Biometāna rūpniecība – loģisks solis saimniekošanā

Projektā iesaistīti uzņēmumi SIA «Naukšēni», AS «VIRŠI-A» un SIA «Livland Biomethane», un plānots, ka šogad jau varētu noslēgties būvniecības process. Jaunās rūpnīcas vieta izvēlētas līdzās SIA «Naukšēni», un ne jau tāpat vien – tieši tai ir desmitais lielākais piena govju ganāmpulks Latvijā, kas nodrošinās lielu daļu nepieciešamo izejmateriālu biometāna ražošanai. Tāpēc par jaunās rūpnīcas celtniecību un par to, kā vispār veicas saimniekošanā, tikāmies sarunā ar SIA «Naukšēni» un SIA «Saktas ZS» valdes priekšsēdētāju JURĢI KRASTIŅU.

Pastāsti par jūsu saimniekošanu!

Nodarbojamies gan ar augkopību, gan ar lopkopību. Augkopībā pēdējos divus gadus – un nu jau rit arī trešais – sastopamies ar izaicinājumiem. 2023. gadā bija liels sausums; varējām nokult tikai pusi no ražas, līdz ar to bija lieli zaudējumi. Pagājušajā gadā slikti pārziemoja ziemāji, un šogad vasara ir vēsa un lietaina… Izaicinājumu augkopībā netrūkst. Lopkopība nav tik daudz atkarīga no laikapstākļiem, jo tas pamatā ir darbs zem jumta. Protams, lopiem ir jāsagādā barība, un pie tā mēs šobrīd intensīvi strādājam.

Cik jums ir lopu, cik daudz zemes apsaimniekojat?

Kopumā apsaimniekojam vairāk nekā 2,5 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes. Apmēram 1,5 tūkstoši hektāru ir atvēlēti graudaugiem, atlikušais tūkstotis – lopbarības augiem. Šobrīd ir 800 slaucamās govis, bet kopumā, ieskaitot visus jaunlopus, – ap diviem tūkstošiem. Mūsu mērķis ir sasniegt slaukšanu 1200 govīm dienā karuselī.

Kas ir mainījies augkopības ziņā? Zinu, ka ir saimniecības, kas izvēlas vairs nesēt rapšus, jo tie ļoti slikti pārziemo.

Tas ir arī mūsu stāsts – sējot rapsi divus gadus pēc kārtas, iekūlāmies pamatīgos zaudējumos. Sapratām, ka tā ir pārāk augsta riska kultūra, tāpēc šogad vairs neesam to sējuši. Tagad aktuāls jautājums – kas būs rapša vietā? Pagaidām tās ir ķimenes; šogad atsākam audzēt arī zirņus. Vēl ir labība – kvieši, auzas, mieži, ko pārdodam vietējā tirgū, un auzas diezgan lielos apjomos eksportējām uz Zviedriju. Šobrīd mēģinām izveidot sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieku», lai realizētu auzas un cieto makaronu kviešus.

Kāds ir izslaukums govīm?

Nevar sūdzēties – ejam tikai uz augšu! Kad atnācu šeit strādāt 2016. gadā, izslaukums bija 6,5 – 7 tūkstoši litru no govs gadā, bet šobrīd tas ir dubultojies. Par to, kā tas izdevies, jājautā speciālistiem, bet zinu teikt – mums ir ļoti labi, zinoši darbinieki, kas palīdzējuši uzlabot rādītājus. Saimniecība ir liela – nodarbināti apmēram 100 cilvēki.

Te nu jāsaka: kur ir lopi, tur arī kūtsmēsli – kā radās ideja par biometāna rūpnīcas būvniecību?

