Jauktais koris «Trikāta» – dziedāšanas tradīciju turpinātājs

Pēc Dziesmu svētkiem – ar jaunu sparu

Trikātas kultūras centrs sagaida Adventa laikam atbilstīgi, ar labu gaumi veidotiem dekoriem saposts. Uzrunā arī vestibilā izvietotais info stends par Valmieras novada Kauguru, Brenguļu un Trikātas apvienības amatieru kolektīviem. Kultūras centra vadītāju SARMĪTI KANAŠNIECI lūdzām pastāstīt par vietējiem pašdarbniekiem. Dzirdētais priecēja:

«Aktīvu darbību turpina lietišķās mākslas studija «Trikāta», kur jaunu rokdarbu prasmju apgūšanai un steļļu pieejamībai joprojām ir liela piekrišana. Pašlaik studijas aktualitāte ir pirts dvieļu aušana. Regulāri uz mēģinājumiem ierodas vidējās paaudzes deju kolektīvs «Abuls», senioru deju grupa «Sapnis», bērnu popgrupa «DoReMi» un mūsu senākais kolektīvs – jauktais koris «Trikāta», kuram pēc pēdējiem Dziesmu svētkiem šovasar ir pievienojušies četri jauni dziedātāji: divas sievu un divas vīru balsis. To korī pamatoti uzskata par labu zīmi, tādēļ mēģinājumi un kora tradīciju turpināšana ir atsākusies ar jaunu sparu.»

Kad jauktā kora «Trikāta» dalībnieku kopbildē tautastērpā pamanām arī Sarmīti, vaicājam, cik sena ir viņas saistība ar šo kolektīvu. «Vispirms sāku dejot deju kolektīvā «Abuls» un tur aizvadīju ilgus, skaistus gadus. Paralēli dejošanai sāku arī dziedāt korī «Trikāta». Nu man palicis tikai koris, kurā joprojām kopā ar citiem jūtamies kā vienota ģimene, kuru lieliski prot saliedēt mūsu kolosālais diriģents – personība Ēriks Derums. Reizē koķetīgs, reizē arī prasīgs, pacietīgi mūs virzot uz mērķi – jauna repertuāra apguvi.»

Attālums nav šķērslis

Kora mēģinājumi notiek trešdienās septiņos vakarā, jo arvien jārēķinās arī ar tālumniekiem, kam ceļš līdz Trikātai mērojams no Plāņiem, Bilskas, Lizdēniem, Burtniekiem, Strenčiem vai kā, piemēram, kora vadītājam Ērikam no Raiskuma.

Koris laukos. Tas nav tas pats, kas pilsētā, kur pāri ielai rokas attālumā kultūras nams. Lauku ceļu stāsti visiem labi zināmi, tādēļ, kad koristi sabraukuši un sanākuši uz kārtējo mēģinājumu Trikātā, vaicājam, kas ir tas, kas viņiem tomēr trešdienu vakaros liek doties uz kārtējo mēģinājumu. Lūk, dominējošās atbildes! «Korī «Trikāta» piesaista dziesma! Katrs jauns repertuārs – jauns izaicinājums! Mums ir labākais diriģents, kādu vien var vēlēties! Kolosāla, ģimeniska atmosfēra, kāda var būt tikai starp foršiem cilvēkiem, kopā būšana ar smiekliem, svētku svinēšanu, ar tradicionālajām vienas dienas ekskursijām, kopīgiem koncertiem un asaras pār vaigiem Dziesmu svētku lielajā kopkorī.»

Kolēģu teikto kodolīgi raksturoja dziedātāja LIENE FELZENBERGA no Strenčiem: «Koros dziedu jau kopš skolas gadiem, esmu bijusi dažādos kolektīvos, bet tikai ar «Trikātu» nonācu uz Dziesmu svētku lielās skatuves un tikai «Trikātā» saņemu garīgo izaugsmi, un tā notiek ļoti ģimeniskā atmosfērā. Esmu ienākusi kā ģimenē! To nevar ne notēlot, ne izdomāt. Tas ir vai nav. Un te tā ļoti ir!»

