Maija Mežaka

Ik pavasari novērtēt skolēnu sasniegto mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu lasījumu konferencēs ir viena no Valmieras un novadu pašvaldību jaukākajām tradīcijām.

Rīt Valkā deju lieluzvedumā «Pavasara nakts mistērijas» sadejos 26 Latvijas A un labākie B grupas jauniešu deju kolektīvi, kas apguva šo svētku repertuāru. Viņu vidū arī Valmieras Kultūras centra TDA «Gauja» un Burtnieku novada Valmieras pagasta deju kolektīvs «Sadancis». Virsvadītāji — Gunta Skuja, Taiga Ludborža, Smiltenes un Valmieras deju apriņķu virsvadītāja, «Sadanča» mākslinieciskā vadītāja Ieva Adāviča un Jānis Purviņš.

Valmierā ieskandinās jau nākamsestdien, 30. maijā, pl. 17 estrādē ar deju lielkoncertu «Krāsojam pasauli!».

«Nekad no Valmieras neesmu aizgājusi. Tikai pieci studiju gadi Latvijas Policijas akadēmijā bija vienīgie, kad pa īstam nebiju mājās, bet arī — vienmēr ar skatu uz Valmieru,» saka SIA «Valmieras ūdens» juriste BAIBA ĶIRSE.

Īsts valmierietis, lai cik tālu un cik ilgi dzīvē arī aizietu, tāds paliek visu mūžu. Daudzi izstudē, iegūst labus darbus, dodas pasaulē un arī secina:  tomēr nekur nav tik labi kā mājās. Citi, iespējams, tieši šo priekšnojautu dēļ nesteidzas prom, bet lūko, kā attīstīt savas mājas, pilsētu, atrodot tikai savu vietu tajā.

Visu, ko skolnieces iemācās mājturības stundās un pēcāk pilnveido, radoši strādājot arī mājās, varēja apskatīt Valmieras Kultūras centrā iekārtotajā izstādē «Dziedādama, dancodama, skaistus rakstus rakstīdama». 

Tuvojoties mācību gada noslēgumam, pašvaldības rīko godināšanas svētkus savu izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri guvuši labus panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs, skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumos, valsts mācību olimpiādēs.

TDA «GAUJA» 70 gadu jubilejas koncerts jau bija noskanējis, kad redakcijā ienāca ventspilnieks, biedrības «Dabas enerģētikas pētīšana» priekšsēdētājs Alberts Kokins. «Dejoju «Gaujā» piecdesmito gadu vidū vecajā kultūras namā Vecpuišu parkā. Mans vadītājs bija Mārtiņš Ulmanis.  Par jubileju uzzināju no māsas meitas, un nebija divu domu — jābrauc. Koncerts tik dziļi aizkustināja, ka knapi valdījos, lai nesāktu asaras birt, jo visu koncertu atmiņas nāca cita pēc citas. Kā mēģinājām, kā braucām vaļējā mašīnā pie igauņiem, pa Latviju, jo tolaik jau nekādu autobusu nebija. Jau tad kolektīvi ciemojās cits pie cita, sadancojos ar ventspilnieci un jau piecdesmit gadus tur dzīvoju, un dejošanas prieks mūs visu laiku pavada. Deja, kustības taču neļauj cilvēkam tik ātri novecot!  Lai pietiktu spēka līdz sirmam vecumam, dejā nedrīkst apstāties. Valmierā koncertā pārliecinājos: Gauja joprojām ir strauja — gan upe, gan dejotāji,» ar piedzīvoto skaistajā notikumā dalījās A. Kokins.

Pat ātrāk, nekā solīts, paziņoti XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībnieki tautisko deju kolektīvi. Jāatzīst: konkurence šoreiz bijusi nežēlīga, un arī mūspusē mājās palicējos atstāti pat I pakāpei atbilstošu rezultātu ieguvušie.

