Dod iespēju veicināt mazākumtautību kultūras mantojumu Vidzemes reģionā

Vairāk tieši par mazākumtautību atbalstu un projektiem runājām ar UNDĪNI BLUMBERGU-ŠAKUNU, Valmieras novada fonda projektu koordinatori.

Esmu pamanījusi, ka fonda mājaslapā ir atsevišķa sadaļa mazākumtautībām. Cik ilgi jau piedāvājat arī mazākumtautībām startēt dažādos projektos?

Jau kādus 7 – 8 gadus pildām Vidzemes nevalstisko organizāciju centra funkciju. Mums ir noslēgts līdzdarbības līgums ar Kultūras ministriju, un tas nozīmē, ka mēs nodarbojamies gan ar dažādām mazākumtautībām Vidzemē, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām, kam uz to ir uzsvars. Tāpēc arī mājaslapā šī sadaļa ir nodalīta atsevišķi. Mums ir finansējums, uz ko var pretendēt biedrības, kas pārstāv mazākumtautības vai viņu intereses, nodibinājumi, kā arī aktīvas iedzīvotāju grupas, kurām vēl nav biedrības statusa. Mūsu mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību, iedzīvotāju līdzdalību un mazākumtautību kultūras mantojuma saglabāšanu Vidzemes reģionā. Mēs arī vēlamies veicināt viņu savpatnību un gribam, lai arī mazākumtautības parāda mums savas tradīcijas, savus svētkus. Mēs viņiem varam parādīt arī savas tradīcijas un svētkus svinēt kopā.

Kādus projektus jūs atbalstāt?

Šogad kopējā pretendentiem pieejamā finansējuma summa bija 5250 eiro. Varēja rakstīt projektu, lai gūtu materiāltehniskās bāzes nodrošinājumu – tehnisko aprīkojumu, tautastērpu un mūzikas instrumentu iegādi, infolapas vai mājaslapas izveidi. Tur finansējums bija līdz 850 eiro. Piemēram, 2023. gadā mēs atbalstījām nodibinājumu «Saules kalns» Smiltenē, kur par piešķirto finansējumu viņi iegādājās datoru un krāsu printeri, lai varētu ukraiņu bērniem printēt zīmējumus, pēc kuriem vadīties, veidojot aproces. Tāpat arī tika atbalstīts Madonas ģimenes centrs «TuTi», kurā Serhio no Ukrainas vēlējās bez maksas pasniegt ģitārspēles apmācību gan ukraiņu, gan latviešu bērniem, tāpēc par finansējumu iegādājās trīs ģitāras un nelielu skaņas aparatūru.

Var rakstīt projektu, lai organizētu kādu kultūras pasākumu, radošās nodarbības vai meistarklases. Bija pieejams finansējums līdz 850 eiro. Tepat Valmieras novadā, Sedā, darbojas biedrība «Cerības pakāpiens», viņi 2023. gada vasarā sāka rīkot bērnu svētkus. Šogad šie svētki bija jau otro gadu, un cilvēku šoreiz bija arvien vairāk. Viņus atbalstīja arī pašvaldība, nodrošinot medaļas Bērnu skrējienam. Pasākums bija ļoti jauks, apmeklēja ap 150 cilvēku. Nedaudz pasākumu sabojāja laikapstākļi, bija uzstādītas trīs teltis un viena zvaigznes telts, bet ar to bija par maz. Tomēr labi, ka visas disciplīnas bērniem jau bija beigušās, taču šķita, ka lietavas pašus bērnus netraucēja. Šie svētki būs jau tradīcija arī nākamgad. Saprotot, ka ir nepieciešama pašiem sava zvaigznes telts, biedrība šogad arī startēja VNF projektu konkursā «Sev, tev novadam». Nevajag pat specifisku projektu mazākumtautībām, ja biedrībā ir aktīvi cilvēki.

Un visbeidzot, varēja arī veidot izdevumu par mazākumtautību vēsturi Vidzemē, finansējums bija līdz 1000 eiro. Tur šobrīd neviens nav pieteicies.

Tu arī minēji, ka nupat noslēdzi līgumus nākamajam gadam. Padalies, lūdzu.

Jā, šodien līgumus parakstīja apstiprinātie projekti. Tos varēs īstenot no 2024. gada 17. decembra līdz 2025. gada 14. jūnijam. Šogad līgumu noslēdza biedrība «Obrii» no Strenčiem, kas ir ukraiņu izveidota biedrība. Viņi vēlējās rīkot meistarklases, pirmo gribēja jau uz Ziemassvētkiem, bet diemžēl nepaspēs. Tāpēc pirmā meistarklase viņiem būs marta sākumā Strenčos un pēc tam Salacgrīvā – tur būs iespēja nobaudīt gan mūsu nacionālos ēdienus, gan arī ukraiņu nacionālos ēdienus. Šī biedrība ir nesen tapusi un arī pirmo reizi pie mums rakstīja projektu.