Savukārt viena no jaunākajām kora dalībniecēm DACE FŪRMANE par savu izvēli pievienoties «Trikātai» teica: «No kolēģiem skolā jau daudz interesantu stāstu biju dzirdējusi par šo kolektīvu, tādēļ, kad šovasar saņēmu uzaicinājumu doties kora ekskursijā, piekritu nedomājot. Kāda kompānija! Kāds pikniks! Biju emocionāli tik uzlādēta, ka negribējās vairs šķirties. Tā nu tagad esmu viena no koristēm!»

Diriģents – Jāņa Zirņa iedvesmots

Redzot, cik koristi draudzīgi mēģinājumā sagaidīja savu vadītāju ĒRIKU DERUMU, viņam nevarējām nepajautāt, kas viņu tik ilgi saista ar trikātiešiem. «Man ir liela pieredze darbā ar koriem, jo savulaik vienlaikus vadīju pat sešus dziedošus kolektīvus. Pirmdienās Raiskumā, otrdienās Limbažos, trešdienās Trikātā, ceturtdienās Smiltenē, piektdienās Beverīnā un sestdienās vīru koris «Silvicola». Tagad strādāju tikai ar Smiltenes jaukto kori «Pakalni», jaukto kori «Trikāta» un esmu gan dziedātājs, gan arī viens no diriģentiem mežu darbinieku vīru korī «Silvicola».

Uz Trikātu jau kopš 2007. gada braucu tādēļ, ka man patīk šie cilvēki un viņu radītā siltā, es pat teiktu, ģimeniskā atmosfēra. Man kā diriģentam «Trikāta» profesionālajā ziņā ir ļoti pateicīgs materiāls, jo katru reizi, gatavojoties un apgūstot kārtējo Dziesmu svētku programmu, strādājam ar lielu atbildību un bez atlaidēm. Jā, ar katriem Dziesmu svētkiem apgūstamais repertuārs kļūst arvien grūtāks un dziedāšanas kvalitātes latiņa tiek pacelta arvien augstāk. Katra jauna dziesma ir kā izaicinājums. Sākumā par to ir bāršanās, burkšķēšana, sak, šausmas, kas kaut ko tādu sacerējis, bet, kad pacietīgi, soli pa solim apgūstam visas nianses un dziesmas kodu atkodējam, atnāk uzvaras sajūta: arī mēs to varam! Un Dziesmu svētkos, kopkorī, kad ar citiem esam uz viena viļņa, sakām cits citam paldies, ka neko neesam nomuļļājuši, bet tā pa īstam un līmenī izdarījuši! Arī ar «Trikātu» man ir šī labā sajūta!»

Sarunu turpinot, vēlējāmies arī dzirdēt, kāds ir diriģenta Ērika profesijas izvēles stāsts. Lūk, atbilde: «Bez diriģenta Jāņa Zirņa diezin vai būtu diriģents Ēriks Derums. Liktenis bija lēmis mums satikties Cēsīs. Mūsu dzimtas māja atradās piecu minūšu attālumā no Cēsu mūzikas skolas, un mūsmājās arvien dzīvoja kāds no skolas audzēkņiem. Arī Jānis Zirnis. Lai gan biju deviņus gadus jaunāks un tolaik skolas lielajiem puišiem skaitījos vien sīkais, Jānis kā topošais diriģents man bija paraugs it visā. Tā arī viņa pēdās izvēlējos iet to pašu ceļu. Kad Jānis ar panākumiem jau vadīja savus slavenos korus un ar tiem devās ārzemju koncertos, arī man kā diriģenta Jāņa palīgam bija dota šī iespēja. Tā man bija ļoti vērtīga pieredze.»