Pēdējos gados iecienītajā Muzeju naktī ar negaidītu un netradicionālu piedāvājumu ienāk Valmieras teātris, piesaistot ļoti daudz interesentu.

Dienu pirms tautas deju ansambļa «Gauja» 70. jubilejas atzīmēšanas Valmierā Dīvala kapos atklāja piemiņas skulptūru ilggadējai «Gaujas» mākslinieciskajai vadītājai un Kultūras centra direktorei VAIRAI  DUNDUREI.

2. maijā divos koncertos uz Valmieras Kultūras centra skatuves 70 gadu jubilejā dejos 140 tautas deju ansambļa Gauja studijas, ansambļa pamatsastāva un vidējās paaudzes kolektīvu dejotāji, kuriem pievienosies trīs bijušo Gaujas dejotāju sastāvi, bet Līgas Kokorēvičas mazie dejotāji skatītājus svētku noskaņā pie Kultūras centra ievadīs jau četrdesmit piecas minūtes pirms vakara koncerta sākuma.

Pirms brīvdienām un dažviet arī brīvajās dienās notiek un notiks skolu koru mēģinājumi, jo priekšā 5. maijs, kad Valmieras 5. vidusskolā Valmieras pilsētas un novadu korus vērtēs XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībnieku atlases žūrija, lai pēc visu Latvijas bērnu un jauniešu koru noklausīšanās paziņotu, kuri kolektīvi svētkos dziedās Mežaparka Lielajā estrādē.

GVIDO BRENNERIS. Toreizējās Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolas skolnieks no pirmās līdz vienpadsmitajai klasei, absolvents. Caur un cauri valmierietis, kurš jau sen un stingri noskaņojis sevi savulaik Kveldes dziedātajā toņkārtā: savā zemē saknes dzīt... Bet līdz Valmieras Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandiera amatam, kurā viņš stājās 2014. gada 10. jūlijā, un pulkvežleitnanta pakāpei noiets garš sevis pilnveidošanas ceļš. Studijas Aizsardzības akadēmijā, pirmssagatavošanās kursi Baltijas Aizsardzības koledžā, pēc tam desmit mēneši šajā militārā dienesta virsniekam nozīmīgajā mācību iestādē Igaunijā. Pabūts NATO miera uzturēšanas misijās multinacionālo vienību sastāvā Bosnijā-Hercegovinā, Kosovā.

Dikļu pagasta kultūras un tūrisma informācijas centra folkloras kopa Endzelīte ir tālu daudzināta — gadskārtu svētkos diklieši dzied ne tikai Kocēnu novadā, bet arī Rūjienas pusē, pa ceļam atbildot uz ielūgumu iegriezties arī tuvējos pagastos, Valmierā.

Vaidavas kultūras nama 35 gadu jubilejas vakara «Joprojām vidējais vecums 35 gadi» pirmā cēliena īpašais viesis bija mākslinieks Jānis Anmanis.

Vakar un šodien novadu skolās un Valmierā notiks XI Latvijas skolu jaunatnes koru skates 1. kārta.

Šodien pusdienlaikā Valmieras Viestura vidusskolā sāksies VIII Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivāls ...un es iešu un iešu!

INGA ROKPELNE. Mazsalacas vidusskolas angļu valodas un sociālo zinību skolotāja ar bakalaura un maģistra grādu vēsturē. Iespējamās misijas vēstniece. Jau divas reizes ieguvusi Atzinību nominācijā Gada cilvēks Mazsalacas novadā. Pirms diviem gadiem par inovatīvu mācību metožu ieviešanu, šogad — par skolēnu mācību uzņēmējdarbības aktivitāšu vadīšanu un jauniešu izglītošanu uzņēmējdarbības jomā.

Jau no marta Latvijā notiek tautisko deju kolektīvu skates, kurās žūrija vērtē kolektīvu gatavību VIII vidējās paaudzes dejotāju svētkiem Jelgavā un senioru deju dienā Madonā.