Deju solis visiem raits

Stāsts ir par TDA «GAUJA». Aizvadītajā svētdienā visu vecumu «Gaujas» dejotāji satikās Ziemassvētku koncertā uz Valmieras Kultūras centra skatuves. Dejoja visi: TDA «Gauja», VPDK «Gauja», SDK «Gauja FIX» un bērnu studijas grupas. Vienkāršāk – jaunie, vidējā paaudze, brieduma gadu gaujieši un bērni, pusaudži, kas sākuši no trīs četru gadu vecuma gūt dejotprieku, lai reiz ieplūstu lielajā «Gaujā».

«Gauja» 2025. gadā svinēs 80. dzimšanas dienu. Līdz tam vēl brīdis, lai gatavotos, jo kopā ar jaunajiem jānoiet ceļš līdz skolēnu dziesmu un deju svētkiem un tur jāizdejojas no visas sirds.

TDA «Gauja» jau desmit gadus vada EVITA KAĶĪTE-BRASA, un viņa strādā ar dažādām paaudzēm. Arī viņas vecāki dejojuši un viņas bērni dejo. Bez izvēles? Nē, vienmēr klātesošs bijis dejotprieks.

No ceļa ceļā, no dejas uz deju – tā ir «Gaujas» būtība, lai pārbaudītu latviešu dejas stiprumu, patiesumu un spēku. Tā kolektīvs tiek īsi raksturots un pieteikts.

«Gaujai» ir pēctecība

Kāpēc vecāki ved paši, bet vēlāk motivē bērnus dejot? «Daļai vecāku ir svarīga latviešu tradīcija, ir vecāki, kuri vēlas, lai bērns aug ar stāju, muzikalitāti, ritma izjūtu, un to visu pie mums arī mācās. Es ļoti priecājos, ja izvēle mazajā vecumā krīt par labu dejošanai, un arī lielākā vecumā, protams, jo, godīgi sakot, Valmierā ir daudz iespēju sportā, mūzikā, mākslā, un, ja tā tomēr ir dejošana, tad domāju, ka arī centīgi strādājam, lai dejot patiktu,» tā Evita Kaķīte-Brasa, stāstot, ka «Gaujai» ir septiņas mazāko un lielāko audzēkņu grupas, kas vēlāk var arī veidot deju ansambļa pamatsastāvu. Tāpat pieredzējusī pedagoģe novērojusi, ka ļoti svarīga ir bērnu vēlme, motivācija dejot. Deju skolotāja ir pārliecināta, ka dejot tautiskās dejas var iemācīties ikviens, arī tas, kuram ir mazāks talants, protams, cits ir jautājums, kādā vecumā to sāk darīt un kādā līmenī, kvalitātē vēlas dejot.

«Jau mazam var ieraudzīt – ķermeniski, apķērību un vēlmi dejot. Trīs komponentes ir kopā. Trešā klasē, šajā vecuma grupā dejojot, jau var pat redzēt, kur var sanākt, ka izaugot, piemēram, puisis būs solists. Un arī meitenēm ir šādi rokraksti, bet visa pamatā ir griba,» uzsvēra Evita, priecājoties, ka «Gaujas» sastāvs visās vecumgrupās ir pilns, un šī ir reta iespēja pašiem audzināt savus un kvalitatīvus dejotājus.

«Domāju, ka retajam kolektīvam ir šī iespēja audzināt savējos. Tas ir ļoti vērtīgi. Visos vecumposmos mums ir salīdzinoši vienāda izpratne par to, kāpēc un kā dejojam. Protams, atšķiras tas, kā jāstrādā pedagogam, ne tikai tehniski, ir svarīga arī pieeja, un viena tā ir pusaudzim ar radziņiem, kas papildus jāmotivē, cita tā ir pašiem mazākajiem, kur vajag gan mīļumu, gan stingrību. Ļoti stingri sanāk darboties arī ar jaunajiem jau lielajā «Gaujā», un atkal cits piegājiens ir vidējai paaudzei, kur vairāk jāvērtē, ko šie dalībnieki spēj, domājot kaut vai par savu slodzi, ilgtermiņā, bet šajos brieduma gados motivācijas noteikti vairs netrūkst. Tur dalībnieki gājuši cauri visiem sastāviem un noteikti dominē vēlme dejot, sagādājot sev un citiem prieku,» uzsvēra Evita Kaķīte-Brasa.

Sarežģītība būs klātesoša

Deju kolektīvs, kas uzstājas 80 gadus, ir piedzīvojis mainību pašā dejas struktūrā. Gribētos domāt, ka šodien dejot ir daudz sarežģītāk nekā bijis pirms gadu desmitiem, bet vadītāji saka, ka pašlaik ir tendence atjaunot dejās klasiskos elementus, celt uz skatuves iepriekšējo gadu horeogrāfijas.

