Aprīlis jau pirms daudziem gadiem saistījās ar mākslinieku iznākšanu no darbnīcām, viņu tikšanos ar tautu ne tikai izstāžu zālēs, bet arī radošos vakaros kultūras namos; 20. gadsimta 80. gados īpašs notikums bija kopīgā izstādē sastapt Vidzemē strādājošos māksliniekus. Gāja gadi, tradīcija apsīka, tomēr pirms trim gadiem, izstāžu kuratoriem aktīvi sadarbojoties ar māksliniekiem, tradīcija tika atjaunota.
Vakar Cēsīs Izstāžu nama piecās zālēs atklāja Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem veltītā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa Rakstu darbi labāko autoru vidzemnieku darbu izstādi.
Vakar simtiem ģimnāzistu un vidusskolēnu — pirmoreiz aicināti bija arī 9. klašu skolēni — piedalījās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas organizētajā lielākajā karjeras izglītības pasākumā, kurā ik gadu ar lekcijām, stendiem un pasniedzēju nodarbībām piedalās lielākās Latvijas augstskolas un koledžas.
No 25 Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu un Burtnieku novada izglītības iestāžu kolektīviem skatē Rūjienas kultūras namā 18 kolektīvus žūrija novērtēja ar I pakāpi, 6 — II pakāpe, zemāku rezultātu, protams, nav. Toties Mazsalacas vidusskolas «Ķipari» ar 46,2 punktiem, uzrādot augstāko skates rezultātu, ieguva Laureāta titulu — vadītāja Aija Vidovska.
Viņi ir četri: Mazsalacas vidusskolas puiši — pamatskolas skolēnu mācību uzņēmums (SMU). Otrdien Junior Achiement Latvija rīkotajā starptautiskajā gadatirgū festivālā ne tikai konkurentu un pircēju ievēroti, bet arī labu pieredzi ieguvuši.
Valmieras, Beverīnas un Kocēnu novada skolēnu deju kolektīvu skatē Valmierā no 37 dejotāju kopām žūrija trim kolektīviem — Valmieras Kultūras centra 3. — 4. klašu (visaugstākais vērtējums — 47,2 p.), 5. — 6. klašu (46,2 p.) un 7. — 9. klašu kolektīvam (45 p.) piešķīra Laureāta diplomus, 23 kolektīviem — I pakāpi. Svētku dalībnieki tiks paziņoti 20. maijā. Par skati plašāk: svētku mājaslapā.
ZINTA IRBE pagājušajā nedēļā atkārtoti tika ievēlēta par LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības vadītāju. Kaut arī lielās LIZDA pārstāvis paziņoja, ka Valmieras organizācija pirmorganizāciju vērtējuma topā ieņem pirmo vietu, tas pilnīgi noteikti nekādi neietekmēja pārskata konferences delegātu uzticību savai līderei. Piecarpus gados Zinta Irbe ir iemantojusi lielākās daļas arodbiedrības biedru uzticību, kas, iespējams, ir augstākais viņas darba novērtējums.
Rīt Valmierā ieradīsies XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku žūrija, lai novērtētu Valmieras pilsētas, Kocēnu un Beverīnas novada deju kolektīvu sagatavotību. Diena nesolās būt viegla, jo kā vienmēr mūspusē ir ļoti daudz kolektīvu — kļūt par svētku dalībniekiem pretendē gandrīz četrdesmit dejotāju kopas.
LĪGA LIEPA. No 5. klases viesturiete, kad pēc Valmieras sākumskolas ģimenes dzīves vietas maiņas dēļ izvēlējās mājām tuvāko skolu. Pēc Latvijas Universitātes fizmatiem atgriezusies mājās. Māca piektklasniekiem matemātiku, informātiku 10. klasēs un līdz mācību gada beigām to pasniegs no 5. līdz 11. klasei.
BAIBA BĪVIŅA, Mazsalacas pirmsskolas izglītības iestādes mūzikas skolotāja, metodiķe un novada Kultūras centra bērnu deju kolektīvu vadītāja, blakus ikdienas darbiem un darbiņiem arvien biežāk savās domās apstājas pie vasaras lielākā notikuma — XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.
No 9. līdz 15. martam Latvijā bija izsludināta radošās darbības nedēļa radi!2015, kuras laikā Biznesa augstskolā «Turība» notika starptautisks izglītības forums «Skola digitālajā laikmetā». Tajā piedalījās arī Valmieras 5. vidusskolas pārstāvji.
Krāsu un izjūtu dārzā
«Necerēti daudz mākslas cienītāju ir sasaukusi mūsu pavasara izstāde, simboliski atverot durvis kārtējai Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas izstādei,» savā priekā dalījās jaukās grāmatu valstības saimniece AIVA ZIRNE. «Drīz arī laukā sāks plaukt puķes, salapos koki, bet mēs nedaudz pasteidzāmies un ar šo izstādi ieejam trīs Kocēniem piederīgu dāmu sajūtu dārzā.»
Lielākajai daļai skolēnu šī nedēļa iesākusies ar nesteidzīgiem rītiem un dienas plānojumu pēc savas izvēles, jo pavasara brīvdienas ir sagaidītas.
Mazāk skolēnu kā lielajās pilsētās, tā novados
Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus noteikumos par valsts ģimnāziju statusu, kas norāda uz stingri izpildāmiem kritērijiem. Proti: prioritāte ir un paliek paaugstinātas vispārējās vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšana, kā arī metodiskais darbs attiecīgajā reģionā.
Marts ir visaktīvākais dažādu konkursu un atbildīgu uzstāšanos skatēs, arī sacenšoties par nozīmīgo ceļazīmi uz Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem. Iespēju izvērtēt un apliecināt savu varēšanu izmanto vispārizglītojošo, profesionālo un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un individuālie izpildītāji.
Tuvojoties Kocēnu novada Mazās Zeltenes konkursam, skolotāji pret kolektīvos izraudzītajām zeltenītēm ir atsaucīgi un piedodoši, ja gadās, ka kādas nodarbības dēļ pat nākas saīsināt stundu, arī labprāt konsultē meitenes. Pedagogi visi kā viens atzīst: meitenes ir ļoti patstāvīgas, gudras, internets ir atvērts, un šī gada konkursa tēma — Vispārējie latviešu Dziesmu svētki — iegūstamajā informācijā bija ļoti bagāta.
Mācību gada otrā semestra sākumā skolās notiek ne tikai intensīva gatavošanās olimpiādēm, zinātnisko darbu lasījumiem, bet arī tradicionālās projektu nedēļas.
MĀRIS KAZEROVSKIS 2003. gadā absolvēja Valmieras ģimnāziju, bet šajā mācību gadā atgriezies savā skolā, jo pēc ģimnāzijas direktora Jāņa Zemļicka aicinājuma vada robotikas pulciņu.
Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolnieks IMANTS BAUGA piesaistīja uzmanību pirms vairākiem gadiem, kad skolotāja Ludmila Gammeršmidte, iztaujāta par tradicionālajiem ēnotājiem, norādīja — Imantam ir īpaša interese par lidošanu un nemainīgs mērķis kļūt par pilotu, tāpēc nekur citur Ēnu dienā kā lidlaukā viņu nesastapt.
Ceturto gadu Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un LU fondu svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātē, piedaloties Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei un balvas atbalstītājiem, pasniedza Ekselences balvu.