Vāverītes kuplastītes — Mazā Anša dzīvā uguns
Dabā iestājies tāds kā stingums un miers, bet atpūtas kompleksa «Mazais Ansis» pagalmā uzstādītajā milzīgajā būrī ar dzīvi, liekas, apmierinātas, aktīvi rosās vairākas vāveres.
Dabā iestājies tāds kā stingums un miers, bet atpūtas kompleksa «Mazais Ansis» pagalmā uzstādītajā milzīgajā būrī ar dzīvi, liekas, apmierinātas, aktīvi rosās vairākas vāveres.
7. decembrī Rīgas pils Ziemassvētku egli kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un viņa kundzi Ivetu iededza pēc Valsts prezidenta aicinājuma no dažādiem Latvijas novadiem izvirzītas 20 daudzbērnu ģimenes. Uzaicināto vidū bija arī Kauguru pagasta zemnieku saimniecības «Vītoliņi» īpašnieku RUTKOVSKU ĢIMENE.
Par šobrīd aktuālāko Valmierā un valstī «Liesmas» lasītājiem stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.
Sestdien Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā nu jau desmito reizi tika sumināti pāri, kuri savu mīlestību un uzticību pratuši nosargāt piecdesmit gadu garumā.
Aina Valmierā nenoliedzami ir atpazīstams cilvēks — šī sieviete nu jau cienījamos gados zināmā mērā kļuvusi par tādu kā neatņemamu pilsētas daļu, un reti kurš viņu uz ielas nebūs ievērojis, stumjam dažādu mantu pārvadāšanai pielāgotus bērnu ratiņus. Pēdējā laikā viņai blakus bieži redzēta arī Ingrīda. Neslēpšu, jau iepriekš zināju, ka abas ir bezpajumtnieces, un mieru man nelika jautājums — kāda ir šo sieviešu dzīve? Vienurīt, pamanot Ainu un Ingrīdu sēžam kādā viņām pierastā atpūtas vietā, piegāju aprunāties.
Pirms mēneša svinīgi tika atvērts nu jau trešais «White Guide Nordic 2017» labāko restorānu ceļvedis, kurā, pateicoties Rīgas Tūrisma Attīstības biroja un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta, kā arī kopējai Baltijas valstu tūrisma nozares veiksmīgajai sadarbībai, pirmo reizi iekļauti arī 60 triju Baltijas valstu restorāni.
Jau šī gada nogalē Tērbatas ielā pie Valmieras tirgus durvis vērs jauna kafejnīca «Tērbata». Stāsta SIA «Tērbatas iela 2» pārstāvis JĀNIS OLMANIS:
Sen aiz muguras tie laiki, kad, sagaidot Jauno gadu (Ziemassvētki publiski netika svinēti), bērniem pie eglītes Salavecis izsniedza paciņas, kurās starp cepumiem un bārkstainām konfektēm bija arī kāds sīpoliņš, vēlākajos gados arī pa pārītim vecāku caur pazīšanos sagādātu mandarīnu.
10. novembrī notika biedrības «Vidzemes reģiona profesionālās izglītības Attīstības kompetences centrs» biedru sapulce, kurā nolemts veikt grozījumus biedrības statūtos, paplašinot tās darbības uzdevumus un mērķus. Vienlaikus biedrība ieguva jaunu nosaukumu — «Valmieras Attīstības aģentūra». Par jaunās institūcijas ambiciozajiem mērķiem stāsta Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja ILZE EGLĀJA.
DAKTERU DUNKURU mājās vietas pietiek arī četriem kaķiem. Ar saimnieci SANDRU par šādu kopdzīvi ar vairākiem dzīvniekiem sarunājos, kad viņa tikko bija pārradusies no neilga ceļojuma.