«Un tur ir ko cīnīties. Viss, protams, atkarīgs no tā, kādā sarežģītības pakāpē ir vēlēšanās strādāt, bet es vienmēr saku, ka nevajag palikt ar to, kas dejotājiem, vadītājiem ir pa kaulam, tad savā ziņā tā ir apstāšanās, jo jaunu apgūt, censties un daudz strādāt ir izaicinājums,» tā pieredzējusī kolektīva vadītāja, sakot, ka starp vieniem un otriem svētkiem ir maz atelpas. Lielie dziesmu un deju svētki neapšaubāmi ir visu dzinulis arī strādāt vairāk, paveikt vairāk un svētkos būt klātesošiem. Pēc lielajiem svētkiem nav atelpas, jo uz papēžiem min skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas jāpiedzīvo ar ļoti dažādiem sastāviem.

«Vadītājam ir jāiegūst rezultāts, vienalga, cik grūti mums iet. Ja runājam tādā ikdienišķā līmenī, tad drīkst jau dejot to, kas patīk, un tā ir kolektīva vadītāja izvēle, bet, ja runājam par ceļu uz svētkiem, tad repertuārs mēdz būt mīlīgāks un arī sarežģītāks. Kāds ir atlasītais repertuārs, tādu dejojam, un tā apguvē ir darbs jāieliek,» skaidroja Evita, bet vēlreiz piebilda, ka viss ir atkarīgs no kvalitātes līmeņa, kādā gribas startēt, kādas žūrijas redzeslokā nonākt, kādus rezultātus sasniegt.

«Pašdarbība? Es pat nezinu, vai šajā augstākajā līmenī par tautas deju kolektīviem drīkst runāt pašdarbības izpratnē, ja tomēr, tad tā ir ļoti augstvērtīga profesionālā pašdarbība. Pret dejotājiem prasības aug, un jākļūst arvien meistarīgākiem. Vieglāk šīs prasības noteikti ir izpildīt Rīgas kolektīviem, kur dalībniekus uzņem konkursa kārtībā, jo Rīgā saplūst dejotāji, kas vēlas iesaistīties, un notiek profesionāla viņu atlase. Pie mums un ļoti daudzos kolektīvos tas tā nav iespējams, tāpēc, lai sagatavotos lielajiem svētkiem, sanāk stipri iesvīst. Arī atlasītais repertuārs skolēnu svētkiem nav vienkāršs,» vērtēja Evita, piebilstot, ka līdz ar grūtības pakāpi meistarība aug, un tas ir ļoti labi.

Dejotprieks raksturo latvieti

«Šis prieks saglabājās pandēmijas laikā, un par to biju pārsteigta,» atzīstas Evita, kura tolaik ik vakaru vadījusi mēģinājumus attālināti. «Tam nebija atdeves, bet dejotāji satikās un mēs kopā vingrojām,» smaidīja pedagoģe, sakot, ka divas sarežģītās sezonas viņai pašai likušas ļoti pozitīvi paraudzīties uz darba ikdienu. Evita atzīstas, ka, lai arī darbā paiet garas dienas un vakara stundas, viņa tās vairāk izbauda, jo darbam redz jēgu, rezultātu un satikšanās ar maziem un lieliem dejotājiem raisa pozitīvas emocijas.

«Deju kolektīvs ir kolektīvs! Tas ļoti svarīgi, jo šeit notiek citas sarunas, ir citas intereses, jaunas draudzības. «Gaujā» dejo vecāki un dejo viņu bērni. Laiks paskrien nemanot, bet tās atmiņas jau paliek. Ir patīkami apzināties, ka acu priekšā aug jaunā «Gauja»,» dalās Evita, paužot pārliecību, ka kāds, kurš tikai šogad sācis saprast, ko nozīmē dejot un svētku koncertā pirmoreiz dejot uz lielās skatuves, to turpinās un dejos arī pēc 50 gadiem.

Kā dejotāji svinēs «Gaujas» lielo jubileju?

«Mēs dejosim, bet, kāda būs programma, ko darīsim, vēl gan nav izdomāts. Ir skaidrs tikai tas, ka koncertu un deju būs daudz, jo mūsu ir daudz. Esam desmit sastāvi, un, ja es saskaitītu, tad tie būtu simtiem dejotāju, bet mēs noteikti svētkos aicināsim draugus. «Gaujai» draugu ir daudz, un viņiem patīk mūsu kultūras nama lielā skatuve, noteikti dejosim arī pilsētā. Par to visu vēl jādomā, bet priecīgi ir par svētkiem domāt, tos gaidīt, plānot. Mums koncertu, svētku ir daudz, tāpēc neizdodas atvilkt elpu. Mēs dejojam,» tā TDA «Gauja» vadītāja Evita Kaķīte-Brasa.

PAAUDŽU TRADĪCIJA ir dejošana Evitas Kaķītes-Brasas ģimenē. Dejojuši Evitas vecāki, kas mudinājuši viņai sākt, un tagad dejo Evitas bērni. «Kad dejot iepatīkas, tad citādi vairs nav iedomājams,» tā TDA «Gaujas» vadītāja. Gustava Māziņa foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023