«Mans vecvectēvs Jānis Šurma 50 gadus bija brīvprātīgais ugunsdzēsējs, un arī mans vectēvs un tēvs bijuši brīvprātīgie ugunsdzēsēji, arī — Jāņi. Es dzimtā esmu ceturtais Jānis, un ģimenē jau aug piektais,» ar šāda interesanta fakta atklāsmi sākās mūsu saruna ar šīs nedēļas nogales viesi — Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras daļas ugunsdzēsēju glābēju JĀNI ŠURMU.
Valmieras pašvaldībā uzzināju, ka šopavasar novērota īpaši liela aktivitāte, pilsētas iedzīvotājiem piesakoties nu jau tradicionālajam zaru šķeldošanas pakalpojumam. Salīdzinājumam: pagājušajā gadā reģistrētas 217 adreses, uz kurām saņemti izsaukumi, un, lai arī kārtējā pavasara akcija, kas tāpat kā iepriekš ir bez maksas, vēl tikai tuvojas noslēgumam (bet pavisam drīzam), zem padarītā darba saraksta jau var pavilkt svītru — šogad SIA «Valmieras namsaimnieks» vīri ar savu šķeldotāju būs iegriezušies un čakli pastrādājuši vairāk nekā 300 mājsaimniecībās, tātad pieaugums ir turpat par 100 pieteikumiem.
Vakar Valmieras centrā oficiāli tika atklāti interesanti, uzmanību piesaistoši vides objekti. Kam veltītas šīs sportistu stilizētās figūras, jautāju Valmieras pašvaldības izpilddirektorei EVIJAI VOITKĀNEI.
Liekas, kāda roka mūs vadījusi pareizajā virzienā, jo, braucot bez konkrēta adresāta uz Zilākalna pagasta mazdārziņiem, sastapām jaukus, sirsnīgus un, galvenais, strādīgus cilvēkus.
Ienākot viesnīcas «Wolmar» restorāna «Agnese» bārā, no viena telpas stūra atskan dzīvespriecīgs «Čau!». Ja mēs nebūtu nākuši intervēt papagaili, noteikti ar acīm meklētu cilvēku, pēc balss spriežot, drīzāk vīrieti, pieļaujot, ka šādi tiek sagaidīts katrs atnācējs. Tā kā bijām sagatavojušies, raudzījāmies, kur tad atrodas runājošais papagailis, un skatu piesaista milzīgs būris ar skaistu kokā ierakstītu uzrakstu tā augšpusē: «Čārlijs», kas skaistajam putnam noteikti piešķir svarīgumu.
17. maijā Latvijā tradicionāli tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Kā ik gadu, arī vakar Valmierā interesentiem bija iespēja viesoties pie ugunsdzēsējiem, noklausīties stāstījumu par viņu ikdienu, iepazīties ar speciālo tehniku.
Gada sākumā Beverīnas novada pašvaldības domē nomainījās vadība, gandrīz vienlaikus izpilddirektora amatā tika ievēlēta EGITA BIŠA. Ar sevi iepazīstinot, viņa pastāstīja: «Pašvaldībā strādāju kopš 2008. gada janvāra, Kauguru pagastā biju grāmatvede-kasiere. Izveidojoties novadam, grāmatvedība pārgāja uz Brenguļu pagastu, kur kādu laiku aizvietoju ekonomisti, bet, kad atgriezās iepriekšējā darbiniece, atsāku strādāt par grāmatvedi, pēc tam atkal biju ekonomiste, un Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektore esmu kopš februāra.»
Ar domu gādāt par novada ūdeņiem un zivju resursiem 2012. gada vasarā tika dibināta biedrība «Beverīnas ūdeņi». Kopš šī gada februāra tās vadības groži uzticēti trikātietim JĀNIM ŠVĒDEM.
Par Latvijas mežkopjiem biju dzirdējusi: tā ir īpaša brālība. Šī pārliecība vēl vairāk nostiprinājās, viesojoties pie viena no Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes 1955. gada absolventiem — VIĻA KRŪMIŅA. Bijušie kursa biedri no laika gala stingri turējušies kopā. Vēl tagad esot zināms, kur katrs ir, ko dara, kā dzīvo.