Trīs gadus Māra pavadījusi Ķīnā, strādājot studentu praksē medicīnas klīnikā pie izpētes darba par jaunas metodikas izstrādāšanu insulta slimnieku asinsspiediena ārstēšanā, kā arī apgūstot tradicionālās akupunktūras metodi un specifisko sjin nao kai cjiao (xing nao kai qiao) metodiku, kas tiešā tulkojumā no ķīniešu valodas varētu skanēt kā smadzeņu atmodināšanas un noslēgto atveru atvēršanas metode un ir efektīvs līdzeklis insulta seku novēršanā un normālas ķermeņa darbības atjaunošanā.
EDĪTE PUĶĪTE par matemātikas skolotāju strādā nu jau 42 gadus, un turpat visi no tiem aizvadīti, mācot matemātiku Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā.
Vakar Vidzemes Augstskolā norisinājās diskusija «Vai attīstība var būt ilgtspējīga. Kā tu to redzi?».
Diskusiju atklāja Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore INESE VAIVARE. Šādas diskusijas, pulcējot plašāku vai mazāk plašu auditoriju, tiek rīkotas arī citviet Latvijā. Valmierā diskusijā piedalījās Vidzemes Augstskolas, valsts institūciju, Valmieras pašvaldības, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji.
Ne reizi vien gadās novērot, kā pircēji rokas pa augļu stendiem, meklējot gatavāku vai mazāk gatavu, izskatā glītāku, nebojātu vai citādi pievilcīgāku mandarīnu, hurmu, vīnogu ķekaru vai bumbieri. Tiesa, lai arī augļu izskats apmierinās, to kvalitāte, mērojot ceļu uz Latviju un izejot caur noliktavām un pēc apstrādes ar dažādām vielām, kas pagarina šo dabas velšu derīguma termiņu, tik un tā ir apšaubāma. Pie tam, jau atrodoties veikala plauktā, augļi pēc to vairākkārtējās apčamdīšanas ar, maigi izsakoties, ne vienmēr tīrām rokām diemžēl iegūst arī pievienoto vērtību.
Kocēnu pamatskolas vecāku domes priekšsēdētāja AGNESE PELSE ir viena no novada iedzīvotājiem, kuri tiks sumināti svinīgajā pasākumā par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai.
Atzīstot, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas gaidīto rezultātu nav devušas un jāmeklē citas iespējas, kā līdzsvarot novadu attīstību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām visā Latvijā tiks rīkoti semināri un pārrunas ar pašvaldībām, lai rezultātā nonāktu pie labākā no iespējamajiem šī plāna variantiem. Ministrijas piedāvātajā variantā viens no šiem 16 apriņķiem tiktu veidots ar centru Valmierā. Vai pilsēta tam būs gatava, jautāju Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājam JĀNIM BAIKAM.
Ir uzsnidzis pirmais sniegs, pasauli padarot ne vien baltāku, bet arī klusāku. Vai tas jūtams arī kapos, jautāju «Liesmas» šīsnedēļas nogales viesim, visu Valmieras kapu pārzinim ALDIM PUMPURIŅAM.
Vakar Valmierā svinīgi tika atklāta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras depo rekonstruētā ēka un no jauna izbūvētā nojume speciālajiem transportlīdzekļiem. Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas sadarbības projektu īstenojusi ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā, ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Latvijā un Latvijas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šis ir jau vienpadsmitais Latvijas un ASV sadarbības rezultātā īstenotais projekts.
«Liesmā» jau iepriekš rakstīts, ka viņnedēļ visā Latvijā notika civilās aizsardzības mācības «STORMEX 2016». 26. oktobrī Rīgā, piedaloties Civilās aizsardzības departamenta vadībai un pašvaldību civilās aizsardzības komisiju pārstāvjiem, tika izvērtēti pašvaldību iesūtītie protokoli par konstatētajiem riskiem un rīcību orkāna izraisītās krīzes situācijas gadījumā Latvijas teritorijā.
Iesaistīšanās projektos, manuprāt, atklāj katras pašvaldības ieinteresētību attīstībā. Cik tā liela Beverīnas novada pašvaldībā, jautāju novada projektu vadības speciālistei LINDAI KRŪMIŅAI.