Laikam jau domu spēks… 2016. gadā vietā, kur šobrīd ir ferma, bija ganības. Kad izvēlējāmies vietu jaunajai fermai, teicu: «Aiz vecās fermas ir pļava – tur jāatstāj rezervē vieta biometāna rūpnīcai,», jo tur bija apmēram piecus hektārus liela pļava. Tieši tik vienkārši! Protams, uzbūvējām fermu, īsti pat nedomājām par biometāna rūpniecību… Taču pirms kādiem trim gadiem mūs uzrunāja cilvēki no gāzes un degvielas industrijas, izstāstīja plānu un sākās mūsu kopdarbs. Protams, šobrīd biometāna rūpnīca vēl ir tapšanas procesā – projektēt sākām apmēram pirms pusotra gada, bet celtniecības darbus – janvārī. Ar dažādām birokrātijas lietām mums gāja kā pa celmiem… Rūpnīcai darbs jāuzsāk nākamā gada sākumā un ap šo laiku pēc gada tai ir jāstrādā ar pilnu jaudu.

Kur paliks sausais atlikums?

Viss atlikums tiks izmantots uz laukiem – tas būs vērtīgs mēslojums. Rūpniecības procesā no kūtsmēsliem tiek atdalīts metāns un potenciālie piesārņotāji, tādējādi atlikums kļūst par augstvērtīgu, videi draudzīgu mēslojumu. Šādas rūpnīcas izveide ir loģisks solis pilna cikla ražošanā – no kūtsmēsliem iegūstam gan enerģiju, gan mēslojumu. Jāuzsver, ka saražotais biometāns tiek rūpīgi uzraudzīts jau ražošanas procesā. Tur nedrīkst izmantot jebkādus materiālus – piemēram, nav pieļaujams sapūdēt vai saraudzēt kukurūzu un no tās ražot biometānu. Izejvielai ir jābūt kūtsmēsliem. Šādā gadījumā arī atlikums kļūst par īpaši efektīvu mēslojuma risinājumu – tas ir viendabīgs, viegli lietojams un augiem labāk pieejams barības vielu avots.

Biometāns tiek tālāk pārdots?

Jā! Mums ir interesanta sakritība – lielais starpvalstu gāzes vads iet gar mūsu fermas stūri un tālāk ved uz Inčukalnu. Kad būvējām fermu, tas mani mazliet tracināja, jo gāzes vadam ir 150 metru aizsargjosla, un mums nācās pielāgoties būvniecības procesā, ievērojot šo ierobežojumu. Tajā brīdī tas šķita kā apgrūtinājums. Taču šobrīd tas izrādījies par ieguvumu – pie vada iespējams ļoti vienkārši pieslēgties, un nav nepieciešama papildu gāzesvada izbūve. Biometāns, ko saražosim šeit, tiks eksportēts uz Vāciju.

Kādu atbildību tas uzliek jums, ka ir tikusi izveidota šāda rūpnīca un jūs varat pievienoties starptautiskajam gāzes vadam?

Jāsāk ar to, ka biometānam jābūt augstas kvalitātes un ar ļoti augstu attīrīšanas pakāpi, lai tajā nebūtu nekādu piejaukumu. Šis process tiks rūpīgi monitorēts, tāpēc nepieciešamas speciālas iekārtas, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu attīrīšanu.

Kopējās investīcijas projektā pārsniedz 15 miljonus eiro – tas ir nozīmīgs ieguldījums ilgtermiņā. Kūtsmēslu apsaimniekošana šobrīd ir viens no efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem risinājumiem lauksaimniecībā.

Pietiks ar pašu kūtsmēsliem?

Sākotnēji ar pašu kūtsmēsliem pietiks, taču, kad rūpnīca sāks darboties ar pilnu jaudu, spēsim nodrošināt aptuveni pusi nepieciešamā apjoma. Otru pusi iepirksim no apkārtējiem lauksaimniekiem – par to jau esam vienojušies. Priecē, ka tuvākajā apkaimē lauksaimniecība ir attīstīta un spēcīga nozare, tāpēc zinu, ka šo nepieciešamo daudzumu būs iespējams nodrošināt.

