoņu pagastam esot daļai no lielā Valmieras novada.
Vai Tu, lasītāj, zini, kur Valmieras novadā ir Putras ciems? Netālu no Igaunijas robežas, Ķoņu pagastā esošā Dīķeru muiža, kuru daži vēl pazīst kā Ķoņu skolu, sensenos laikos kaimiņu igauņu valodā tika saukta arī par Puderküll, kas tulkojumā nozīmē – putras ciems.
9. jūlijs Ķoņu folkloras kopas Dzīne vēsturē nu ierakstāms kā dažādu darbu, dziesmu un emociju piepildīta diena folkloras festivāla «Baltica 2022» zīmē Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Ķoņu folkloras kopas Dzīne dalībniece Edīte Krastiņa šad un tad nosaka: «Kurš gan cits apkārtējiem atgādinās latviskās tradīcijas, kurš saglabās un nākošām paaudzēm nodos tālāk vietējās izloksnes, dziesmas un rotaļas, latviskās vērtības, ja ne folkloras kolektīvi, ja ne Dzīne?»
Ķoņu kultūras un bibliotēkas dzīvē pavadīts savāds gads, lāgiem nesaprotams, bet bijis arī daudz spirgti uzmundrinošu brīžu.
Cenšoties saprast un sakārtot Ķoņu kultūras un sabiedriskās aktivitātes, arī ierasto pakalpojumu pieejamību – ne tikai administratīvi teritoriālās reformas, bet arī nepārtraukti mainīgo noteikumu visiem zināmā vīrusa sakarā, Ķoņu bibliotēkas un tautas nama, kā arī citu iestāžu darbs tiek veikts, izmaiņās sperot soli pa solītim.
Labu laiku vēroju interesantās dabas materiālu spēles un rakstu veidojumus fotogrāfijās sociālajos tīklos, līdz uzdrošinājos uzrakstīt autoram, apvaicājoties par iespējām šādas mākslas izpausmes veidot arī Ķoņu pusē.
Vai TV un virtuālā pasaule izkonkurēs lasīšanu un pasākumu apmeklēšanu?
Radošumam būt? Rudens šogad Latviju lutina ar patīkamu, samērā sausu laiku, aicinot dabā izbaudīt katru dienu. Nenoliedzami – Naukšēnu pusē, arī Ķoņos, krāsainie lauku un mežu raksti ir neatkārtojami.
31 gads nemanot aizskrējis kopš Baltijas ceļa saviļņojošajiem notikumiem, kuri vienoja tautas un ar laiku ļāva gūt neatkarību Baltijas valstīm.
Gatavojoties Naukšēnu novada svētkiem, jau ziemā radās doma Ķoņu kalna dienas programmu papildināt ar mākslas izpausmēm. Ļoti iederīga kalna videi šķita mākslas forma – Land Art. Uzziņai: Land Art (lendārts, zemes māksla) jēdziens radies 20. gadsimta 60. gados ASV. Lendārta mākslas darbi tiek radīti dabā, izmantojot dabas materiālus, veidojot gan ļoti iespaidīgu un lielu formu darbus, kuri vairāk līdzinās vides mākslas objektiem, gan minimālistiskus, niansētus darbus, kuri kļūst par dabas ainavas sastāvdaļu – kādu laiku saglabājas, bet tad – iestrādājas zemē, pazūd mežā vai aizskalojas upē.
Stāsti ir ap mums un mūsos – mantoti un sacerēti, dzirdēti un lasīti, piedzīvoti un izfantazēti. Stāsti ir mūsu dzīves neatņemama daļa, un to klātbūtne ikdienas un svētku situācijās ir tik pašsaprotama, ka reizēm grūti iedomāties, kāpēc par to vajadzētu īpaši runāt un kur tad nu vēl to mācīties stāstīt, jo mēs taču jau tāpat katru mīļu dienu runājam, stāstām un šajā informācijas pārbagātībā... (ne)klausāmies.*
Projekta Ķoņu dārgumus meklējot ietvaros laikā no maija līdz jūnijam notika vairākas teorētiskās nodarbības, kurās dalībnieki kartē iezīmēja, viņuprāt, pie Ķoņu vērtībām pieskaitāmās vietas, lietas, prasmes, cilvēkus. Ne vienreiz vien nodarbībās, meklējot tālākus ideju risinājumus, tikāmies ar mūsu mentori, starptautiskās biedrības Culturelab pārstāvi Ilonu Asari, Amatas novada un Āraišu kopienas pārstāvēm, kas ar savu pieredzi iedrošināja mūs rīkoties tālāk. Teorētiskās nodarbības Zirgu pasta stacijā apmeklēja 3 līdz 8 cilvēki, atkarībā no tēmas.