Līgumu noslēdza arī biedrība «TE&PAT» no Cēsu puses. Tā ir jauniešu biedrība, kuras fokuss vērsts tieši uz mazākumtautībām. Viņi vēlējās pavisam nelielas lietas – iegādāties galda spēles, lai jauniešiem ir ko darīt, sanākot kopā. Tomēr ar nosacījumu, ka viņi padalās ar šīm galda spēlēm arī ar citām biedrībām, ja kāds grib aizņemties, jo ir tāda nepieciešamība pasākumam. Lai nav tā, ka katrai biedrībai ir jāiegādājas savas spēles. Šogad līgumu noslēdza arī biedrība «Saules kalns» Smiltenē, viņi rīkos Ziemassvētku pasākumu apmēram 50 bērniem – puse no tiem ir ukraiņu bērni, otra puse ir latviešu bērni, kas nāk no mazāk aizsargātajām grupām.

Noslēdzām līgumu arī ar Valmiermuižas kultūras biedrību, jo ir dažādu tautību cilvēki, kas grib uzstāties kādā pasākumā. Mēs sniegsim finansējumu mikrofoniem, statīviem un kabeļiem, ko izmantot februārī slāvu tautas dziedājumos, arī vēlāk Etno festivālā šie paši cilvēki uzstāsies ar slāvu tautas dziedājumiem. Ikviens varēs doties uz pasākumu, baudīt mūziku.

Ja kāds grib startēt nākamajā projektu konkursā – kas drīkst pieteikties?

Jebkura biedrība un nodibinājums, kas darbojas ar mazākumtautībām. Tautībai nav nozīmes, var būt gan ukraiņi, gan poļi, gan lietuvieši, gan romi. Esam vienojušies ar Kultūras ministriju, ka Vidzemē vispār ir ļoti maz aktīvu mazākumtautību biedrību, tāpēc tā var būt iedzīvotāju grupa. Tiesa gan, atbalstītajām biedrībām vai neformālajām grupām ir jāpopularizē sava darbība, norādot, ka atbalsts saņemts no Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda.

Jums atsevišķi ir arī sadaļa atbalstam Ukrainai.

Mēs īstenojām Sabiedrības integrācijas fonda projektu par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, un tas noslēdzās šogad 31. oktobrī. Šī projekta ietvaros izveidojām visaptverošu tīmekļvietni – platformu www.ukraine-vidzeme.lv. Kā arī sniedzām psihosociālu atbalstu un zināšanas Ukrainas civiliedzīvotāju Latvijā dzīves kvalitātes uzlabošanai un labbūtībai – bija pieejamas gan psihologa konsultācijas, gan smilšu un mūzikas terapija, kā arī sociālās rehabilitācijas pasākumi. Šobrīd domājam par to, vai rakstīt un iesniegt šāda veida projektu arī nākamajā gadā. Esam arī aprunājušies ar psihologiem, kas sniedza konsultācijas ukraiņiem, un viņi visi uzsver, ka tas ir ļoti nepieciešams un vajadzīgs. Mēs cenšamies atrast kapacitāti, lai varētu atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus arī nākamgad.

Papildus tam visam esam vākuši ziedojumus, par kuriem esam iegādājušies un uz Ukrainu aizsūtījuši divas mašīnas, divus dronus un 20 degvielas kannas. Nesen nosūtījām arī trīs benzīna ģeneratorus, gaidām atgriezenisko saiti, ka tie ir veiksmīgi nokļuvuši galā. Ziedojumu vākšana turpinās, jo Ukrainai atbalsts ir aizvien nepieciešams.

Cik viegli vai grūti ir uzrunāt un iesaistīt mazākumtautību cilvēkus, lai viņi rakstītu projektus? Jo šis tomēr ir būtisks atbalsts, lai varētu īstenot dažādas aktivitātes.

Ar ukraiņiem ir mazliet citādi, viņus ir nedaudz vieglāk iedrošināt rakstīt projektu pieteikumus, lai saņemtu atbalstu, un viņi labprāt to arī dara. Tomēr mazākumtautību cilvēki, kas Latvijā dzīvo jau gadiem, ir tik ļoti integrējušies vietējā sabiedrībā, ka viņi nemaz negrib izcelt to, ka viņi nav latvieši. Viņi nevēlas rīkot publiskus pasākumus, jautā – kam to vajag? Kad stāstām, ka var parādīt arī savas tautas svētkus vai tradīcijas, viņi saka, ka tāpat ir labi. Ir ļoti neliels skaits mazākumtautību, kas vēlas izcelt, ka arī šāda tautība dzīvo Latvijā, Vidzemē. Ļoti cerams, ka tas mainīsies, lai varam gūt ieskatu arī citu tautu paražās no cilvēkiem, kas dzīvo Vidzemes reģionā.

BĒRNU SVĒTKOS SEDĀ. Foto no fonda arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Par projekta «Vidzemnieka kods» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2024.LV/RMA/1.6.1/007