Protams, kūtsmēsliem jābūt kvalitatīviem – ar sausnas saturu vismaz 8%. Jāteic, ka mūsdienu govju šķirnes ļoti efektīvi izmanto barību, uzņemot gandrīz visas barības vielas. Jo labāk govs sagremo barību, jo mazāk substrāta paliek biometāna ražošanai. Tomēr tas nav šķērslis – ar atlikušo daudzumu pietiek. Turklāt gan mēs, gan citas saimniecības pakaišiem izmanto salmus, kas satur augstu biometāna potenciālu, tādējādi šis faktors visu veiksmīgi līdzsvaro.

Ja mēs atgriežamies pie saimniekošanas – pašiem pietiek savas tehnikas?

Lai apsaimniekotu tik lielu platību, nepieciešams gana daudz tehnikas. Pamatā izmantojam Claas lauksaimniecības tehniku – ar šo ražotāju mums ir ilggadēja sadarbība. Saimniecībā ir gan traktori, gan kombaini, gan tehnika zālei. Šobrīd ar esošo aprīkojumu pietiek, lai gan, protams, tehnikas nekad nevar būt par daudz. Nākotnē būs jādomā arī par tehnikas parka atjaunošanu, jo viss ar laiku nolietojas.

Kādi nākotnes plāni attīstībai?

Mēs ļoti maz zinām, kas notiks rīt – kur nu vēl pēc gada vai pieciem –, tāpēc nav tik vienkārši plānot. Protams, biometāna rūpniecība ir tikai viena šķautne, taču mūsu mērķis ir kļūt par modernu un ekonomiski pamatotu saimniecību, kurā strādā labi cilvēki, kas ar prieku nāk uz darbu un par to saņem pienācīgu atalgojumu. Kā mēs to sasniegsim – to rādīs laiks. Mūsu saimniecības pamats ir lopkopība, un, kā jau minēju, mērķis ir sasniegt 1200 slaucamu govju skaitu. Lai to īstenotu, vēl nepieciešams uzbūvēt atlikušo puskorpusu.

* * *

SIA «Naukšēni» savu produkciju pārdod arī interneta platformā 220.lv, kas, manuprāt, ir mūsdienīgs veids, kā tirgot produktus. Par šo pieredzi stāsta SIA «Naukšēni» projektu vadītāja GUNTA BOLE:

Šajā platformā darbojamies jau vairākus gadus un tādējādi sasniedzam klientus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, jo 220.lv darbojas arī Lietuvā un Igaunijā. Arvien populārāk mūsdienās kļūst cept savu maizi, un mūsu mazās iesala paciņas ar 220.lv starpniecību tiek piegādātas visā Baltijā. Bija arī kāds īpašs gadījums – uz kāzām tika pasūtīti mūsu sīrupi, un ar pakomāta starpniecību tos veiksmīgi nogādājām adresātiem.

Paralēli tam mūsu produkciju var iegādāties arī veikalos «Lauku Rudzupuķe», «Elvi», «Top» un «Austris» – katrā no tiem pieejams savs produktu sortiments. Gadu gaitā esam izveidojuši stabilu sadarbību, un tas mūs patiešām priecē.

Mums ir arī «Naukšēnu Brūzis», un šogad esam izaicinājuši paši sevi – piedalīsimies pasākumā «Māju kafejnīcas», kas notiks 2. un 3. augustā. Cienāsim ar ēdieniem, kas piestāv brūža noskaņai – būs gan kartupeļi ar kotleti, gan smeķīgas zupas, gan arī plātsmaize. Mēs vēlamies pieturēties pie latviskās dzīvesziņas un centīsimies izmantot pēc iespējas vairāk savu saražoto produktu. Savukārt 20. septembrī aicinām visus uz mūsu Brūža svētkiem!

JURĢIS KRASTIŅŠ. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001