Nu jau vairākus gadus pēc kārtas gan Valmieras, gan tagad arī dažas novadu pašvaldības iedzīvotājiem izpalīdz, rīkojot lielgabarīta atkritumu bezmaksas savākšanas akcijas. Par to, ka šāda palīdzība tiešām nepieciešama, liecināja mājsaimniecību lielā atsaucība — Valmierā ekolaukumos tika savestas kravu kravas ar dažādām savu laiku nodzīvojušām un saimniekiem nevajadzīgām mantām, kas pretējā gadījumā, iespējams, nonāktu kādā pilsētas mežā vai grāvmalā.
Zemnieku saimniecības «Zilūži» pirmsākumi meklējami tālajā 1993. gadā, kad tās dibinātājs Andris Grasbergs sāka saimniekot ar divām govīm un septiņiem hektāriem zemes. Pēc 16 gadiem saimniecību nu jau ar 70 slaucamām govīm un 120 hektāriem zemes no tēva pārņēma Jānis, un pašlaik «Zilūži» izveidojusies par modernu, jaudīgu un arvien perspektīvu saimniecību.
Valmierā noslēgusies pašvaldības organizētā lielgabarīta atkritumu savākšanas tradicionālā pavasara akcija, kuras laikā pilsētas iedzīvotājiem bija iespēja bez maksas nodot viņiem nevajadzīgas mantas.
Pilsētā pelēcīgo toni nomainījusi ne tikai pēc lietus koši sazaļojusī zālīte, bet arī saulainās atraitnītes puķudobēs. SIA «Valmieras namsaimnieks» ainavu tehniķei apzaļumošanas darbos DZINTRAI MIĶELSONEI tomēr vispirms uzdevu tradicionālo jautājumu:
Iedomājieties skatu: Jāņu vakarā deg ugunskuri, ceļas migla, divas jātnieces ziedu vainadziņiem galvā jāj pa pagastu. Romantika! Protams, reālajā dzīvē šādu brīžu nav daudz...
Lai arī kārtība, kāda pastāv saistībā ar mirušo dzīvnieku apglabāšanu, noteikta jau pirms vairākiem gadiem, tā ik pa laikam, arī šobrīd tiek aktualizēta. Diemžēl noteikumi un par to neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksa 108.2. pantā noteiktie naudas sodi daudzos gadījumos dažādu objektīvu apstākļu dēļ joprojām palikuši tikai uz papīra.
Divreiz gadā Valmierā notiek informatīvās dienas iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Viņnedēļ Pārgaujas ģimnāzijā pulcējās turpat 20 dažāda vecuma interesentu, tostarp arī no Rūjienas, Valkas, Cēsīm, Jeriem, kas vēlējās pārliecināties par savām spējām nokārtot eksāmenu un līdz ar to iegūt pilsonību.
Kocēnu novada dome nolēmusi diviem projektiem — «Zandartu resursu atjaunošana Kocēnu novada Vaidavas ezerā» un «Materiāli tehnisko līdzekļu iegāde zivju resursu aizsardzības uzlabošanai Kocēnu novada ūdenstilpēs» — nodrošināt priekšfinansēšanu (gadījumā, ja tiks saņemts Lauku atbalsta dienesta akcepts Zivju fonda finansējuma piešķiršanai).
Mazumtirgotāja Elvi rīkotajā ikgadējā darbinieku konkursā «Savējie par savējiem» par labāko veikalu tīkla Elvi darbinieci Vidzemē šogad ir kļuvusi veikala vadītāja no Kocēniem AIGA GŪTMANE (SIA Vidus un Partneri).
Darot vienu darbu, rodas vajadzība pēc nākamā. Tā pakāpeniski arī viss sakārtojas, spriež Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, stāstot par kārtējo projektu, kuru īstenojot plānots labiekārtot autobusa apgriešanās laukumu Alejas ielā 3.
«Kocēnu pavasara» tirdziņā Lieldienās pamanīju līdz šim neredzētus, netradicionālus svilpauniekus. Tā kā paša amatnieka nebija klāt, ieskatījos vizītkartē un noskaidroju, ka svilpaunieku autore ir LAIMDOTA VIRSKŪNA. Un drīz vien notika mūsu, ceru, abpusēji patīkamā iepazīšanās.