Tradīcijas un kora pēctecība

Korim repertuārā vienas no mīļākajām esot Ziemassvētku dziesmas. Tā kā to dziedāšanas laiks esot samērā īss, tad korī pirms vairākiem gadiem radusies ideja, kā to pagarināt: janvāra sākumā, atzīmējot Zvaigznes dienu, aicināt klausītājus uz koru draudzības koncertu «Zvaigznēm līdzi». Kad diriģentam Ērikam bijuši vadāmi seši kolektīvi, jau sešas zvaigznes automātiski pašas ielēkušas šā koncerta programmā. Pasākums noticis ne tikai Trikātā, bet arī Cēsīs, Limbažos un Smiltenē. Uz šiem koncertiem ciemos aicināti arī draugi: vīru koris «Imanta» no Valmieras, Madonas «Gaiziņš» un citi. Kārtējā sadziedāšanās ar zvaigznēm notiks Smiltenē, kur būs pārstāvēti arī Smiltenes novada kori.

No kora dalībniekiem dzirdējām, ka ar lielu atbildību tiekot turpināta arī kādreizējās Trikātas dziedāšanas biedrības iesāktā Dziedāšanas svētku tradīcija. Tā joprojām, Jāņus ielīgojot, Trikātā kopā sanāk visi Valmieras novada Kauguru, Brenguļu un Trikātas apvienības pašdarbības kolektīvi, izrādot ne tikai savas prasmes, bet arī savus tērpus. Tā koris «Trikāta», saņemot Valmieras novada pašvaldības atbalstu, šovasar ticis pie jauniem Trikātas brunčiem, vestēm un sievu cepurēm. Ne viens vien no kora īpašu paldies saka koristei un vietējai šuvējai Dzintrai Štrālai, kura arvien turot rūpi par kora sievu un vīru tērpiem, pat gādājot par jauniem, kora kopskatu atsvaidzinošiem atribūtiem. Un vēl, pieminot Dzintru, tiek pieminēta arī viņas meita Edīte. Abas dzied korī. Tāpat kā Plāņu feldšere Dzintra Stomere ar meitu Elīnu, tāpat kā Sarmīte Kosmane no Strenčiem, kas korī dzied kopā ar meitu Unu un vīru Ilmāru. Par Gunti Smilgu un viņa kuplo muzikālo ģimeni sanāktu vesels stāsts, jo korī dziedājuši ir abi – Guntis ar sievu, viņu dēls, divas meitas, mazbērni un nu jau arī mazmazbērni. Tā šogad Ziemassvētku koncertā kopā ar kori «Trikāta» Smilgu mazdēls Kārlis spēlēšot čellu.

Sarunu iesākām un arī pabeigsim ar kultūras centra vadītāju Sarmīti, kura neslēpj vēl kādu ieceri: «Vēlamies, lai starp mūsu pašdarbniekiem vairāk būtu jaunieši, tādēļ ar jauno gadu esam iecerējuši dot zaļo gaismu vēl vienam jauniešu kolektīvam, tā būs mūsdienu deju grupa skolēniem. Viņiem tā būs cita vide ārpus skolas. Veidosies arī piederības sajūta vietējai pašdarbnieku kopienai, un kas zina, varbūt tieši tā arī radīsies turpinājums kādā no kolektīviem.»

Trikātā kora un dziedāšanas tradīciju vēsture ir sena. Aizsākums – Trikātas Dziedāšanas biedrības dibināšana 1865. gadā. Reinis Kaudzīte savās atmiņās ir rakstījis, ka Vidzemes pusē bijuši divi vadošie kori – Vecpiebalgas un Trikātas Dziedāšanas biedrības koris.

Jau 1871. gada augustā Trikātā notiek 1. Dziedāšanas svētki. Diriģenta Daumanta Vītola vadītais Trikātas draudzes koris aktīvi darbojies līdz pat Otrajam pasaules karam. Šajā laika posmā Trikātas novada Dziesmu svētki kļuva par tradīciju, kas turpinās arī mūsdienās. Otrais pasaules karš pārtrauca kora darbību, tomēr ar laiku pakāpeniski vien kolektīvs atjaunojās un darbojas līdz šim. No 1988. gada līdz 2001. gadam kori vadīja Agra Jankovska. No 2007. gada to vada diriģents Ēriks Derums. Koris ir piedalījies pilnīgi visos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.

JAUKTAIS KORIS «TRIKĀTA». Kora «Trikāta» arhīva foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023